Makrons: Uz Kalnu Karabahu nosūtīti Sīrijas džihādisti

© Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pavēstīja, ka viņam ir konkrēta informācija par Sīrijas džihādistu grupējumu kaujiniekiem, kas ieradušies Kalnu Karabahas konflikta zonā caur Turciju.

"Tā ir ļoti nopietna notikumu attīstība," brīdināja Makrons, norādot, ka vienojies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ASV prezidentu Donaldu Trampu "apmainīties ar informāciju, kas viņiem ir par šo situāciju, un izdarīt visus nepieciešamos secinājumus".

Makrons atkārtoti uzsvēra, ka pašreizējo bruņotā konflikta eskalāciju Kalnu Karabahā uzsāka Azerbaidžāna.

"Es vēlos izteikties pilnīgi skaidri. Svētdienas triecieniem, kas tika izvērsti no Azerbaidžānas, cik mums zināms, nebija nekāda attaisnojuma, un par to es uzdevu jautājumu [Azerbaidžānas] prezidentam [Ilhamam] Alijevam," norādīja Makrons.

Dodoties uz Eiropas Savienības (ES) samitu, Makrons žurnālistiem arī sacīja, ka ir norīkota lidmašīna, kas evakuēs apšaudē Kalnu Karabahā ievainotos franču žurnālistus, tiklīdz viņu veselības stāvoklis būs stabilizējies.

Azerbaidžānas bruņoto spēku apšaudē Kalnu Karabahā Martuni pilsētas pašvaldības ēkā ceturtdien tika ievainoti divi Francijas laikraksta "Le Monde" žurnālisti.

Armēnija šonedēļ pavēstīja, ka Turcija no Sīrijas ziemeļiem uz Kalnu Karabahas konflikta zonu pārsviedusi 4000 kaujinieku.

Arī Krievijas Ārlietu ministrija trešdien apliecināja, ka karadarbībā Kalnu Karabahā iesaistīti kaujinieki no Sīrijas un Lībijas, un pauda "dziļu satraukumu" par šādu notikumu attīstību.

Kā ziņots, svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.

Gan Armēnija, gan starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha izsludinājušas karastāvokli un vispārējo mobilizāciju. Karastāvokli un daļēju mobilizāciju izsludinājusi arī Azerbaidžāna.

Krievijas, ASV un Francijas prezidenti ceturtdien aicināja nekavējoties pārtraukt uguni Kalnu Karabahā, bet Armēnijai un Azerbaidžānai sākt sarunas.

Pasaulē

Rokmūzikas trakajā pasaulē šokējoša uzvedība parasti netiek nosodīta. Patiesībā tā gandrīz tiek uzskatīta par obligātu, raksta “BBC News”. Ja šajā ziņā pastāv kādas robežas, neviens tās nav pārkāpis biežāk nekā Džons Maikls Osborns, labāk pazīstams kā Ozijs Osborns jeb Tumsas princis, kurš nomira otrdien 76 gadu vecumā. Šī iesauka nav nejauša. Ozijs to ieguva no grupas “Black Sabbath” faniem par savu drūmo skatuves tēlu un dziesmu tekstiem, kas bija pilni ar atsaucēm uz okultismu. Bet tas, ko Ozijs izdarīja 1982. gada 20. janvāra vakarā, kad nelaimīgam mazam sikspārnim tika nokosta galva, bija patiesi kas neprātīgs – pat zinot mūziķa ļoti vaļīgos uzvedības paradumus.

Svarīgākais