Polijas prezidents brīdina no imperiālisma draudiem
Polijas prezidents Andžejs Duda, pieminot 81.gadskārtu kopš Otrā pasaules kara sākuma, otrdien Gdaņskā brīdinājis no imperiālisma radītajām briesmām.
"Šī vieta ir (..) simbols poļu karavīru varonībai un brīdinājums visai pasaulei par (..) imperiālismu un brutālu politiku, kas ved pie kara," uzstājoties ar runu Vesterplatē norādīja Duda.
Gdaņskā piemiņas ceremonija tradicionāli sākās plkst.4.45, brīdī, kad 1939.gada 1.septembrī vācu līnijkuģis "Schleswig-Holstein" radīja pirmos šāviņus uz Vesterplates pussalu, kur toreizējās Dancigas brīvpilsētai piederošajā teritorijā bija izvietots neliels poļu garnizons.
Tas, kas notika Vesterplatē, kalpo par brīdinājumu, ka pasaules kara traģēdija nedrīkst atkārtoties, uzsvēra prezidents.
"Šie notikumi izraisīja valstu traģēdijas, paņēma miljoniem cilvēku, kas mira kaujā vai tika noslepkavoti. Tie noveda pie holokausta un visa ļaunā, kas notika Otrā pasaules kara laikā," piebilda Duda.
Tikmēr premjerministrs Mateuš Moraveckis piedalījās piemiņas ceremonijā Veluņā, kas kara sākumā pirmā tika pakļauta nacistu gaisa spēku bombardēšanai.
Veluņā, kas tolaik atradās tikai 20 kilometrus no robežas ar Vāciju, nebija nedz armijas garnizona, nedz pretgaisa aizsardzības, nedz kādu nozīmīgu rūpniecības objektu, un par "Luftwaffe" pirmo mērķi kļuva pilsētas slimnīca.
"Šī ir vieta, kur sevi pieteica vāciešu barbariskās ieceres - genocīds un iznīcināšana," savā uzrunā norādīja Moraveckis. "Vēsturnieki vaicā: "Kāpēc Veluņa? Kāpēc šī neaizsargātā pilsēta?" Bumbas šeit nogalināja vairāk nekā 1000 cilvēku. Ir grūti rast atbildi uz šo jautājumu."
"Cik daudz māšu būtu pabarojušas savus bērnus, cik daudz profesoru būtu saņēmuši Nobela prēmiju? Cik daudz uzņēmēju būtu padarījuši šo zemi bagātāku? Šie ir jautājumi, kuriem jāizskan Polijā, kā arī Vācijas pilsētās, no kurienes nākuši šie noziedznieki," piebilda premjers.
Viņš arī brīdināja no mēģinājumiem falsificēt Otrā pasaules kara vēsturi, kuras sargātāja ir Polija.
"Tas bija totalitārs karš, kuru iesāka divi noziedzīgi, genocidāli režīmi," uzsvēra Moraveckis. "Šodien Veluņā mūsu pienākums ir pasacīt - nekad vairs nacismu, nekad vairs komunismu, nekad vairs karu!"
16 dienas pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma 1939.gada 17.septembrī Polijā iebruka arī PSRS, un abi agresori kārtējo reizi savā starpā sadalīja militāri sakauto Poliju.
Lai gan Polijas sabiedrotie - Francija un Lielbritānija divas dienas pēc kara sākuma pieteica Vācijai karu, tās neizvērsa nekādas faktiskas militāras operācijas, kas būtu atvieglojušas Polijas stāvokli.
Polija Otrajā pasaules karā zaudēja aptuveni sešus miljonus pilsoņu, no kuriem puse bija poļu ebreji.
Taču pēc kara Polija neatguva savu neatkarību, jo PSRS, kas bija starp kara uzvarētājiem, tiem uzspieda komunistisku marionešu režīmu, līdz kura gāšanai poļiem vēl nācās gaidīt gandrīz pusgadsimtu.