Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) sabiedrībai atgādina, ka kara laikā ienaidnieka ieroči cilvēkus nešķiros ne pēc valodas, ne tautības.
Pabriks šodien, komentējot pētījumu par Latvijas sabiedrības gribu aizstāvēt valsti, žurnālistiem norādīja, ka Aizsardzības ministrija nenodarbojas tikai ar "tanku pirkšanu un ieroču spodrināšanu", bet tai interesē sabiedrības domas un stāvoklis. AM interesējot, kādā veidā padarīt Latviju drošāku, un to nevar izdarīt, ja nav informācijas par sabiedrībā notiekošo.
Pabriks atgādināja, ka pirms 100 gadiem Latvijas neatkarības iegūšanā piedalījās visas etniskās grupas, un šī līdzdalība nebija maza. Pētījumā skatoties no sabiedrības parādītās uzticības, Latvijas bruņotie spēki un Zemessardze joprojām ir "kopīgais katls", kurā veidojas patriotisms un apvienojas visas Latvijā pārstāvētās etniskās grupas, pauda ministrs.
"Latvijā rūpējas ne tikai par pilsoņiem, bet par visiem Latvijas iedzīvotājiem. Krīzes situācijā un kara situācijā mēs aizstāvēsim jebkuru cilvēku neatkarīgi no viņa izcelsmes un piederības," uzsvēra Pabriks un atgādināja, ka tas ir visaptverošas valsts aizsardzības uzdevums.
"Bet man šeit arī jāatgādina viena lieta. Tas ir domāts tiem, kuri uzskata, ka konflikta gadījumā būs vairāk pasargāti, ja mazāk iestāsies par šo valsti, proti, nedod Dievs, bet pretinieka ieroči nešķiros jūs ne pēc valodas, ne pilsonības. Riski būs visiem vienādi," uzsvēra Pabriks.
Lai arī pastāv zināmas atšķirības izpratnē par patriotismu, tomēr vēlmē un iespējās aizstāvēt Latviju atbalsts mazākumtautību vidū pieaug par spīti tam, ka pret Latviju tiekot vērsta dažāda propaganda.
Pabriks gan nenoliedz, ka sabiedrības uzskatus ietekmējuši vēsturiskie procesi, attieksme ģimenē un skolās, mediju lietošanas paradumi, kā arī ārējā ietekme.
Viņš uzskata, ka lai arī par patriotismu ir atšķirības starp etniskajām grupām, Latvijā ir jāmēģina mazināt pretnostatīšana starp sabiedrību un valsti, tostarp, sabiedrību un valdību.
Lai arī mediju intervijās cilvēki nereti apgalvojot, ka ar katru gadu Latvijā paliek arvien sliktāk, Pabriks uzskata, ka tas ir pārspīlējums, lai gan kritiska attieksme pret valsts pārvaldi un politiķiem ir jāsaglabā.
Ņemot vērā minēto, Pabriks pētījuma secinājumus vērtē kā piesardzīgi pozitīvus un viņš solīja, ka pētījuma rezultātus ministrija ņems vērā, ieviešot visaptverošu valsts aizsardzību.
Tāpat viņš aicināja sabiedrību veicināt iesaistīšanos profesionālajā armijā, Zemessardzē un Jaunsardzē. Šie formējumi un kustības ir atvērtas jebkuram Latvijas etnisko grupu pārstāvim, norādīja ministrs.
Politiķis atgādināja, ka jau patlaban armijā un Zemessardzē dien pietiekami daudz mazākumtautību pārstāvju, savukārt ministra padomnieks Raimonds Graube piebilda, ka no sešiem starptautiskās operācijās bojāgājušajiem Latvijas karavīriem divi bija no krievvalodīgajām ģimenēm. Tāpat armijā esot pat ļoti augsti virsnieki no mazākumtautību vidus.
Jau ziņots, ka Latvijā tikai 31% iedzīvotāju militāra iebrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, taču krietni lielāks iedzīvotāju skaits valsti aizstāvētu nemilitārā veidā, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētījums.
Tā autori atgādina, ka 2016.gadā 33% respondentu pilnībā un drīzāk piekrita apgalvojumam, ka nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās.
Viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc cilvēki nav gatavi aizstāvēt valsti ar ieročiem rokās, ir viņu dabiska nevēlēšanās kādu nogalināt, nevis vienaldzība attieksmē pret valsti.
Jaunākajā pētījumā paplašināts jēdziens par gribu aizstāvēt valsti, tajā ietverot arī nemilitāru dimensiju. Tas darīts, ņemot vērā, ka mūsdienās ģeopolitisko mērķu sasniegšanai arvien vairāk tiek izmantoti nemilitāri risinājumi, turklāt visaptveroša valsts aizsardzība, kuru patlaban turpina ieviest Latvija, ietver arī plaša apjoma nemilitāru jomu, skaidroja pētnieki.
Pētījumā secināts, ka 55% respondentu, tajā skaitā 61% latviešu valodu ģimenē lietojošo un 42% krievu valodu ģimenē lietojošo, ir gatavi aizstāvēt Latviju nemilitārā veidā, sniedzot atbalstu bruņotajiem spēkiem.
Gatavība sniegt palīdzību cietušiem cilvēkiem ir vēl augstāka, proti, to būtu gatavi darīt 69% iedzīvotāju.
Trešdaļa jeb 30% respondentu norādījuši, ka militāra konflikta gadījumā pamestu valsti. Šajā ziņā nepastāv būtiskas atšķirības etniskajā griezumā.
Pētījumā arī secināts, ka kopumā Latvijas sabiedrībā ir augsts nacionālā lepnuma un patriotisma līmenis - 74% ir lepni, ka dzīvo Latvijā, 75% ir lepni, ka Latvija ir neatkarīga valsts, 71% ir Latvijas valsts patrioti un 86% ir Latvijas kā savas dzīvesvietas patrioti.
Tomēr etniskajā griezumā ir redzams, ka 84% respondentu ar latviešu valodu ģimenē lepojas ar Latviju kā neatkarīgu valsti, bet respondentu grupā ar krievu valodu ģimenē šādu lepnumu izjūt 59%. Tāpat sevi par Latvijas valsts patriotiem atzīst 81% respondentu ar latviešu valodu ģimenē un 51% ar krievu valodu ģimenē, turpretī Latvijas kā savas dzīvesvietas patrioti ir 88% respondentu ar latviešu valodu ģimenē un 83% ar krievu valodu.
