Izglītība

Pedagogu atalgojuma celšana jau šogad ir iespējama tikai pret solījumu par izglītības kvalitātes nodrošināšanu, atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

2017. gadā studiju vai studējošā kredītus ar valsts galvojumu saņēma gandrīz 1600 studenti - piešķirtā finansējuma apmērs pārsniedza astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro piešķirti studentiem, kuri devās mācīties uz ārzemēm. Populārākās mērķa valstis ir Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sarunās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) kārtējo reizi akcentēs, ka algu palielinājuma grafiks tiks īstenots, bet arī LIZDA tiks aicināta uz sapratni, jo ar piketiem un prasībām pēc lielākām algām ir ne tikai skolotāji.

Ja izglītības iestāde nespēs nokomplektēt klasi atbilstoši minimālajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, mērķdotācijas pedagogu atalgojumam piešķiršanai tiks ņemti vērā arī skolēnu vidējie rezultāti centralizētajos eksāmenos.

Pašlaik notiek sarunas par atsevišķu koledžu pievienošanos lielajām universitātēm - Rīgas Stradiņa universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei un arī Latvijas Universitātei, - komentējot runas par iespējamiem augstskolu reorganizācijas plāniem, telekanālā LNT izteicās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Papildu finansējumu piemaksām pedagogiem šī gada pēdējiem četriem mēnešiem nesaņems vairākas pierobežas pašvaldības, liecina valdībā apstiprinātais papildu līdzekļu saņemošo pašvaldību saraksts.

Vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai no šī gada 1.septembra līdz 31.decembrim papildus būs pieejami aptuveni 1,4 miljoni eiro, šodien lēma valdība.

Patlaban norit sarunas par vismaz diviem augstskolu reorganizācijas procesiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Mazākumtautību skolu aizsardzības jautājumā Latvijai ir jāņem piemērs no Gruzijas, kurā ir ne tikai mazākumtautību skolas, bet arī atļauts tajās izmantot mazākumtautības izcelsmes valstī izdotus mācību līdzekļus, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins.

Satversmes tiesā (ST) ir ierosināta lieta par Izglītības likuma grozījumu, kas nosaka pāreju uz mācībām valsts valodā, atbilstību Satversmei, pavēstīja ST pārstāve Līna Kovalevska.

Pagājušajā gadā izglītības iestādēs nebija reģistrēti 1723 obligāto izglītības vecumu jeb piecu sešu gadu vecumu sasnieguši bērni, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) 2017.gada publiskais pārskats.

Latvijas skolēni izcīnījuši divas atzinības Rumānijā notikušajā 59.Starptautiskajā matemātikas olimpiādē, pavēstīja Valsts izglītības satura centrā.

Pēdējā laikā arvien biežāk publiskajā telpā izskan viedokļi par milleniāļu jeb Y paaudzes jauniešiem. Mums aug jauna – superpaaudze, kuru vidū ir gan talantīgi, gan oriģināli domājuši jaunieši, un viņiem nebūs grūtību iekļauties darba tirgū vai sastrādāties ar citu paaudžu cilvēkiem. Mēs dzīvojam laikā, kad Youtube un Google var uzzināt daudz vairāk nekā skolas solā, un viņiem pašlaik ir visas iespējas attīstīties, uzskata Edgars Bāliņš

Esam raduši dzirdēt par tiem Latvijas reģioniem, kuros bērnu trūkuma dēļ skolas tiek slēgtas, taču ir arī vietas, kurās skolas ir pārpildītas un nākas meklēt alternatīvus risinājumus, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties. Viena no šādām vietām ir Ādaži, kur pārpildītajai skolai kā alternatīvu sevi ir pieteikusi pirmsskolas izglītības iestāde Patnis, nodrošinot mācības 1. klasei. No vecākiem nāca pieprasījums pēc šādas alternatīvas un, balstoties uz plašo pieredzi un iespējām, mēs nolēmām radīt atbilstošu piedāvājumu, stāsta pirmsskolas direktore Inguna Vārtiņa.

Runājot par dažādu valstu izglītības pieredzēm, Skandināvijas valstis visbiežāk tiek minētas kā pozitīvais piemērs. Piemēram, Norvēģijā izglītība ir bezmaksas, bērni līdz sešu vecumam apmeklē valsts vai privātos bērnudārzus un no sešiem gadiem dodas uz skolu. Pamatskolu bērni beidz pēc desmit gadiem, raksta Ivonna Lindstate, Norvēģijas izglītības nozares pārstāve

Studijām Latvijas augstskolās 2018./2019.akadēmiskajā gadā pašlaik pieteikušies 10 047 reflektanti, noskaidrots augstskolās.

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos. Līdz 10.jūlijam VISC saņēmis 71 apelāciju no 54 personām par vidusskolas centralizētajiem eksāmeniem.

Jau septīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur jaunietim apgūt izvēlēto profesiju. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteikuši 2645 darba devēji, kas ir 15 reižu vairāk nekā pirmajā TOPa tapšanas gadā.

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām - līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas, liecina fonda publicētais skolu reitings.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis vietnē “Twitter” nācis klajā ar paziņojumu, ka augstākajā izglītībā ir jāizsludina ārkārtas situācija saistībā ar to, ka ir zems vidusskolas absolventu skaits.