Latvija pirmsskolas izglītībai vienam bērnam tērē būtiski mazāk nekā citās attīstītajās valstīs

Lai gan Latvijā izdevumi pirmsskolas izglītībai, tos rēķinot kā iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu, ir vieni no augstākajiem Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs, izdevumi uz vienu bērnu ir būtiski mazāki nekā vidēji OECD, liecina jaunākais OECD ziņojums par izglītību "Education at a Glance 2018: OECD indicators".

Latvijā kopš 2005 gada bērnu uzņemšana agrīnajā izglītībā un aprūpē ir ievērojami pieaugusi un pašlaik krietni pārsniedz OECD vidējo rādītāju, teikts ziņojumā. No 2005. līdz 2016.gadam trīs gadus vecu bērnu dalība pirmsskolas izglītībā palielinājusies no 66% līdz 89% (OECD vidējais rādītājs pieauga no 63% līdz 76%), savukārt četrus gadus veciem bērniem - no 73% līdz 93% (OECD vidējais rādītājs - no 77% līdz 88%).

Pirmsskolas izglītība piecus gadus veciem bērniem Latvijā ir obligāta, kas attiecīgi nozīmē zemāku pieaugumu - 2005.gadā 94% piecgadnieku bija reģistrēti pirmsskolas izglītības iestādēs (OECD vidējo - 87%), nedaudz pieaugot līdz 97% 2016.gadā (OECD vidēji - 95%).

Kopējais līdzdalības rādītājs trīs līdz piecus gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītībā no 2005.gada līdz 2016.gadam Latvijā ievērojami palielinājies un tas ir lielāks pieaugums nekā vidēji OECD valstīs, uzsvērts ziņojumā.

Latvijā, tāpat kā Igaunijā, Somijā, Ungārijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā un Zviedrijā, bērni skolas izglītību sāk septiņu gadu vecumā, kas ir augstākais izglītības sākšanas vecums OECD valstīs un partnervalstīs. Tas nozīmē, ka pirmsskolas programmas, kurās bērnus var reģistrēt, piemēram, no trīs gadu vecuma, var ilgt līdz pat četriem gadiem.

Šis salīdzinoši ilgais posms izskaidro, kādēļ izdevumi šajā izglītības pakāpē ir vieni no augstākajiem kā IKP daļa un vieni no zemākajiem, rēķinot uz vienu bērnu, skaidrots ziņojumā. Latvija 0,8% no IKP tērē pirmsskolas izglītībai, kas ir septītais augstākais rādītājs visās OECD un partnervalstīs, par 0,6% pārsniedzot vidējo OECD rādītāju. Savukārt ikgadējie izdevumi uz vienu bērnu ir tikai 5313 dolāri (4570 eiro) gadā, salīdzinot ar vidējo OECD rādītāju, kas ir 8426 dolāri (7247 eiro).

Pirmsskolas izglītības sistēma Latvijā gandrīz pilnībā ir valsts un pašvaldību pārziņā. Apmēram 93% bērnu ir reģistrēti publiskās pirmsskolas izglītības iestādēs (OECD vidēji - 68%), un pašvaldību un valsts finansējums sedz gandrīz visus izdevumus šajā izglītības pakāpē (98%, salīdzinot ar 83% vidēji OECD valstīs).

2016.gadā Latvijā pirmsskolas izglītības skolotāji vidēji pelnīja 12 267 dolārus (10 551 eiro) gadā, kas ir zemākais rādītājs visās OECD valstīs, partnervalstīs un ekonomikās, un ir ievērojami zem vidējā OECD rādītāja, kas ir 36 856 dolāri jeb 31 701 eiro.

Pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem Latvijā vidējā gada alga bija 19 146 dolāri (16 468 eiro), kas nozīmē, ka viņi pelna par aptuveni 55% vairāk nekā skolotāji. Šī ir lielākā relatīvā starpība, kas vidēji ir novērota OECD valstīs, kur pirmsskolas izglītības iestāžu direktori vidēji pelna 50 496 dolārus (43 434 eiro) gadā, kas ir par 35% vairāk nekā skolotāji.

Kā uzsver pati OECD, "Education at a Glance: OECD indicators" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā. Ziņojums ļauj OECD dalībvalstīm un partnervalstīm savstarpēji salīdzināt savas izglītības sistēmas, kā arī izmantot ziņojuma datus efektīvas un sociāli taisnīgas izglītības politikas veidošanai. OECD pārskatu par izglītību publisko reizi gadā un vienlaicīgi visās organizācijas dalībvalstīs un partnervalstīs. 2018. gada ziņojums piedāvā jaunu skatījumu uz vienlīdzīgām iespējām izglītībā.