Izglītība

Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslīdējusi starptautiskajā "QS World University Rankings" reitingā, taču pirmo reizi tajā iekļuvusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), liecina dati "QS University Rankings" mājaslapā.

Teju 200 cilvēki ceturtdienas rītā ar plakātiem un saukļiem piketā pie Saeimas pauda atbalstu izglītības satura reformai. Lai gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un iniciatīvas grupa "Vecāki par labāku izglītību" bija pieteikuši atsevišķus piketus, tie notika kopīgi, skandējot saukļus "Ko mēs gribam? Reformu! Kad mēs gribam? Tagad!", "Reformai - par!", "Reformu šodien, labklājību rīt" u.c. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piketētājiem atzina, ka reformas virzīšanas procesā bijušas lietas, kas nav izdevušās, taču viņš to saistīja ar Zaļā un zemnieku savienības deputātu rīcību. "Diemžēl, vienu daļu deputātu pārliecināt nav iespējams, bet ļoti ceru, ka jūsu klātbūtne viņus vismaz iebiedēs, un viņu balsojums būs loģisks un saprātīgs," pauda Šadurskis. Savukārt "Saskaņa" deputāts Andris Morozovs, atsaucoties uz jautājumu par atbalstu reformai, atbildēja, ka atbalstīs "skaidras reformas".

Teju 200 cilvēki ceturtdienas rītā ar plakātiem un saukļiem piketā pie Saeimas pauda atbalstu izglītības satura reformai.

Latvijā izglītības process ir ļoti politizēts, atšķirībā no daudzām valstīm, kur tas ir profesionāls, pētījumos balstīts darbs, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone.

Iveta Ratinīka Skolotāja, autore un jaunā māmiņa

Pie Saeimas ēkas šodien plkst.8.30 notiks notiks divi piketi izglītības satura reformas atbalstam, informēja abu piketu rīkotāji.

Daugmales pamatskolas angļu valodas skolotāja, Neatkarīgās izglītības biedrības biedre Anita Muižniece, uzskata - ir radies mīts, ka Izglītības satura reforma nevar notikt bez sešgadnieku reformas, bez skolu optimizācijas, bez minimālā bērnu skaita noteikšanas klasēs un citiem formāliem parametriem. Ierosinātajos likumu grozījumos satura reforma ir apkrauta ar liekām birokrātiskām detaļām, kas kavē jaunās, mūsdienīgās satura reformas īstenošanu.

Iniciatīvas grupa “Vecāki par labāku izglītību” aicina visus esošos un topošos vecākus aizstāvēt savu bērnu intereses un labākas nākotnes izglītības iespējas piketā pie Saeimas ēkas ceturtdien, 7. jūnijā, plkst. 8:30.

Par daļu no piedāvātajām izglītības reformām bažas esot pauduši vairāki vecāki un pedagogi, kuriem pietrūkst nepieciešamās informācijas. Reizē ir iespējams arī virzīties uz kompromisa variantu, ja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiks saņemti atbilstoši piedāvājumi.

Koalīcijas partijas vienojušās rast kompromisu par reformām izglītības jomā, kas paredz kompetencēs balstīta satura ieviešanu, šodien pēc sanāksmes pavēstīja valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Nekāda traģēdija nav notikusi, jo Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu, neskaitot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, komentējot pagājušajā nedēļā notikušo komisijas sēdi, šodien žurnālistiem sacīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

VAS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir izstrādājusi vairākus potenciālos attīstības scenārijus un aprēķinājusi nepieciešamo budžetu, lai attīstītu divas pilsētas vēsturiskajā centrā esošas, bijušās Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas (Kuģinieku ielā 2 un Pils ielā 38).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un citās sarunās vienmēr ir paudusi skaidru nostāju, ka atbalsta izglītības satura reformu un arī saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. Tieši vieda un pārdomāta izglītība nākamajās desmitgadēs noteiks Latvijas valsts izredzes attīstīties un latviešu tautas izredzes saglabāties. Tomēr ikvienā diskusijā LPS arī uzsvērusi, ka atbalsta pārdomātu un aprobētu izglītības sistēmu, un norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot pašvaldību, skolu un pedagogu viedokli. “Mērķis - prasmēs balstīta izglītība - ir pareizs. Latvijai kopumā un katrai pilsētai un novadam atsevišķi ir vajadzīgi gudri un prasmīgi uzņēmēji, kā arī gudrs un prasmīgs darbaspēks. Tāpēc izglītības reformas ietekme nākotnē uz visu valsti, tai skaitā pilsētām un novadiem un to attīstību, ir izšķirošs jautājums,” uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā, atklātā pauž Česlavs Batņa, Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors “Alternatīvā” pedagogu atalgojuma modeļa izstrādātājs.

Šodien Rīgā, Strēlnieku laukumā, uz kārtējo Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkoto protesta akciju pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā pulcējās vismaz 500 cilvēku. Jauniešu gan protestētāju vidū bija maz.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju gada ienākuma nodokli tērēt bērnu izglītošanai privātajās skolās.

43,6 % Latvijā dzīvojošie jaunieši 15-34 gadu vecumā (ES - 43,3 %) ir guvuši darba pieredzi mācību vai studiju laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2016. gadu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pietrūka drosmes atbalstīt skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija šodien atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).