Izglītība

Par daļu no piedāvātajām izglītības reformām bažas esot pauduši vairāki vecāki un pedagogi, kuriem pietrūkst nepieciešamās informācijas. Reizē ir iespējams arī virzīties uz kompromisa variantu, ja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiks saņemti atbilstoši piedāvājumi.

Koalīcijas partijas vienojušās rast kompromisu par reformām izglītības jomā, kas paredz kompetencēs balstīta satura ieviešanu, šodien pēc sanāksmes pavēstīja valdību veidojošo partiju pārstāvji.

Nekāda traģēdija nav notikusi, jo Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti atbalstījuši lielāko daļu izglītības reformu, neskaitot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, komentējot pagājušajā nedēļā notikušo komisijas sēdi, šodien žurnālistiem sacīja Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

VAS “Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir izstrādājusi vairākus potenciālos attīstības scenārijus un aprēķinājusi nepieciešamo budžetu, lai attīstītu divas pilsētas vēsturiskajā centrā esošas, bijušās Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas (Kuģinieku ielā 2 un Pils ielā 38).

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan Saeimas atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan Izglītības un zinātnes ministrijas un citās sarunās vienmēr ir paudusi skaidru nostāju, ka atbalsta izglītības satura reformu un arī saskata būtiskus argumentus tās nepieciešamībai. Tieši vieda un pārdomāta izglītība nākamajās desmitgadēs noteiks Latvijas valsts izredzes attīstīties un latviešu tautas izredzes saglabāties. Tomēr ikvienā diskusijā LPS arī uzsvērusi, ka atbalsta pārdomātu un aprobētu izglītības sistēmu, un norādījusi uz vairākiem problēmjautājumiem, kas izkristalizējušies, apkopojot pašvaldību, skolu un pedagogu viedokli. “Mērķis - prasmēs balstīta izglītība - ir pareizs. Latvijai kopumā un katrai pilsētai un novadam atsevišķi ir vajadzīgi gudri un prasmīgi uzņēmēji, kā arī gudrs un prasmīgs darbaspēks. Tāpēc izglītības reformas ietekme nākotnē uz visu valsti, tai skaitā pilsētām un novadiem un to attīstību, ir izšķirošs jautājums,” uzskata LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā, atklātā pauž Česlavs Batņa, Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais Ikšķiles vidusskolas direktors “Alternatīvā” pedagogu atalgojuma modeļa izstrādātājs.

Šodien Rīgā, Strēlnieku laukumā, uz kārtējo Latvijas Krievu savienības (LKS) rīkoto protesta akciju pret pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā pulcējās vismaz 500 cilvēku. Jauniešu gan protestētāju vidū bija maz.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par iespēju gada ienākuma nodokli tērēt bērnu izglītošanai privātajās skolās.

43,6 % Latvijā dzīvojošie jaunieši 15-34 gadu vecumā (ES - 43,3 %) ir guvuši darba pieredzi mācību vai studiju laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2016. gadu.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai pietrūka drosmes atbalstīt skolas gaitu sākšanu no sešiem gadiem, žurnālistiem sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija šodien atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vairākums šodien konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Jaunajā mācību saturā latviešu valodas prasmju apguvei plānots veltīt vairāk laika nekā patlaban, skaidro projekts "Skola2030".

Administratīvā rajona tiesa šodien atcēlusi Daugavpils pilsētas domes izpilddirektora lēmumu, ar kuru bija noteikts ierobežojums šī gada 1.jūnijā Daugavpilī rīkot gājienu pret izglītības reformu.

Daudzi jaunieši un viņu vecāku ir sašutuši par šī gada centralizēto matemātikas eksāmenu, kas bijis grūtāks nekā citus gadus. Tomēr tam nepiekrīt priekšmeta pedagogi, un arī Valsts izglītības satura centrs (VISC) vismaz pagaidām nevienu oficiālu sūdzību nav saņēmis, trešdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Pašvaldības daļēji spējušas rast ietaupījumus sakārtojot skolu tīklu, bet tas nav pietiekami, lai palielinātu pedagogu algas un daļai Latvijas skolu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme saglabāsies līdzšinējā līmenī, proti, 680 eiro mēnesī, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Jau tuvākajā laikā skolās Krievijā tikšot izveidots jauns mācību priekšmets, kurā pasniegs jaunu vielu ne tikai bērniem, bet pat arī viņu vecākiem - par ģimenes vērtībām, informē laikraksts ''Kommersant''.

Izglītības reforma paredz, ka no 2021. gada 1. septembra vispārējā vidējā izglītība būs jāapgūst tikai latviski un arī pamatskolā mainīsies valsts valodas proporcijas. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pedagogiem plānoti atbalsta pasākumi – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Daļa vietvaru jau tagad iezīmējušas savu finansējumu šim mērķim.

Latvijā iedzīvotāji ar augstāko izglītību ir optimistiskāki darba meklējumos, nekā tie, kuri ieguvuši pamatizglītību vai vidējo izglītību, pavēstīja "Baltic International Bank" korporatīvās komunikācijas vadītāja Teika Lapsa, atsaucoties uz jaunākā "Baltic International Bank Latvijas barometra" pētījuma datiem.

Saeimā uz galīgo lasījumu apņēmīgi tiek virzīti grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu 10.–12. klašu izglītības programmās. Kā uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, saskaņā ar grozījumiem likumā, kvalitatīva izglītība nākotnē būs atkarīga no bērnu skaita klasē, kas, pēc politiķa domām, ir pilnīgs absurds, raksta "labdien.lv".