Izglītība

Studijām Latvijas augstskolās 2018./2019.akadēmiskajā gadā pašlaik pieteikušies 10 047 reflektanti, noskaidrots augstskolās.

Pusotras nedēļas laikā 54 eksāmenu kārtotāji lūguši pārskatīt rezultātus valsts pārbaudījumos. Līdz 10.jūlijam VISC saņēmis 71 apelāciju no 54 personām par vidusskolas centralizētajiem eksāmeniem.

Jau septīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju ieteiktāko studiju programmu un izglītības iestāžu TOPu, kas sniedz skolu absolventiem ieskatu, kur jaunietim apgūt izvēlēto profesiju. TOPa mērķis ir veicināt pārdomātu pamatskolu, vidusskolu un profesionālo mācību iestāžu absolventu tālākās izglītības un karjeras izvēli šovasar, ņemot vērā darba devēju viedokli. Šogad viedokli izteikuši 2645 darba devēji, kas ir 15 reižu vairāk nekā pirmajā TOPa tapšanas gadā.

Lielo skolu reitings, ko izstrādā Ata Kronvalda fonds, arī šogad ir bez būtiskām izmaiņām - līderos aizvien ir valsts ģimnāzijas, liecina fonda publicētais skolu reitings.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis vietnē “Twitter” nācis klajā ar paziņojumu, ka augstākajā izglītībā ir jāizsludina ārkārtas situācija saistībā ar to, ka ir zems vidusskolas absolventu skaits.

“SKOLOTĀJI!!! Laiks izvilkt galvu no smiltīm, pēdējos 30 gados citas grāmatas arī ir iznākušas!” vietnē “Twitter” aicina kāda grāmatnīcas darbiniece.

Eiropas Savienības (ES) digitālās attīstības kopējā novērtējumā Latvija saglabājusi 19. vietu starp pārējām dalībvalstīm. Tā liecina Eiropas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītāji. Turklāt tādos aspektos kā “Savienojamība” un “Interneta pakalpojumu lietošana” Latvija guvusi progresu, sasniedzot 10. vietu, savukārt rādītājā “Digitālie publiskie pakalpojumi” gada laikā esam pakāpušies no 14. uz 9. vietu.

Saeima šodien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas ļauj turpināt jaunā mācību satura un mācīšanās pieejas ieviešanu.

Privātajām augstskolām būs liegts īstenot studiju programmas krievu valodā, paredz šodien Saeimā trešajā jeb galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Augstskolu likumā.

Zinātnei nav jājūtas kādam pateicību parādā vai kādu apkalpojošai, šodien IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa atklāšanā sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Turpinot konsekventu darbu pie skolu tīkla sakārtošanas, plānots noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, no kuriem izriet, ka arī privātajās augstskolās un koledžās tiks noteiks aizliegums studijām krievu valodā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē šodien izcēlās asas diskusijas par centralizēto matemātikas eksāmenu kvalitāti gan vidusskolēniem, gan devītās klases skolēniem.

Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu izglītības materiālos nomainīt vārdu ''vecāki'' uz ''tuvinieki'', informē ministrijas oficiālajā mājaslapā.

Saeima aicina Ministru kabinetu pakāpeniski iekļaut valsts aizsardzības mācību kā obligātu priekšmetu vidusskolās.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā atlikt uz gadu.

Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.

Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) noslīdējusi starptautiskajā "QS World University Rankings" reitingā, taču pirmo reizi tajā iekļuvusi Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), liecina dati "QS University Rankings" mājaslapā.

Teju 200 cilvēki ceturtdienas rītā ar plakātiem un saukļiem piketā pie Saeimas pauda atbalstu izglītības satura reformai. Lai gan partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un iniciatīvas grupa "Vecāki par labāku izglītību" bija pieteikuši atsevišķus piketus, tie notika kopīgi, skandējot saukļus "Ko mēs gribam? Reformu! Kad mēs gribam? Tagad!", "Reformai - par!", "Reformu šodien, labklājību rīt" u.c. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) piketētājiem atzina, ka reformas virzīšanas procesā bijušas lietas, kas nav izdevušās, taču viņš to saistīja ar Zaļā un zemnieku savienības deputātu rīcību. "Diemžēl, vienu daļu deputātu pārliecināt nav iespējams, bet ļoti ceru, ka jūsu klātbūtne viņus vismaz iebiedēs, un viņu balsojums būs loģisks un saprātīgs," pauda Šadurskis. Savukārt "Saskaņa" deputāts Andris Morozovs, atsaucoties uz jautājumu par atbalstu reformai, atbildēja, ka atbalstīs "skaidras reformas".

Teju 200 cilvēki ceturtdienas rītā ar plakātiem un saukļiem piketā pie Saeimas pauda atbalstu izglītības satura reformai.