Jaunajā mācību saturā latviešu valodas prasmju apguvei plānots veltīt vairāk laika nekā patlaban, skaidro projekts "Skola2030".
Latviešu valodas loma jaunajā mācību saturā tiks palielināta. Latviešu valodas stundu skaitu nav plānots mainīt, taču latviešu valodas prasmes papildu sistemātiski tikšot nostiprinātas arī citās mācību stundās.
No jaunā mācību satura nepazudīs arī gramatika - standartā un mācību priekšmetu programmās saglabāti visi nozīmīgākie gramatikas likumi, kas papildināti, piemēram, ar sistemātiskāku un mērķtiecīgāku valodu žanru apguvi
Projekta "Skola2030" pārstāvji skaidroja, ka arī citās mācību stundās skolotāji mācīs tekstpratību, piemēram, attiecīgās jomas terminu lietošanu, zinātnisku tekstu lasīšanu, prasmi skaidri un saprotami izklāstīt savu domu gan mutvārdos, gan rakstiski konkrētajā jomā.
No jaunā mācību satura nepazudīs arī gramatika - standartā un mācību priekšmetu programmās saglabāti visi nozīmīgākie gramatikas likumi, kas papildināti, piemēram, ar sistemātiskāku un mērķtiecīgāku valodu žanru apguvi, norādīja projekta "Skola2030" pārstāvji.
Latviešu valodas stundās, tāpat kā līdz šim, bērni mācīsies vārdu pareizrakstību, lielo sākuma burtu lietojumu, divdabja teicienus, vienkāršos un saliktos laikus, par vienkāršiem un saliktiem teikumiem, teikuma locekļiem, savrupinājumiem un iespraudumiem, atbilstošo pieturzīmju lietojumu u.tml. Visi gramatikas pamata likumi ir iekļauti piedāvātajā standartā un latviešu valodas mācību priekšmeta programmā.
Atšķirībā no esošās pieejas, jaunajā saturā piedāvāts gramatiku mācīt, rosinot skolēnus domāt par atsevišķo gramatikas formu un kategoriju nozīmi (funkcionalitāti) valodā. Tas nozīmēs domāt, piemēram, par to, kāpēc valodā ir vairākas darbības vārdu izteiksmes, kāpēc īpašības vārdiem ir noteiktā galotne u.tml., tādējādi nevis "iekaļot" gramatikas likumus, bet veidojot izpratni par to darbību. Piemēram, lai piektklasniekiem iemācītu pareizi rakstīt personvārdus, bērniem būs jāmācās pareizi veidot lietvārdu izņēmumu locījumus, izprotot, kā un kāpēc lietvārdi tiek grupēti deklinācijās.
Latviešu valoda, tāpat kā līdz šim, tiks mācīta kā atsevišķs mācību priekšmets, turklāt tai sasniedzamie rezultāti ir formulēti atsevišķi no citām valodām.
"Skola2030" uzsvēra, ka, izstrādājot jauno mācību saturu, rūpīgi tika izvērtēts esošais latviešu valodas mācību priekšmeta standarts, rezultātā būtisku jaunā satura piedāvājumu balstot esošajā priekšmeta standartā.
Papildu citiem papildinājumiem, lai veicinātu prasmi lasīt un dziļi izprast lasīto, kā arī veidot tekstus, jaunajā pamatizglītības saturā latviešu valodai izveidota atsevišķa sadaļa "Teksts un tekstveide". Paredzēts, ka minēto prasmju apgūšanai varēs izmantot daudzveidīgus tekstus, piemēram, populārzinātniskus rakstus, statistikas datus, vārdnīcas, literāros darbus, seno periodisko izdevumu elektronisko krātuvi, pamācības vēstuļu rakstīšanā, latviešu tautas ticējumus, parunas, pasakas, buramvārdus, drukātos un elektroniskos preses izdevumus no dažādiem laikiem un daudzus citus.
Latviešu valoda, tāpat kā pašlaik, tiks iekļauta kopējā Valodu mācību jomā. Mācību saturā izvērtēti līdzšinējie latviešu valodas programmas temati, kas bija izkārtoti lingvistiski - mācot par darbības vārdiem, teikumiem utt. Jaunais standarts veidots, iekļaujot šo lingvistiku jeb gramatiku, taču tematus veidojot tā, lai rosinātu skolēnus mācīties un lietot valodu daudzveidīgās dzīves situācijās.