Deputāti par gadu atliek izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu

© F64

Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisija šodien atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā bija sākotnēji bija piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Tādējādi IZM pārstāvji un deputāti šodien vienojās par kompromisu attiecībā uz šo izglītības reformu ieviešanas termiņu.

Iecerēts, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10.klasē grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.

Iecerēts, ka attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10.klasē grozījumi stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.

Attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11.klasē 2021.gada 1.septembrī un attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12.klasē 2022.gada 1. septembrī.

Ņemot vērā, ka komisija nav atbalstījusi pāreju uz mācību gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, IZM būs daļēji jāpārstrādā sākotnējais satura piedāvājums, aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V).

Kā ziņots, Izglītības komisijas vairākums šodien noraidīja ar IZM piedāvātajām reformām vidusskolas izglītības posmā saistīto priekšlikumu, izpelnoties izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) pārmetumus par ekspertu ieteikumu neņemšanu vērā.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais