Par daļu no piedāvātajām izglītības reformām bažas esot pauduši vairāki vecāki un pedagogi, kuriem pietrūkst nepieciešamās informācijas. Reizē ir iespējams arī virzīties uz kompromisa variantu, ja no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tiks saņemti atbilstoši piedāvājumi.
To aģentūrai LETA pauda divi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, kuri strādā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā - Inese Aizstrauta un Valdis Skujiņš.
Aizstrauta skaidro, ka joprojām atbalsta savu priekšlikumu saglabāt likumā pašlaik noteiktos vispārējās vidējās izglītības četrus programmu virzienus, IZM nepiedāvās atbilstošu skaidrojumu vai arī savu variantu likumā par mācību programmu paraugu saturu.
LETA vēstīja, ka izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) iepriekš norādīja, ka, atbalstot šo priekšlikumu, komisijas lēmums izslēdz ieceres īstenošanu, kas ļautu dot iespēju izglītības iestādēm veidot dažādus programmu izvēļu grozus. Viņš akcentēja, ka ar attiecīgā priekšlikuma noraidīšanu deputāti ir "izmetuši atkritumu spainī" simtiem ekspertu piedāvāto regulējumu, kas ļautu vidusskolas pēdējo divu klašu audzēkņiem gatavoties savām tālākajām studijām un karjerai.
Savukārt deputāte norāda, ka vēlas uzzināt, cik un kādos virzienos būs šie programmu paraugi jeb grozi. "Kad sēdē par to tika ministram jautāts, viņš atbildēja, ka būšot 942 šādi virzieni. Bet konkrētas atbildes skolu pārstāvjiem netika dotas," pauž Aizstrauta. Viņa norāda, ka skolu vadītāji, skolotāji un vecāki norādījuši, ka situācija, kad nav skaidrības, pēc kādām programmām un to satura vajadzēs strādāt, rada nedrošību.
Politiķe skaidro, ka ir gatava atbalstīt tādu IZM un Valsts izglītības un satura centrs (VISC) piedāvātu redakciju, kurā būtu sīkāk iezīmēti programmu darbības virzieni. Viņa akcentē, ka līdz šāds piedāvājums no IZM neesot saņemts un tāpēc arī neesot skaidrības, kādas jaunas mācību satura jomas tiks radītas un kādas būs izmaiņas mācību plānā, veicot jaunā satura apmācību. Viens no neskaidrajiem jautājumiem esot eksāmenu kārtība - vai tie būs centralizēti un obligāti, vai arī to vispār nebūšot un būs tikai skolas vispārējs vērtējums, norādīja parlamentāriete.
Līdzīgi savu nostāju par labu attiecīgās normas saglabāšanai skaidro deputāts Skujiņš, norādot, ka komisijas sēdē pietrūka nepieciešamās informācijas, kuru VISC vadītājs Guntars Catlaks esot solījis sniegt nedēļas laikā. Deputāts norādīja, ka vairāki skolotāji un direktori ir norādījuši uz vairākiem trūkumiem IZM piedāvājumā.
Reizē politiķis norādīja, ka pašreizējie lēmumi "nav akmenī iecirsti", jo līdz grozījumu apstiprināšanai Saeimā par gaidāmajām izmaiņām ir paredzēti vēl vismaz trīs balsojumi - viens komisijā un divi Saeimas sēdē. Politiķis arī norādīja, ka vēl par šiem jautājumiem būs diskusija ZZS frakcijā un ka iesaistītajām pusēm vēl ir iespējams nonākt pie kompromisa.
Vaicāta par vairāku iedzīvotāju un bērnu vecāku pārmetumiem, ka, neatbalstot attiecīgo normu, daļa politiķu liek šķēršļus mūsdienīgai un kvalitatīvai izglītībai, Aizstrauta atbildēja, ka viņa ir par mūsdienīgu izglītības apguvi, kas jau pašlaik esot un arī turpmāk būšot pieejama ļoti daudzās skolās. "Tikai svarīgi, lai visām skolām, arī vecākiem, kas savu bērnu izglītošanu tām uztic, ir skaidrs, pēc kādiem principiem un satura, un virzieniem tiks strādāts," pauda politiķe.
Taujāts par tiem pašiem pārmetumiem, ka politiķi traucē iespēju nodrošināšanu bērniem iegūt mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību, Skujiņš šādu apgalvojumu nosauca par "blēņām", uzsverot, ka nekādā gadījumā nav pret mūsdienīgu izglītību. Problēma ir pārāk īsā komunikācija, kad IZM neesot sniegusi pietiekamu skaidrojumu savam piedāvājumam. Politiķis norādīja, ka tiem cilvēkiem, kam būs jāstrādā, pietrūkst informācijas par reformu praktisko saturu - uz to esot norādījuši gan arodbiedrību, gan Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Skujiņš akcentēja, ka, laicīgi visu izrunājot savstarpējā diskusijā, pašreizējais piedāvājums ir uzlabojums un ir iespējams panākt kompromisu.
Aizstrauta norāda, ka vecāko klašu skolēniem jau pašlaik esot iespējas izvelēties savai nākotnes karjerai vai studijām atbilstošu programmas virzienu, jo četri programmas virzieni iekļauj plašas izvēles
Politiķe arī pauda, ka atbalsta bērnu izglītošanu no sešiem gadiem piemērotā vidē. "Zinu, ka tagad jau atbilstošā vidē ir bērniem, kuri mācās no pieciem gadiem. Bet, lai sešgadīgu bērnu apmācību pieņemtu kā obligātu normu, nepieciešams, lai būtu skaidri zināms kādā vidē nokļūs audzēkņi, vai skolotājiem būs nodrošinātas mācību programmas, kas piemērotas sešgadniekiem," pauž politiķe.
Skujiņš pauda uzskatu, ka ir jāpaliek pie pašreizējās sistēmas, kad skolas gaitas tiek sāktas no septiņu gadu vecuma. Viņš neatbalsta "eksperimentu" par šī sliekšņa samazināšanu uz sešiem gadiem, jo pret to iebilstot vairāki profesionāļi, tajā skaitā bērnu dārza vadītāji, kuriem vēl ir daudz neatbildētu jautājumu par šīm izmaiņām. Politiķis atsaucās uz Liepājā veiktu aptauju, kur ap 80% respondentu esot iebilduši pret šo priekšlikumu. Reizē deputāts norādīja, ka nevienam vecākam jau pašlaik neesot aizliegts sūtīt bērnu skolā no sešu gadu vecuma.
Kā ziņots, Saeima plāno šonedēļ parlamenta sēdē otrajā lasījumā skatīt likumprojektu, kurā iekļauti priekšlikumi par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma un regulējumu saistībā ar izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu, aģentūra LETA uzzināja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Izglītības komisija pagājušajā nedēļā izskatīja visus priekšlikumus Vispārējās izglītības likumam. Komisijas vairākums konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tāpat deputāti atbalstīja izglītības jaunā kompetenču satura ieviešanu par gadu vēlāk, nekā sākotnēji bija piedāvājusi IZM.
Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piektdien paziņoja, ka par IZM piedāvātajām izglītības reformām būtu jālemj nākamajai Saeimai. Viņš atzina, ka no IZM piedāvājuma nevajadzētu atteikties, bet tas ir jāuzlabo un par to būtu jālemj nākamajai Saeimai.
Savukārt Šadurskis sarunās ar koalīciju solījās turpināt skaidrot reformas nepieciešamību un mēģināt gūt atbalstu jautājumā par skolu gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.