Latvijā izglītības process ir ļoti politizēts, atšķirībā no daudzām valstīm, kur tas ir profesionāls, pētījumos balstīts darbs, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone.
Viņa skaidroja, ka patlaban gan ķīmijas un bioloģijas, gan mājturības, dabaszinību un sociālo zinību stundās ir liela iespēja dzirdēt par veselīgu uzturu. Šāda situācija radusies tādēļ, ka katrs priekšmets ir veidots atsevišķi, turklāt nereti kā kāda lobija rezultāts, pārliecināta Namsone. Arī šobrīd notiek diskusijas par aizsardzības mācības ieviešanu, kā arī nepieciešamību pēc padziļinātākas veselības mācības, viņa piebilda.
"Mums tagad unikālā iespēja uzbūvēt saturu no pirmskolas līdz 12.klasei un atbrīvoties no šiem uzslāņojumiem, kas pa gadiem ir ieviesušies," pauda Namsone.
Viņa skaidroja, ka līdz ar mācību satura reformu skolēniem būtu jātop skaidrākam, ko un kādā stundā viņi mācās, kā arī jābūt vairāk laikam iedziļināties mācību priekšmetos.
Namsone arī norādīja, ka Latvijā ir ļoti dažādas skolotāju grupas. Patlaban atšķirība starp to, ko vidusskolas ietvaros var izdarīt viens vai otrs skolotājs ir milzīga, zināja teikt LU pārstāve. Tomēr jāpilnveidojas būs katram, viņa uzsvēra.
Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks akcentēja, ka līdz ar jauno mācību saturu taps daudz jaunu mācību līdzekļu. Plānota arī 82 digitālo mācību līdzekļu izstrāde.
Kā ziņots, Saeima šodien otrajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz jaunā kompetenču satura ieviešanu izglītības jomā atlikt uz gadu, kā arī saglabāt ierobežotu izvēļu skaitu programmu virzienu piedāvājumam vidusskolas posmā.
Koalīcija gan vienojusies likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā rast kompromisu par izglītības reformām. Reizē no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem paredzēts izslēgt ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.