Personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, kā arī viņu radiniekiem, kas deklarēti tajā pašā adresē, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojuma apmērs turpmāk būs 70% līdzšinējo 50% vietā, lēmusi Rīgas dome.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" šodien rīkoja diskusiju "Saeima cilvēkiem ar invaliditāti" par jautājumiem, kas aktuāli ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, tostarp par iekļaujošu izglītību un nepieciešamo atbalstu.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē septembra beigās bija reģistrēti 52 595 bezdarbnieki, no kuriem 7645 jeb 14,5% no bezdarbnieku bija cilvēki ar invaliditāti, liecina NVA publiskotie dati.
Darba tirgus gatavība cilvēkiem ar invaliditāti bieži vien atduras pret infrastruktūras jautājumu, sacīja Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatore Laura Reisele.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) rīko akciju - atvērto durvju diena personām ar invaliditāti uzņēmumos, kuru ietvaros darba devējiem ir iespējams atrast vajadzīgos darbiniekus.
Sociālās aprūpes centra Lubāna iemītniekiem – cilvēkiem ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti un garīgās attīstības traucējumiem – steidzamā kārtā liek izvēlēties citu mājvietu. Lai arī plānots pansionātu slēgt līdz gada beigām, jau tagad gandrīz piespiedu kārtā visiem liek iesniegt dokumentus ar skaidru atbildi – uz kuru pansionātu pārcelsies. Tā aprūpes centra reorganizāciju vērtē tur dzīvojošo radinieki, kuri Neatkarīgajai pastāstīja par situāciju Lubānas aprūpes centrā. 19 aprūpes centra iemītnieki iesniegumā uzrakstījuši, ka pansionātu Lubānas novada Vecumos nepametīs.
Insults un augsts holesterīna līmenis ir kā tēvs ar dēlu. Ja būs augsts holesterīna līmenis asinīs un neko lietas labā nedarīs, ļoti iespējams, ka būs arī insults. Kādi ir galvenie insulta un augsta holesterīna riska faktori un ko varam darīt to profilaksei? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska.
Neraugoties uz virkni dažādu politisku dokumentu gan Latvijas, gan Eiropas līmenī, daudzi būtiski problēmjautājumi cilvēkiem ar invaliditāti nav atrisināti joprojām vai pat nav risināti. Latvija diemžēl šo jautājumus risina fragmentāri – no jautājuma pie jautājuma, diskusijā par to, kādu Latvijai veidot savu stratēģiju cilvēku ar invaliditāti tiesību ievērošanai, norādīja eksperti.
Eiropā, tostarp Latvijā, jāmaina vide un domāšana, lai cilvēki ar invaliditāti tajā justos iederīgi, šodien, atklājot konferenci par Eiropas Invaliditātes stratēģiju, sacīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento" atbalsta labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vēlmi ieviest kvotu sistēmu cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanā, norādīja organizācijas vadītāja Gunta Anča (Progresīvie).
Cilvēkiem ar 3. grupas invaliditāti veselība būs apdrošināta no 2021. gada. To nosaka likums par veselības aprūpes finansēšanu. Tomēr vēstulē, ko saņēmuši iedzīvotāja ar 3. grupas invaliditāti, Nacionālais veselības dienests norāda, ka apdrošināti cilvēki ar invaliditāti būs, tikai pirms tam jāsamaksā veselības apdrošināšanas iemaksas par diviem gadiem, kas kopumā ir tuvu 500 eiro. Iesaistoties Neatkarīgajai, noskaidrojies, ka atbildes vēstulē ir pieļauta kļūda.
Turpmāk Daugavpilī ģimenes, kurās ir bērni ar dzirdes invaliditāti, no Daugavpils pašvaldības varēs reizi gadā saņemt 200 eiro pabalstu, lēmusi pilsētas dome.
Šodien spēkā stājas grozījumi Noteikumos par invaliditāti apliecinoša dokumenta paraugu, dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību, kas paredzēti, lai atvieglotu invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas un uzskaites kārtību.
Līdz šim bērnam invaliditāti galvenokārt noteica uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem, un tikai atsevišķos gadījumos bērnam invaliditāti varēja noteikt līdz pat pilngadībai.
Latvijā reģistrētas 150 000 personas ar invaliditāti, taču tikai nepilniem 20% no viņiem izdevies atrast darbu. Tam viens no galvenajiem iemesliem ir vēl joprojām sabiedrībā valdošie aizspriedumi, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
Pērn 182 048 cilvēkiem jeb 9,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita bija noteikta invaliditāte, tostarp 17 865 personām invaliditāte tika noteikta pirmo reizi, informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Tikai ceturtā daļa cilvēku ar invaliditāti Latvijā ir nodarbināti. Cilvēku ar invaliditāti bezdarbnieku statistiskais portrets rāda, ka 46 procentiem nav pietiekamas izglītības. Labklājības ministrija iecerējusi reformas, galveno uzsvaru liekot uz nodarbinātības veicināšanu. Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" uzskata, ka pašlaik ir īstais brīdis, lai atbalsta sistēmu cilvēkiem ar invaliditāti pārskatītu un darba vidi viņiem padarītu pieejamāku.
Statistika liecina, ka katru gadu aptuveni 15-20 jauni cilvēki, visbiežāk vecumā no 18 līdz 40 gadiem, gūst smagas mugurkaula traumas ar sekojošu nopietnu invaliditāti, lecot uz galvas ūdenī.