Kultūras pieejamība ir neatņemama ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļa, un šobrīd Rīga piedāvā ļoti daudzveidīgu kultūras dzīvi. Taču ne visi cilvēki to var baudīt.
Iemesli ir dažādi - kultūras centrs atrodas tālu no mājām, nav pieejams cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem, nepiedāvā interesējošās brīvā laika pavadīšanas iespējas, ņemot vērā cilvēka invaliditātes radītās barjeras.
Īpaši kultūrvides pieejamības problēmas skar vecākā gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem. Šādi secinājumi izdarīti, īstenojot projektu "Pieejama kultūras un atpūtas dzīve Rīgā - cilvēkiem ar invaliditāti un gados veciem cilvēkiem".
Projekta gaitā tā īstenotājs Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO ar Rīgas domes atbalstu no aprīļa līdz novembrim veica sešu Rīgas pašvaldības kultūras centru pieejamības novērtējumu, bet projekta beigās organizēja apaļā galda diskusiju par veikto pieejamības novērtējumu un iespējām situāciju uzlabot.
Cilvēku ar invaliditāti un gados vecu cilvēku iekļaušana vietējās kopienas dzīvē ir pamatā visām mūsdienu dzīves kvalitātes koncepcijām, savukārt kultūra ir viens no iespējamajiem ceļiem uz veiksmīgu iekļaušanu. Tomēr cilvēki ar invaliditāti un seniori bieži ir ierobežoti savās pārvietošanās iespējās, tāpēc šīm mērķa grupām ir svarīgi kultūras pieejamība iespējami tuvu savai dzīves vietai.
Kā liecina projekta gaitā veiktā ekspertīze, kultūras centri ir tikai dažās Rīgas apkaimēs, līdz ar to tie ne vienmēr ir viegli sasniedzami. Kultūras centri nenosedz tādu Rīgas apkaimju vajadzības kā Ķengarags, Bolderāja, Ziepniekkalns.
Tāpat pētījums atklāja, ka lielākajā daļā Rīgas pilsētas kultūras centru ir nepietiekama vides pieejamība - piemēram, pieejams tikai viens kultūras centra stāvs vai arī atsevišķas telpas. Pat vietās, kur nesen veikta rekonstrukcija, kā piemēram kultūras namā VEF, nav pietiekami padomāts par iespēju cilvēkiem ratiņkrēslos atrasties dažādās zāles vietās, lai baudītu kultūras pasākumu kopā ar ģimeni vai draugiem, nevis vien speciālā vietā zales beigās.
Pasākumu apmeklējumi nav vienīgais veids, kā cilvēkus iesaistīt kultūras aktivitātēs. Ļoti svarīga ir ikviena cilvēka iespēja kļūt par kultūras dzīves dalībnieku, piemēram, piedalīties korī, apgūt prasmes daiļamatniecībā vai citādi saturīgi pavadīt savu brīvo laiku. Tāpēc viens no projekta īstenošanas laikā izstrādātajiem ieteikumiem bija kultūras centriem mērķtiecīgi piesaistīt cilvēkus ar funkciju traucējumiem centra kultūras dzīves norisēs. Tas būtu ieguldījums vietējās kopienas iesaistē, kas šobrīd ne visur ir apzināta kā nozīmīga kultūras centra funkcija.
Vēl viens no ieteikumiem ir veidot Rīgas kultūras vides pieejamības stratēģiju, kas kļūtu par Rīgas ilgtermiņa pieejamības stratēģijas daļu, jo kultūra nevar būt atrauta no citām pilsētas dzīves jomām.
Kā liecina projekta laikā izdarītie secinājumi, šobrīd Rīgā ir daudz ļoti labu iniciatīvu kultūras dzīves pieejamības uzlabošanai, taču tām būtu jābūt plānveidīgām un daļai no kopēja redzējuma gan kultūras, gan pieejamības jomā.
Pārrunājot šos secinājumus 19.novembrī notikušajā apaļā galda diskusijā, SUSTENTO pieejamības eksperte Daiga Veinberga aicināja atcerēties, ka šie jautājumi ir aktuāli daudz lielākai daļai sabiedrības kā tikai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, kā tas bieži vien tiek saprasts. Kultūrvides pieejamība ir aktuāls jautājums vecāka gadagājuma cilvēkiem, jaunajiem vecākiem, arī jaunajai paaudzei, kas, izaugot pieejamā kultūrvidē, turpinās tādu veidot ap sevi arī kā pieauguši cilvēki. Tāpēc būtu lietderīgas gan konsultācijas par vides pieejamības jautājumiem ikviena jauna probjekta sākumā, gan pastāvīgs vides pieejamības monitorings būvniecības laikā un pēc tam. Tas novērstu situācijas, ka daudzviet projekti izskatās labi uz papīra, bet pēc realizācijas - jau pilnīgi citādi.
Diskusijas noslēgumā projekta vadītāja Iveta Neimane atzina, ka darbs pie Rīgas kultūras pieejamības jautājumiem ir mērķtiecīgi jāturpina, lai daudzas labās iniciatīvas neapsīktu, bet iezīmētu stingru tendenci. Tāpēc ir būtiski turpināt darbu pie pilsētas pieejamības stratēģijas, kurā būtiska sadaļa būs arī jautājumi par kultūras vides pieejamību.
