Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā

Atsakās pamest Lubānas aprūpes centru, kuru plānots līdz gada beigām slēgt

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Vladislavs Proškins/ F64 Photo Agency

Sociālās aprūpes centra Lubāna iemītniekiem – cilvēkiem ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti un garīgās attīstības traucējumiem – steidzamā kārtā liek izvēlēties citu mājvietu. Lai arī plānots pansionātu slēgt līdz gada beigām, jau tagad gandrīz piespiedu kārtā visiem liek iesniegt dokumentus ar skaidru atbildi – uz kuru pansionātu pārcelsies. Tā aprūpes centra reorganizāciju vērtē tur dzīvojošo radinieki, kuri Neatkarīgajai pastāstīja par situāciju Lubānas aprūpes centrā. 19 aprūpes centra iemītnieki iesniegumā uzrakstījuši, ka pansionātu Lubānas novada Vecumos nepametīs.

Labklājības ministrija tostarp viedokli mainīt negrasās un pieņēmusi lēmumu apturēt valsts sociālās aprūpes centra Latgale filiāles Lubāna darbību. Filiāle Lubāna pašlaik ir mazākais no valsts sociālās aprūpes centriem pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Neatkarīgā rakstīja, ka pirms vairāk nekā gada jau slēdza vienu no Lubānas centriem Rupsalā - tehnisku iemeslu dēļ, jo pansionātā bija krāsns apkure. Arī tagad lēmums par filiāles slēgšanu Vecumos pieņemts, «izvērtējot klientu un darbinieku drošības jautājumus, telpu atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī nepieciešamās investīcijas kontrolējošo iestāžu norādīto trūkumu novēršanai». Tomēr joprojām Labklājības ministrija nav atbildējusi uz jautājumu, kā 2018. gadā uz šo namu varēja pārcelt cilvēkus no cita pansionāta, ja tā stāvoklis bija kritisks? Lai arī sociālās politikas veidotāji to noliedz, diemžēl sociālās aprūpes centru reorganizācijā to iemītnieki, kuri visi ir ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, tiek pārvietoti kā mēbeles.

Kā Neatkarīgajai sarunā sacīja viena no aprūpējamā radiniekiem, «galvenais esot atbrīvot centru, un tur ir pilnīgi vienalga, uz kurieni šis cilvēks pārcelsies - galvenais, lai pārceļas». Nelieli pansionāti neesot finansiāli izdevīgi, īpaši, ja tajos nepieciešams veikt remontu vai renovāciju. Jāatgādina, ka ēku, kurā 2018. gadā pārtrauca darbu aprūpes centrs, divas novada pašvaldības kopīgiem spēkiem atjaunoja, jo sākotnēji gan pašvaldībai, gan cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm tika apsolīts: ja ēka būs izremontēta, viņi varēs pārcelties atpakaļ uz Rupsalu.

Diemžēl realitāte ir cita, un Lubānā slēdz arī otru filiāli. Labklājības ministrijā skaidro, ka cilvēki var izvēlēties jebkuru citu aprūpes centru, taču tuvinieki, kuri dažos no tiem jau bijuši, ir satraukti. Satraukuma pamats ir pārapdzīvotība sociālās aprūpes centros, piemēram, viena no iespējām ir arī pārcelties uz aprūpes centru Ezerkrasti, kurā jau pašlaik ir vairāk nekā 400 iemītnieku. Līdzīgi ir arī citos aprūpes centros. Turklāt, kad aizvadītajā vasarā uz Ezerkrastiem jau pārcēla viena no slēgtajiem aprūpes centriem - Baldone - iemītniekus, tiesībsargs izteica aizrādījumu par cilvēktiesību pārkāpumiem. Labklājības ministrija norāda, ka centra Lubāna slēgšana «saskan arī ar valsts noteikto prioritāti - virzību uz to, lai cilvēki pēc iespējas dzīvotu sabiedrībā, nevis institūcijās». Tomēr, pēc Neatkarīgās rīcībā esošām ziņām, tikai daļa no visiem Lubāna iemītniekiem ir iesaistīti pasākumos, lai nākotnē nodrošinātu viņu dzīvi sabiedrībā. Tas nozīmē, ka pirms šīs pastāvīgās dzīves viņi vēl tiks pārcelti uz citu pansionātu.

Iemeslus aprūpes centra slēgšanai sīkāk skaidro Labklājības ministrija. To rosinājis valsts sociālās aprūpes centrs Latgale, un šis lēmums bijis balstīts racionālos apsvērumos. Lai centra klienti būtu drošībā, būtu nepieciešams veikt neatliekamus ieguldījumus 361 000 eiro apmērā infrastruktūras sakārtošanai (jāpiebilst, ka ēka ir valsts īpašums). Šī summa nepieciešama ugunsdrošības un elektrodrošības sakārtošanai, centralizētas apkures sistēmas ierīkošanai, ūdens apgādes sistēmas sakārtošanai (jauna dziļurbuma izveide un atdzelžošanas iekārtas uzstādīšanai), vides pieejamības, kā arī ēku ilgtspējas nodrošināšanai. Būtiskas investīcijas dzīvojamā ēkā nav ieguldītas. Ministrija arī norāda, ka investīcijas nebūtu praktiskas no lietderības aspektiem, ņemot vērā ēkas ekspluatācijā nodošanas gadu (1892. gads - tātad nojaukt?) un tās ekspluatācijas iespējas ilgtermiņā, ņemot vērā prioritāti sociālās aprūpes jomā - deinstitucionalizāciju un vietu skaitu samazināšanu institucionālajā aprūpē.

«Jebkuras sociālā centra filiāles slēgšana nav viegls lēmums,» saka labklājības ministre Ramona Petraviča. «Tās ir pārmaiņas sociālā centra iemītniekiem, kas nav vienkāršas, īpaši tad, ja viņiem ir garīga rakstura traucējumi. Viņi ir pelnījuši drošas un patīkamas mājas.» Ministre arī norāda, ka vairāk nekā puse filiāles Lubāna iemītnieku varētu dzīvot sabiedrībā, piemēram, grupu dzīvokļos, nevis slēgta tipa centros. «Ja saglabājas pašreizējais stāvoklis, tad mēs, visticamāk, noslēdzam iespēju šiem cilvēkiem dzīvot sabiedrībā,» uzskata ministre. Pašlaik aprūpes centrā dzīvo 32 cilvēki. Saskaņā ar Labklājības ministrijas plāniem tuvāko gadu laikā ilgstošas aprūpes iestādes būtu jāpamet ap 1000 cilvēkiem.