Pētījums: Latvijā pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars

 
©Oksana Džadana/F64

Latvijā pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars, informēja Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Pēc viņa paustā, LM uzdevumā ir īstenots pētījums "Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ieviešanas izvērtējums". Pētījuma mērķis bija izvērtēt ANO Konvencijas ieviešanas progresu, sniedzot pārskatu par valsts īstenoto politikas pasākumu ietekmi uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgu tiesību un iespēju īstenošanu un identificēt nepieciešamās turpmākās darbības efektīvas un ilgtspējīgas invaliditātes politikas attīstībai.

Pētījumā tika analizēti galvenie rezultāti, secinājumi, aktuālās problēmas un sniegti ieteikumi to risinājumiem atbilstoši Pamatnostādņu rīcības virzieniem: izglītība, darbs un nodarbinātība, sociālā aizsardzība un sabiedrības izpratne.

Pētījumā secināts, ka Latvijā pakāpeniski pieaug nodarbināto personu ar invaliditāti īpatsvars. Zariņš informēja, ka 2017.gada decembrī nodarbinātas bija 25,6% personas ar invaliditāti, 2018.gada decembrī - 26,9% un 2019.gada decembrī - 27,1% personas ar invaliditāti.

Tāpat atklājies, ka 2019.gada decembrī 13,6% no visiem bezdarbniekiem bija personas ar invaliditāti, un no visiem ilgstošajiem bezdarbniekiem 27,6% bija bezdarbnieki ar invaliditāti.

Attiecībā uz iekļaujošu izglītību pētījumā secināts, ka bērni ar smagu invaliditāti iegūst izglītību speciālajās izglītības iestādēs, taču bērni ar vieglāku invaliditāti - vispārējās izglītības iestādēs. 2019./2020.mācību gada sākumā 56,2% izglītojamo ar speciālām vajadzībām mācījās vispārizglītojošās izglītības iestādēs, no tiem, 20,7% mācījās vispārējās izglītības un 35,5% - speciālās izglītības programmās.

Vienlaikus uzsvērts, ka laikā no 2014.gada līdz 2019.gadam ir īstenoti nozīmīgi rīcībpolitikas pasākumi, kuri ir nostiprināti arī normatīvajā regulējumā,proti, mazināts administratīvais slogs personai invaliditātes ekspertīzes uzsākšanai, paplašināts asistenta pakalpojuma saņēmēju loks un tas ir pieejams izglītības programmu apguvei arī augstākajā izglītības iestādē.

Zariņš klāstīja, ka attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, ir palielināts atbalsts vecākiem bērna ar invaliditāti aprūpē, bērniem ar invaliditāti un pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības ir būtiski palielināts kopšanas pabalsta apmērs, kā arī tiek īstenots deininstitucionalizācijas process, attīstot sabiedrībā balstītus pakalpojumus.

Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir izstrādāts un pilotēts atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, tāpat ir meklēti un rasti risinājumi, lai atvieglotu dažādu pakalpojumu saņemšanu, paplašinātu pakalpojumu sniedzēju loku un attīstītu to tīklu, informēja LM pārstāvis.

Pētījumā secināts, ka situācija uzlabojusies arī vides un informācijas pieejamības jomā. LM ir izstrādājusi "Plānu pieejamas vides veidošanai Latvijā 2019. - 2021.gadam", kas ir pirmais vidēja termiņa plānošanas dokuments, kurš paredz koordinētu pasākumu kopumu pieejamas vides un informācijas nodrošināšanai valstī, atklāja Zariņš.

Tāpat ir izstrādāts normatīvais regulējums vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai, kā arī sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ir sagatavoti metodiskie materiāli vides pieejamības un universālā dizaina principu ievērošanai praksē publiskajā un privātajā telpā. "Īpaši svarīgi, ka vides un informācijas pieejamība netiek uzskatīta par nozīmīgu šķērsli personu ar invaliditāti nodarbinātībai," akcentēja ministrijas pārstāvis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka personu ar invaliditāti aptaujas rezultāti par sabiedrības attieksmi neuzrāda viennozīmīgi pozitīvu tendenci - laika posmā no 2015.gada ir pieaudzis to personu ar invaliditāti īpatsvars, kas uzskata, ka sabiedrības attieksme ir diskriminējoša - no 17% 2014.gadā uz 24% 2020.gadā.

Kopumā 2020.gadā 16% personu ar invaliditāti apkārtējās sabiedrības attieksmi vērtēja kā atbalstošu un 52% - kā neitrālu.

Pētījums tika īstenots pateicoties ES fondu projekta "Horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2.kārta)" atbalstam. LM uzdevumā pētījumu veica nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" no šī gada 20.janvāra līdz 30.jūnijam, un pētījuma izmaksas bija 49 973 eiro.