Intervija

Lai tiktu pie lielās naudas, politiķiem jālemj par lielāku atbalstu inovācijām un eksportētspējīgiem uzņēmumiem, jānoregulē finanšu pieejamības jautājums, kā arī jāatvieglo nodokļu slogs darbaspēkam, analizējot Latvijas nabadzības iemeslus, intervijā “Neatkarīgajai” norādīja Latvijas eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" valdes loceklis, ekonomists Jānis Ošlejs.

Ar Rīgas Stradiņa universitātes profesoru, Saeimas deputātu, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Andri Sprūdu tiekamies īsi pirms NATO Viļņas galotņu tikšanās (samita).

Kādēļ nepieciešami zinātnieku kongresi un konferences, kādēļ nepieciešams ievirzīt Latvijas augstskolas pasaulē prestižāko augstskolu reitingu tabulās, ko nozīmē inovācijas un kā tās var veicināt lietpratīga pilnvērtīga izglītības sistēma – saruna ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru Dmitriju Stepanovu.

Par bailēm, par Putina režīma trauslumu, par kara sekām un demokrātijas iespējamību Krievijā – “Neatkarīgā” publicē interviju ar “Magņitska likuma” iniciatoru, kurš pašlaik savā dzimtajā valstī sēž cietumā un ir notiesāts uz 25 gadiem. Vladimirs Kara-Murza juniors ir Krievijas politiķis, kurš 2023. gada aprīlī tika notiesāts uz 25 gadiem cietumā.

Vissliktākais scenārijs ir NATO karš ar Krieviju, otrs sliktākais ir nekontrolēta Krievijas sabrukšana. Tādā gadījumā uz Latviju plūstu bēgļi, sāktos jukas uz robežas. Vēsture māca: brūkot impērijai, nekas labs nav gaidāms, atzīst bijušais Nacionālo Bruņoto spēku komandieris, ģenerālleitnants Raimonds Graube

“Mūsu valsts teritorijā atradīsies tik lieli NATO spēki, cik nepieciešami, lai ar tām krievu vienībām, kas pastāvīgi dislocētas otrā pusē robežai, piemēram, Pleskavas gaisa desanta divīzija, arī Pēterburgas vienības, nepietiktu sekmīgam uzbrukumam un nāktos pārsviest spēkus no citām Krievijas vietām. Mūsdienās šādas kustības ir pilnībā redzamas. Un, kamēr tas notiek, arī NATO var pievilkt spēkus klāt,” atklāj bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Aleksandrs Vaņukovs savulaik iniciēja Krievijas ārstu atklāto vēstuli Alekseja Navaļnija atbalstam. Kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, viņš atbrauca uz Rīgu.

Biedrība “Dzīvnieku brīvība” cīnās par to, lai izbeigtu vai vismaz mazinātu dzīvnieku ciešanas industriālajā lopkopībā. “Ikviens dzīvnieks ir pelnījis dzīvi bez ciešanām – mēs strādājam, lai ieviestu ilgtermiņa sociālas pārmaiņas dzīvnieku labā,” teikts biedrības ievadlapā. “Neatkarīgās” saruna ar biedrības vadītāju Katrīnu Krīgeri.

Latvijā ražojošs uz ārējo tirgu orientēts uzņēmums ārzemēs ietirgo naudu, maksā saviem strādniekiem algas, no kurām valsts iegūst apjomīgus nodokļus; uzņēmums baro savus darbiniekus un valsti, taču, kad ārēju apstākļu dēļ pienāk grūtāki brīži, ir loģiski un pareizi, ja valsts saviem ražotājiem sniedz atbalstu, piemēram, ar eksporta garantijām, kā arī izrāda pretimnākšanu valsts un pašvaldību iepirkumos – par šiem un citiem ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā saistītiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” stāsta akciju sabiedrības “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” (DLRR) komercdirektors Vladislavs Pavlovičs.

Demokrātisko valstu starptautiski vispārpieņemta prakse ir diplomātiskā līmenī zibenīgi reaģēt uz masu slepkavībām. Kā Latvija reaģēs uz Kahovkas HES uzspridzināšanu, vai vispār reaģēs un kas no Latvijas puses gaidāms attiecībās ar Krieviju pēc tās paveiktā kārtējā terora akta, “Neatkarīgās” saruna ar ārlietu ministru un jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

“Ja mēs sāktu analizēt, kur un ar kādiem cilvēkiem tiekas, piemēram, “Apvienotā saraksta” (AS) vai Nacionālās apvienības (NA) cilvēki, vai tās pašas “Jaunās vienotības” (JV) cilvēki, mums skudriņas sāktu skriet pār kauliem un mēs viņu vietā nezinātu, kur likties aiz kauna.” Par potenciālo valdības koalīcijas paplašināšanu un ar kādiem nosacījumiem tā var notikt, sarkanajām līnijām un to noņemšanu, premjera ultimātiem, Stambulas konvenciju, privatizāciju un Civilās savienības likumu, bezcerīgi vājiem ministriem un līdz šim nedzirdētām niansēm Valsts prezidenta vēlēšanu gatavošanas laikā “Neatkarīgās” saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini.

Par to, kāpēc netiek atlaista Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, par iespējamo ārkārtas nodokli bankām un energouzņēmumiem, vājo komercbanku kreditēšanu, gauso Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanas gaitu un citiem jautājumiem “Neatkarīgās” intervija ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (“Jaunā vienotība”).

Jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ekskluzīvā intervijā „Neatkarīgajai” – par Valsts prezidenta kancelejas revīziju, par jaunas valdības iespējamību, par „Jaunās vienotības” biedrakartes nolikšanu, par vēstnieku Juri Poikānu, kurš neparakstīja LGBT atbalsta vēstuli, par latviešu valodu un bruņojumu.

Saeimas 22. maijā rīkotajā vērienīgajā forumā “Vai Latvijai ir nepieciešama ilgtspējīga, Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstoša enerģētikas stratēģija” ar saviem redzējumiem piedalījās arī Valsts prezidenta amata kandidāti Elīna Pinto, Uldis Pīlēns un Edgars Rinkēvičs. Par jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas darbu, enerģētikas stratēģijas trūkumu, Latvijas pieļautajām kļūdām, augsto enerģijas cenu līmeni un labākas nākotnes iespējām “Neatkarīgās” saruna ar Uldi Pīlēnu (“Apvienotais saraksts”).

Runas par kārtējo nodokļu reformu Latvijā mazliet atgādina runas par Ukrainas armijas plāniem izdzīt no valsts Krievijas iebrucējus. Abos gadījumos it kā vajadzētu atgūt to, kas iepriekš pazaudēts, un abos gadījumos nav skaidrs, kad attiecīgais pasākums sāksies un vai tas jau nav sācies. Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) notika nedēļā, kad komisija sanāca divas dienas pēc kārtas, lai spriestu par kārtējiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vai tā jau ir nodokļu reforma, vai kas cits?

Jaunieši izrādījuši negaidīti lielu atsaucību iespējai pieteikties Valsts aizsardzības dienestā. Lielākā daļa no viņiem to darījuši patriotisma jūtu vadīti, taču ir arī citas motivācijas.

“Darbus, kas ir Valsts prezidenta pārziņā, var veikt ar manām zināšanām un pieredzi. Tas man neprasītu milzīgu ieskriešanos. Šobrīd tas nav mazsvarīgi. Turklāt esmu lauzis visus iespējamos laika rekordus, būdams ārlietu ministra amatā. Šī atziņa man deva zināmas pārdomas: kurp doties tālāk?” teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), viens no trim pretendentiem uz Valsts prezidenta amatu.

Tiesnešu vajāšana par to vai citu spriedumu; ir izskausta ministra politiskās ietekmes realizēšana uz tiesu varu; Jēkabpils slepkavības lietā gaidāmas aizvien jaunas nepatīkamas atklāsmes; ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumi par prokurora taisnību, nevainīguma prezumpcijas redzējumu ir tikai un vienīgi paša ģenerālprokurora interpretācija; tiks izskaustas esošās garās tiesvedības un nepieļauta jaunu garo tiesvedību veidošanās; Rīgas vārds daiļos Eiropas tieslietu pasākumi karti; nav zudušas cerības Rīgā ievilināt kādu no Eiropas tieslietu institūcijām, – par šiem un citiem jautājumiem intervija “Neatkarīgajā” ar tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (“Jaunā Vienotība”).

“Iniciatīvas prasība ir noraidīta” – tāds uzraksts “rotā” portālā “manabalss.lv” iesniegto iniciatīvu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem u.c. tautas kalpiem”, kas šobrīd – jau pēc Ministru kabineta noraidījuma – savākusi vairāk nekā 17 000 parakstu. Iniciatīvas autore ir Nora Freimane, uzņēmēja, valdes locekle Biznesa efektivitātes asociācijā.

Krievijas – Ukrainas karš turpinās jau otro gadu, un vismaz pagaidām tam neredz galu. Tiek izteiktas dažādas prognozes, starp kurām ir arī visai satraucošas. Par to, kā varētu šis karš beigties, cik bīstama var būt tā tālāka eskalācija un cik lielā mērā apdraudētas ir Krievijas kaimiņvalstis, tajā skaitā Latvija, sarunājos ar vienu no Krievijas pazīstamākajiem politologiem/kremļelogiem, kādreizējo partijas “Labējo spēku savienība” politiķi Dmitriju Oreškinu.