Vecāku sašutumu raisījusi ziņa, ka nākamgad valsts neturpinās līdzfinansēt aukļu un privāto bērnudārzu pakalpojumus bērniem, kuriem nav vietas pašvaldību bērnudārzā – nepiesegšot atsevišķu pašvaldību neizdarību.
Ir absolūti skaidrs, ka Latvijā t.s. bēgļu krīze ir sākusies. Nav pat nozīmes, vai kvotu migranti savās pagaidu nometnēs ir iemitināti. Sabiedrība jau ir sanaidota. To labi redzam, ielūkojoties kaut vai sociālajos tīklos. Tur varam ieraudzīt nesimpātisku ainu – divas nometnes, kuras viena otru aprej, apsaukājot par fašistiem, ksenofobiem, rasistiem vai savu nacionālo vērtību un tautas nodevējiem.
Latvijas Universitātes profesors, filozofijas doktors, LZA korespondētājloceklis Igors Šuvajevs sarunā ar Neatkarīgo uzskata, ka Eiropas Savienība un arī Latvija nav padarījušas mājas darbus, lai attiecībās ar iespējamajiem bēgļiem atslēgas vārds varētu būt «viesmīlība».
Saruna ar bijušo Eiroparlamenta deputātu, divkārtējo Latvijas valdības vadītāju Ivaru Godmani par to, kāpēc Sīrijas bēgļi pēkšņi metušies uz Eiropu un ko Eiropai ar šo cilvēku plūsmu darīt, kā arī par to, kā Latvijai reaģēt, kādu pozīciju ieņemt un kā mūsu politiķiem atrast kopsaucēju, lai godam izietu no esošās situācijas?
Marģers Vestermanis ir muzeja Ebreji Latvijā izveidotājs, 1998. gadā viņš tika iecelts par Latvijas vēsturnieku komisijas locekli. 18. septembrī viņš nosvinēja savu 90 gadu jubileju. Marģers Vestermanis ir pieredzējis un pārdzīvojis to, ko reti kurš, un reti kurš, kas ko tādu ir pieredzējis, vairs ir starp dzīvajiem – baisākās lappuses viņa dzīvē saistās ar karu un holokaustu. Par mūsdienu notikumu paralēlēm ar agrāko laiku notikumiem, par bēgļu krīzi Eiropā šī Neatkarīgās intervija ar Marģeru Vestermani.
Gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas asi kritizē nākamā gada valsts budžeta projektu un vēl cer Saeimā pacīnīties, lai panāktu būtiskākas budžeta korekcijas, kādas Saeima līdz šim nav atļāvusies. Vai varētu izdoties pārliecināt par tā dēvētā solidaritātes nodokļa, mikrouzņēmumu nodokļa korekciju, nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz citām jomām, mazināt citus ekonomikas izaugsmes riskus – Neatkarīgās intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāju Līgu Meņģelsoni.
Intervija ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītāju Augustu Brigmani – par Latvijas solidaritāti, par imigrantiem, kurus piespiedu kārtā vedīs uz Latviju, par izstāšanos (vai neizstāšanos) no ES, ka arī par valdības un koalīcijas stabilitāti.
Saruna ar Eiroparlamenta deputāti Sandru Kalnieti par to, kāpēc Eiropa negrib saprast mūsu situāciju ar padomju laiku imigrantiem; par to, kas ir ES – vērtību vai interešu savienība, un kas partija Vienotība – vērtību vai interešu partija; par Vienotības nākotni; par to, kas tie tādi zaķisti, un par jaunas liberālas partijas izveidošanas iespējām.
Intervija ar Valsts valodas centra direktoru profesoru Māri Baltiņu – par lielākajiem pārkāpumiem valsts valodas noteikumu ievērošanā, par latvisko piekāpšanos un gļēvumu, par imigrantu nevēlēšanos mācīties latviešu valodu un par latviešu nevīžīgo attieksmi pret savu valodu.
Vienīgais ceļš, kā mums – gan kā valstij, gan kā atsevišķiem uzņēmējiem un indivīdiem – kļūt konkurētspējīgiem, ir – pielietot kompleksus risinājumus. Jaunus risinājumus, jo ar veco domāšanu vairs nevaram iztikt. Tā domā SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis. Un piebilst, ka ir jāizbeidz nozaru pretnostatīšana. Tām jāpapildina citai cita.
Ar Mākslas akadēmijas prorektoru Andri Teikmani Neatkarīgā šoreiz sarunājas ne tik daudz par augstākās izglītības situāciju, cik par (ģeo)politisko stāvokli, ar kuru valstij būtu jārēķinās, veidojot savu izglītības, augstākās izglītības politiku.
Saruna ar LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesoru Leonu Taivānu par mūsu sabiedrības gatavību uzņemt Tuvo Austrumu bēgļus; par to, kāda nozīme ir hidžāba nēsāšanai islāma kultūrā; par altruisma līmeni dažādās sabiedrībās un par to, kas mūsu sabiedrības ierasto kārtību apdraud vairāk – jaunu musulmaņu vīriešu vai sieviešu pieplūdums.
Saruna ar Eiropas Komisijas viceprezidentu eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdi Dombrovski par Grieķijas finanšu krīzes sekām, eirozonas stabilitāti, Latvijas budžetu un migrantu krīzi Eiropā.
Par to, kā «zaļā politika» atšķiras no visām citām politikām, par bažām bēgļu uzņemšanas jautājumā, par laba botāniķa un laba agronoma kompromisu, par aizsardzības budžetu, gudrona dīķi Inčukalnā un citiem aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar zoologu, vides aizsardzības aktīvistu, Saeimas deputātu no ZZS frakcijas Ingmāru Līdaku.
Intervija ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku – par celtnieku nepadarīto, par sabiedrības neviennozīmīgo attieksmi pret bibliotēkas ēku, par lasītprasmi un lasītgribu, par latviskumu un Klīversalu.
Diemžēl beidzamajā gadā par seksuālo vardarbību pret bērniem esam spiesti runāt arvien vairāk. Cik lieli patiesībā varētu būt pedofilijas apmēri, kā to mazināt un atpazīt, kā palīdzēt bērniem? Kā pārtraukt vardarbības ķēdīti, un kādi instrumenti ir valsts atbildīgo iestāžu rokās, Neatkarīgās intervija ar iestādes, kurai jānodrošina kontrole pār bērnu tiesību aizsardzību, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāju Lailu Riekstu-Riekstiņu.
Imants KALNIŅŠ ir savā vietā gan mūzikā, gan politikā. Viņš ir viens no nedaudzajiem radošajiem ļaudīm, kuri spēj apjēgt un vērtēt politiku patstāvīgi. Esmu pārliecināts, ka viņa politiskie uzskati ir tikpat autentiski (paša pārdomāti) kā viņa mūzika. Par to savā ziņā liecina arī tas, cik samērā mierīgi viņš uztver samazgas, kas nāk pār viņa galvu. Ar Neatkarīgo komponists sarunājas par politiku.
Pēdējie reitingi rāda, ka Nacionālās apvienības (NA) aktivitātes pret bēgļu uzņemšanu nesušas politiskās dividendes, un NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pat būtu gatavs apsvērt apvienības aiziešanu no valdības, ja tas ko mainītu bēgļu lietā, vienlaikus atzīstot, ka ne bēgļu, ne budžeta kolīzijas nebūs noteicošās izmaiņām valdībā. Kā tālāk kuģot valdībai ar «smagajiem pasažieriem» un pretrunīgajām partiju pozīcijām, Neatkarīgās intervija ar R. Dzintaru.