Intervija ar Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu Didzi Šmitu: par šprotēm – krievu svētku galda sastāvdaļu, par ekonomisko izlūkošanu, par protestēšanas «nepieklājību».
Kas notiek pasaules ekonomikā? Kā Ķīnas akciju tirgus sabrukums ietekmē Latviju? Kas bremzē strauju Latvijas ekonomisko attīstību, un kas jādara, lai šos šķēršļus novērstu? Vai Grieķijas parādu krīze ir atrisināta, un vai šai valstij arī turpmāk būtu jāpaliek eirozonā? Par šiem un citiem jautājumiem saruna ar ekonomistu, uzņēmuma Primex īpašnieku Jāni Ošleju.
Intervija ar literatūrzinātnieci, valodnieci, rakstnieci un Saeimas deputāti (NA) Janīnu Kursīti-Pakuli: par latviešu mājas un valsts stabilitāti, par latviešu valodas situāciju, par to, kas ir latvieši – pagāni vai kristieši.
Kas radījis lielāko bēgļu krīzi kopš Otrā pasaules kara, kādas iespējas ir ne tikai amortizēt sekas, bet arī cīnīties ar cēloņiem, vai tos varēja novērst un vai bēgļu apmērus mazinātu savlaicīga dažādu veidu palīdzība trešās pasaules valstīm, par ko savulaik bija atbildīgs bijušais attīstības sadarbības eirokomisārs Andris Piebalgs?
Šodien, 24. augustā, Ukrainas valsts svin savu 24. neatkarības dienu – atbrīvošanos no Padomju Savienības. Diemžēl svētkus aptumšo karš ar Padomju Savienības tiešo mantinieci – Krieviju. Karš, kas oficiāli tā nemaz netiek saukts, jo ir citāds nekā visi līdzšinējie. Tikai cilvēki mirst pa vecam – noasiņojot kaujas laukā. Neatkarīgā sarunājas ar Ukrainas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgenu Perebijni. Tur, Donbasā, ukraiņi cīnās ne tikai par savu valsti vien. Viņi cīnās par visu Eiropu.
Publicists Lato Lapsa pēc grāmatas Cits ķēķis. Zem likumīgā jumta iznākšanas pats nonāca tiesībsargu uzmanības lokā un uz savas ādas izbaudīja mūsu tiesībsargājošo iestāžu sniegtos jaukumus. Saruna ar viņu par piedzīvoto, un kādas atziņas no tā izriet. Tā kā ar Lato esam uz tu, arī šajā sarunā palikām pie šīs uzrunas formas.
Par nepilnībām likumos, kas pagaidām traucē likvidēt «točkas», par 250 Sīrijas un Ziemeļāfrikas bēgļu uzņemšanu Latvijā, par valsts robežas stiprināšanu, par «Imantas pedofila» notveršanu un citām valsts iekšējās un ārējās drošības jomas aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.
Saruna ar vēsturnieku, VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāju Kārli Kangeri par vēsturiskajām paralēlēm ar 1940. gadu, par patriotisko audzināšanu un gatavību cīnīties par savu valsti. Par VDK ziņotāju ietekmi uz valsts attīstību un par politiskajiem grupējumiem, kuri vienmēr ir gatavi pielikt priekšā kāju, lai VDK dokumenti nekļūtu plašāk pieejami.
Agatas Kristi slavenākā romāna nosaukums latviešu valodā joprojām ir Desmit mazi nēģerēni, lai gan citās valstīs tas pārdēvēts politkorektākā, bet garlaicīgākā – Un tad nebija neviena. Taču, cīnoties par tiesībām uz vietas (ne)ierādīšanu nēģeriem, Latvija var nokļūt zaudētājos. Jauno dalībvalstu vēlme patvēruma meklētājus brīvprātīgi (ne)uzņemt vecajām donorvalstīm liek ironizēt, ka tās analoģiski brīvprātīgi varētu (ne)veikt maksājumus kopējā budžetā. Jau rudenī sāksies nākamās bēgļu porcijas dalīšana, un dalībvalstis debatēs, ko darīt tālāk.
Intervijā Neatkarīgajai izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile raksturo savas prioritātes ministres amatā, skolotāju atalgojuma jauno modeli un augstskolu finansējuma pīlārus.
Par to, ko Latvijas zivrūpniecības nozarei nozīmē Krievijas aizliegums Latvijas šprotēm, ko uzņēmēji gaida no valdības un no jaunievēlētā Valsts prezidenta, saruna ar AB Holding – pārtikas ražošanas un zivju kombinātu uzņēmumu – grupas īpašnieku Bislanu Abdulmuslimovu.
16. augustā Rīgā notiks Starptautiskās Romu apvienības kongress, tāpat Dzintaros, Rīgā un citviet šomēnes notiks Starptautiskā Romu kultūras festivāla koncerti un pasākumi. Kas notiks šajos forumos? Par ko priecājas un par ko bēdājas čigāni? Kad čigāni būs Eirovīzijā? Vai čigāni apvainojas, ja viņus sauc par čigāniem, un kā čigānu karalis braucis pie Polijas karaļa ar sešiem ratu priekšā iejūgtiem lāčiem, lasiet Neatkarīgās interviju ar Starptautiskās Romu apvienības augsto komisāru, 7. Saeimā bijušu deputātu, Latvijas Čigānu biedrības priekšsēdētāju Normundu Rudeviču.
Šonedēļ notiks viens no gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas galvaspilsētā – Rīgas svētki. Svētku priekšvakarā uz Neatkarīgās lasītāju jautājumiem aicinājām atbildēt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Svētki neatceļ nedz ekonomiskās norises, nedz ikdienas darbu Latvijas galvaspilsētā. Tāpēc uzdevām jautājumus par to, kā Rīgas ekonomiku ir ietekmējusi sankciju un embargo apmaiņa ar Krieviju, kāpēc Latvijas ostas zaudēja konkurences cīņā Klaipēdai, kādas pārmaiņas gaidāmas to gruntsgabalu un ēku īpašniekiem, kas pienācīgi nerūpēsies par saviem īpašumiem u.c.
Būdams atvaļinājumā, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs nonāca tādā mediju uzmanības lokā, kādā nebija bijis, rosoties amatā kopš valdības apstiprināšanas, daļa sabiedrības pat prasīja viņa demisiju saistībā ar Liepājas tiesas spriedumu pedofiliem.
Intervija ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni: par nodokļu politiku, bēgļu problēmu, valdības stabilitāti, partnerattiecībām, Jūrmalas rezidenci, malkas skaldīšanu un strītbolu.
Astotajā augustā apritēs pieci gadi, kopš Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs konsekrēts bīskapa kārtā (ievests amatā 21. augustā). Ar Neatkarīgo arhibīskaps sarunājas par šķietami vienkāršo – par ticību un patiesību.
Saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, filozofu Andri Vilku par mūsu tautas mentālajām īpatnībām un to atspoguļojumu gan folklorā, gan Garlība Merķeļa vērojumos; par to, kāpēc pēc neatkarības atjaunošanas iestājās nevis gaidītais zelta laikmets, bet gan «savdabīgi brāļu kari», kā arī par to, kas jādara, lai situāciju mainītu un vērstu uz labu.
Krievijas – Ukrainas konflikta ietekmi, Krievijas ekonomikas problēmas un valūtas vērtības kritumu izjūt arī Latvijā krietni sarukušajā tūristu skaitā no Krievijas, turklāt arī virkne rietumvalstu tūristu grupu Latvijai met līkumu. Citiem ceļojumi bija plānoti kopā ar pilsētām Krievijā, citiem šķiet, ka atrodamies pārāk tuvu karadarbības zonai.
Neatkarīgā sarunājas ar arhitekti, Saeimas deputāti (NA), bijušo kultūras ministri (2002.–2004.) Ingunu Rībenu par to, ka tikumīgs, brīvs ir tas, kas nedrīkst zagt, melot, slepkavot, pārkāpt laulību un zaimot Dievu. Nebrīvs ir tas, kas to visu drīkst.