VID ģenerāldirektore: Nemaksāt nodokļus lielai daļai sabiedrības šķiet attaisnojami

 
©Ādolfs Mārtiņš KRAUKLIS, F64 Photo Agency

Kādi secinājumi pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un sludinājumu portāla ss.lv konflikta izdarāmi uzņēmējiem un pašam nodokļu administratoram, kā risināt ēnu ekonomikas problēmas šovasar pastiprināti pārbaudītajā ēdināšanas nozarē un ko VID paņems uz grauda nākamo, Neatkarīgās intervija ar VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Neatkarīgā: - Vai līdz ar ss.lv sniegto informāciju VID, apņemšanos turpmāk sadarboties un uzņēmuma darbības atjaunošanu viss konflikts ir izsmelts un VID apmierināts ar situāciju?

Ilze Cīrule: - VID mērķis bija iegūt darbam nepieciešamo informāciju, lai, to analizējot, varētu atklāt negodprātīgos auto tirgotājus. Šobrīd esam procesā, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju pilnvērtīgai datu analīzei. Šis gadījums parāda, ka ir nepieciešams vairot sabiedrībā izpratni par to, kā izpaužas šīs krāpniecības shēmas, kādu zaudējumu tās nodara visai sabiedrībai kopumā un kāpēc komersantiem ir jāsadarbojas ar nodokļu administrāciju.

- Mediatora piesaistīšana palīdzēja rast kompromisu?

- Neitrālās puses iesaistīšanās palīdzēja nonākt līdz risinājumam. Par mediāciju kā tādu nodokļu strīdos tiek runāts jau vairākus gadus, ir doma to ieviest arī reālu nodokļu strīdos. Iespējams, tad būtu daudz mazāk tiesvedību un daudz biežāk nodokļu maksātājs ar VID vienotos jau laikus.

- VID kaut kur piekāpās vai palika pilnībā pie sava un sankcijas atcēla tikai pēc tam, kad saņēma visu prasīto?

- Galvenais tomēr ir runāt par to, kā mēs varētu sadarboties, iespējams, arī nākotnē. Domāju, ka šeit varam būt pietiekami elastīgi, jo saprotam, ka arvien vairāk bizness pāriet interneta vidē, un arī mums nākotnē informācija par dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem interneta vidē būs arvien vairāk vajadzīga.

- Nepiekrītat, ka pieprasītā informācija bija pārāk plaša - nevis par pāris konkrētiem tirgoņiem, par kuriem ir aizdomas, bet par visiem, kas pārdevuši auto noteiktā laika periodā?

- Jautājums, kā varam identificēt tos tirgoņus, par kuriem mums ir aizdomas, ka viņi tirgo mašīnas masveidā un nodarbojas ar nereģistrētu uzņēmējdarbību. Pēc mūsu aplēsēm, mēnesī tādi varētu būt ap 30 000 unikālu sludinājumu. Problēma bija tā, ka kopš šā gada ss.lv programmatūra tika mainīta un vairs nevarēja automātiski atlasīt sludinājumus pēc kontaktinformācijas un redzēt vienas personas sludinājumu skaitu. Tad mūsu speciālistiem būtu jāver vaļā katrs sludinājums, informācija jāpārraksta un jāgrupē exel tabulā. Tas būtu pārāk darbietilpīgi. Izvēlējāmies racionālāku ceļu - pieprasīt šo pamatinformāciju.

- Jau apkopotu?

- Nē, neprasījām, lai viņi apkopo. Bijām gatavi iedoto informāciju - e-pastus, telefonu numurus - apkopot paši, to būtu ērti apstrādāt, un tad mēs identificētu, kur slēpjas šie iespējamie ļaundari, kuri nereģistrē savu saimniecisko darbību.

- Ziņojāt, ka vienā no atklātajām shēmām esot iesaistīti vairāk nekā 700 automašīnu, radot pusmiljona eiro zaudējumus. Par šo konkrēto gadījumu jūs prasījāt ss.lv informāciju, un viņi to sniedza vai nesniedza?

- Līdzīgu informāciju pieprasījām no visiem sludinājumu portāliem un konkrēti šo tirgotāju identificējām pēc cita, daudz mazāka, portāla sniegtajiem datiem. Tā kā ss.lv apjoms ir daudz lielāks, bija pamatotas aizdomas, ka tur šādi tirgotāji varētu slēpties daudz vairāk.

- Vai VID tomēr nebūtu jāsniedz ar daudzmaz konkrētām aizdomām par krāpniecību pamatots pieprasījums, nevis prasīt datus par visiem klientiem?

- VID, veicot savas likumā noteiktās kontroles funkcijas, ikdienā iegūst ārkārtīgi daudz sensitīvas informācijas gan no fiziskām, gan juridiskām personām. VID ir sertificēts datu apstrādes operators un izmanto šos datus tikai saviem mērķiem. Mums ir milzīgs datu apjoms, principā par katru Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu. Datus izmantojam tikai sava noteiktā uzdevuma veikšanai un tad, kad to esam izdarījuši, noteiktā procedūrā šos datus dzēšam.

- Tad, jūsuprāt, pietiek ar apziņu, ka VID ir sertificēta datu apstrādes institūcija, un nekādi pierādījumi par aizdomām nav vajadzīgi, bet uzņēmumiem, ieraugot jūsu zīmogu vien, jādod visa prasītā informācija?

- Pierādījumi par aizdomām jau ir šis informācijas kopums par to, kā potenciālās nelikumīgo darījumu shēmas notiek, un tas mums liek rīkoties. Likums nosaka šīs informācijas sniegšanu samērā vispārējā formā, bet citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šis regulējums ir stipri līdzīgs. Jo vairāk - nevienā no Eiropas valstīm nepastāv jautājumi, vai uzņēmumiem ir jādod savas valsts nodokļu administrācijai dati par darījumiem internetā.

- Ja tā, tad kā skaidrojat to, kāpēc VID ir zaudējis informācijas sniegšanas pieprasījumu prāvās šovasar vien, konkrēti, strīdā ar uzņēmumu Pagastiņi un a/s Redīss. Tomāts. Sīpols.

- Šīs lietas ir būtiski atšķirīgas, tāpēc tās nebūtu korekti salīdzināt. Jūsu minētajās tiesvedībās strīds bija nevis par informācijas sniegšanas pieprasījuma atcelšanu, bet gan par lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Turklāt tiesas nolēmumi vēl nav stājušies spēkā, līdz ar to gala secinājumu izdarīt nevar.

- Ss.lv gadījumā pieprasījums un sankcijas bija samērīgas?

- Gan Auto tirgotāju asociācijas, gan VID analītiķu aplēses liecina, ka aiz šīm autoshēmām varētu slēpties desmit miljoni eiro nenomaksātā PVN, tāpēc viennozīmīgi varam uzskatīt, ka informācijas pieprasījums ss.lv bija samērīgs.

- Privātpersonām, pārdodot savu automašīnu, ir jāmaksā valstij kaut kādu nodokļi?

- Nē! Nodokļi jāmaksā vienīgi tad, ja privātpersona gada laikā pārdod vairāk nekā trīs automašīnas, kas jau liecina par saimnieciskās darbības pazīmēm.

- Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola paudusi, ka no tamlīdzīgiem konfliktiem var izvairīties ar veiksmīgāku komunikāciju. Bez prelūdijas par to, cik daudz caur sludinājumiem tiek tirgoti auto, nenomaksājot vai pat izkrāpjot nodokļus, uzreiz nācāt ar ziņu par portāla slēgšanu. Šīs straujās darbības cilvēkus sadalīja divās grupās - vieni aizstāv VID kā konsekventu cīnītāju pret nodokļu nemaksātājiem, otrus biedēja šī spēka metode, ar kādu valsts iestāde ikvienam biznesam var nodarīt kaitējumu. Piekrītat, ka, sagatavojot augsni labāk, varētu būt arī cita attieksme?

- Noteikti komunikācija varēja būt veiksmīgāka, par to ikdienā jādomā gan VID, gan Finanšu ministrijai, gan visai valdībai. Bet, nedomāju, ka tā varētu būtiski mainīt šo dalījumu, to vairāk ietekmē nodokļu nomaksas kultūra Latvijā. Ja VID vērsīsies pie tirgotāja, kurš internetā pārdod savas adītās zeķes, mums pārmetīs mazo uzņēmumu apspiešanu, ja vērsīsies pret lielāku uzņēmumu, kritizēs, ka nevar taču vērsties pret lielu nodokļu maksātāju. Ļoti bieži ir liels atbalsts nodokļu nemaksāšanai, uzskatot, ka esam samērā trūcīga valsts, nodokļu slogs ir augsts, tāpēc nemaksāt nodokļus lielai daļai sabiedrības šķiet attaisnojami.

- Bet tiem zeķu adītājiem, kas ziemā pirms svētkiem nedaudz piepelnās, jāreģistrējas kādā noteiktā biznesa formā?

- Teorētiski ir domāts par katru šādu uzņēmējdarbības formu. Vienkāršākais ir maksāt patentmaksu, kas ir neliels fiksēts maksājums, kas atbrīvo no galvassāpēm par jebkādu atskaišu iesniegšanu. Domājot uz priekšu par šo mazo uzņēmumu atbrīvošanu no birokrātijas, nākotnē iecerēts ieviest darījumu kontu, caur kuru notiktu visi darījumi un automātiski tiktu atvilkts kaut kāds apgrozījuma nodoklis.

- Un tagad reāli iedomājamies to tantiņu laukos - kāds tur darījumu konts, viņai nav interneta, un neprot ar to rīkoties!

- Šobrīd viennozīmīgi mūsu prioritāte nav tantiņa laukos. Ja mūsu mērķis ir sasniegt, lai mūsu nodokļu ieņēmumi sasniedz trešdaļu no iekšzemes kopprodukta, tad jāfokusējas uz tām jomām, kur redzam iespējami lielāku nenomaksāto nodokļu apjomu.

- Šovasar aktīvi pievērsāties ēdināšanas jomai, ar kuras pārstāvjiem sanāca publiska saķeršanās, tostarp par akciju Prasi čeku!, ko daži vērtēja kā bezgaumīgu un nelaikā īstenotu, kad uzņēmējiem papildu rūpes sagādāja jauno kases aparātu ieviešana. Kādi ir šīs akcijas rezultāti?

- Mums likās, ka vērts šos papildu kontroles pasākumu uzsākt tieši laikā, kad tiek mainīti kases aparāti un varētu visām lietām pievērst pietiekami daudz uzmanības, vadoties no principa «konsultē vispirms», identificēt problēmas un runāt ar restorānu īpašniekiem par to, kā situāciju sakārtot. Pirms akcijas uzsākšanas to pārrunājām ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA), bet droši vien mums vairāk vajadzēja iet tieši pie viņu biedriem.

Industrija uzskata, ka nodokļu slogs Latvijā ir ļoti liels, un viņi kā vienīgo risinājumu redz samazinātā PVN ieviešanu sabiedriskajā ēdināšanā. Tas noteikti nevarētu būt vienīgais, ir pietiekami daudz lietu, ko varam darīt.

Novērošanā VID konstatēja nelegālu nodarbinātību, kas ir nopietns pārkāpums un bija vienīgais, par ko ēdināšanas uzņēmumi šo pārbaužu laikā tika sodīti. Bet vairāk skatījāmies, kā tiek ieviesti jaunie kases aprāti, no kuriem vairs nav iespējams dzēst darījumus, cik lielā apmērā tiek uzrādīti reālie ieņēmumi. Jā, tas varbūt sagādāja restorānam kādas neērtības, dienas garumā VID darbiniekiem strādājot, tostarp, skaitot klientus un skatoties, kam tiek izsniegts čeks, kam ne. Diezgan lielā daļā restorānu, kur tika veiktas šīs novērošanas, apgrozījums jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 50-70, pat par 100%. Darījumu uzrādīšana ir problēma. Visupirms to var risināt, ja īpašnieks apzinās problēmu un ir gatavs lietas mainīt. Šo pārbaužu laikā uz vietas sodi netika likti, bet mēneša beigās tika sagatavots pārskats par katru uzņēmumu un restorānu īpašnieki aicināti uz sarunu, parādīja skaitļus un lietas, ko vajadzētu mainīt, kā viņu vidējās algas izskatās pret vidējām nozarē.

- Pēc sarunām jums radās iespaids, ka tās būs ilgtermiņa izmaiņas?

- Mēs noteikti nebeigsim savus kontroles pasākumus. Virknē novēroto restorānu sekos arī tālākās darbības atkarībā no tā, kādi pārkāpumi tika konstatēti, citviet tiks uzsākti nodokļu auditi. Mērķis ir panākt, lai nozares samaksāto nodokļu apjoms būtu arvien lielāks un uzrādītā legālā alga augtu.

- Restorānu īpašnieki pauduši, ka pirmos gada mēnešus tie strādājot ar zaudējumiem, ko pēc tam mēģina sezonas laikā izlīdzināt. Redzat kādus risinājumus, lai nebūtu jāveic šī shēmošana? Vai uzskatāt, ka nav ko auklēties, ja nevar visus nodokļus samaksāt un strādāt bez zaudējumiem, lai klapē bodīti ciet un meklē laimi citā biznesā!

- Nodokļu slogs ir pietiekami augsts visām nozarēm, nav tādas, kas katru mēnesi strādātu ar peļņu. Arī apdrošināšanā, kur iepriekš strādāju, vienmēr ziemas mēnešos sabiedrība strādāja ar zaudējumiem, jo ziemā daudz vairāk sadauza automašīnu, deg privātmājas. Vasarā šie zaudējumi izlīdzinājās. Skaidrs, ka ēdināšanas bizness nav viegls, absolūti ne! Strādāt tajā ar peļņu un efektīvi nav viegli, ņemot vērā arī mūsu iedzīvotāju maksātspēju un nelielo pieprasījumu. Ja skandināvi ar ģimeni noteikti reizi nedēļā aizies paēst vakariņas restorānā, tā nebūs mūsu situācija.

- VID un LVRA jūlijā parakstīja vienošanos par sadarbību un informācijas apmaiņu, lai mazinātu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošo izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Kā šī sadarbība notiks - līdzīgi kā ss.lv pieprasīsiet informāciju par konkrētiem komersantiem?

- Te ir cita šā biznesa specifika, prioritātes un tas, ko gribam panākt. Ar viesnīcu un restorānu pārstāvjiem esam uzsākuši dialogu, un abas puses saprot, ko tās vēlas, un jautājums ir, kā līdz tam nonākt. Viens ir izstrādāt kopēju rīcības plānu, kur varētu tikt ietverts samazinātais PVN un citi risinājumi, kā arī regulējumi attiecībā uz nodarbinātību. Viens restorāna īpašnieks stāstīja par pieredzi Itālijā, kur viņa restorānā sezonas pēdējā dienā ieņēmumu dienests atklājis vienu nelegāli nodarbinātu viesmīli. Par to tika uzrēķināts sods par iespējami nenomaksātiem nodokļiem par visu sezonu 15 000 eiro!

- Kādi ir mūsu sodi?

- Mums ir divas galējības. Ir administratīvi sodi, kas ir ļoti nelieli - 100, 200, 300 eiro, varbūt par nopietnākiem pārkāpumiem, iejaukšanos kases aparātu darbībā - 3000 eiro uzņēmumam. Un ir otrs gals, kad ejam uz saimnieciskās darbības apturēšanu, izslēgšanu no PVN reģistra. Bet trūkst sodu pa vidu, uz ko arī uzņēmuma īpašnieki nopietnāk reaģētu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs gan var piemērot sodus līdz 100 000 eiro, kas jau ir finansiāli jūtams un ko uzņēmējs uztvertu ļoti nopietni.

- VID bija pieķēries autoservisiem, frizētavām, auto tirdzniecībai internetā, ēdināšanas uzņēmumiem. Ir jau padomā nākamā nozare, kurai jāsarosās?

- Mums visu laiku objektīvā ir būvniecība, kurai pievērsīsimies pastiprināti, jo no 1. oktobra jāievieš elektroniskā darba uzskaite būvlaukumos. VID oktobrī sāks pārbaudīt, kā šī sistēma darbojas, kā to kontrolēt un uzlabot.

- Kā sokas ar parādu iekasēšanu? Pēc jūsu datiem, vairāk rodas jaunu parādnieku, nekā tiek nomaksāti vecie.

- Par šo arī jādomā - kurā brīdī vecie parādi tiek dzēsti, ja uzņēmums likvidēts un reāli nav, no kā parādu iekasēt. Mēģinām maksimāli efektīvi strādāt ar jaunajiem parādiem. Svarīgi, ka tika pieņemts likums par daļēju parādu amnestiju, no 1. oktobra līdz gada beigām ļaujot tiem, kas vienosies ar VID par parāda nomaksu divu gadu laikā, dzēst soda un nokavējuma naudas. Vecajiem parādiem statistikā netiek atsevišķi nodalīti pamatparāds un soda/ nokavējuma naudas, kas reizēm pat pārsniedz pamatparāda summu. Būtu likumdošanā jāatrunā, kurā brīdī iespējams dzēst parādus. It kā likums paredz, ka mums ir tiesības veikt nodokļu auditu par pēdējiem trim gadiem, bet, iespējams, ka nav mērķtiecīgi veikt nodokļu auditu par 2014. gadu. Varam varbūt uzrēķināt ļoti lielu summu, bet, visdrīzāk, to nesamaksās, un mēs tikai uzaudzēsim nepiedzenamo nodokļu parādu. Manuprāt, būtiskāk ir skatīties pēdējo laika periodu, piemēram, pēdējo pusgadu, un saprast, kas maināms uzņēmēja darījumu, nodokļu uzskaitē, panākot, ka uzņēmējs turpina darboties un nākamajā gadā samaksā daudz vairāk nodokļos nekā iepriekšējā.

- Kā raugāties uz gaidāmo nodokļu reformu, vai tā kā mainīs jūsu darbu un sadarbību ar uzņēmējiem, nodokļu maksātājiem, tostarp - reinvestētās peļņas nulles likme?

- Šī reforma ļaus sasniegt daļu no sākotnēji izvirzītajiem mērķiem, svarīgākie no kuriem ir mazināt nevienlīdzību starp mazo un lielo algu saņēmējiem un izveidot konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi. Sagaidu, ka līdz ar to tiks uzlaboti arī kontroles pasākumi, jo, piemēram, PVN darījumi būs jāatšifrē ne vairs no 1430, bet jau no 150 eiro. Būs vēl virkne labu lietu. Attiecībā uz PVN un UIN neredzu problēmas administrēšanā, varēsim laikus sagatavoties, arī uzņēmumiem būs daudz ērtāk. UIN avansa maksājumi, kas nevienam nepatīk, tiks atcelti, un šis nodoklis būs jāmaksā par reāli sadalīto, izņemto peļņu un atsevišķām izdevumu kategorijām, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, piemēram, reprezentatīvu auto iegādi, saviesīgiem pasākumiem, iesniedzot par tiem ikmēneša atskaites. Būs arī pārejas periods.