Mārcis Bendiks: Diemžēl mums ļoti patīk ķengāt savu valsti

Konsultants, fotogrāfs, blogeris un sorosoloģijas pamatlicējs Mārcis Bendiks sarunā ar Neatkarīgo skaidro, kādēļ mēs esam ar mieru no valsts budžeta barot sorosiešu organizācijas un kādēļ publiskajā telpā lielā godā tiek celti Delnas un Providus apšaubāmas kvalitātes pētījumi.

- Pēc Saeimas deputāta Andreja Judina iniciatīvas tika nodibināta parlamentārās izmeklēšanas komisija, kurai cita starpā jāpēta arī «valsts nozagšana» - termins, ko Judins licis pat izmeklēšanas komisijas nosaukumā. Pati parlamentārās izmeklēšanas komisija deva uzdevumu savam loceklim, kurš cita starpā ir juridisko zinātņu doktors, Judinam paskaidrot, kas tā «valsts nozagšana» tāda ir, jo nevienā likumā tā nav definēta. Juridisko zinātņu doktors ieradās komisijā un prezentēja to, ko viņš domāja ar vārdiem «valsts nozagšana». Viņš šo savu sapratni prezentēja ar politologu Ivetas Kažokas un Valta Kalniņa sacerējumu, kur viņi no sava «skatu punkta» izklāsta, kā šī «valsts nozagšana» ir jāsaprot. Kā varam novērtēt juridisko zinātņu doktora, kurš cita starpā ir arī tautas priekšstāvis, veikumu?

Pat ļoti vienkārši: dažiem nāk virsū vēlēšanas. Tās būs pēc gada. Kārtis jau ir izdalītas. Zinām, kas ir Saskaņa, ZZS; zinām, ka Reģionālās apvienības balsis iet uz pārdalīšanu, un ir mirstošās Vienotības elektorāts, kurš arī ir jāpārdala. Kondori jau riņķo virs mirstošās Vienotības elektorāta un tad, strauji nolaižoties, sāk knābāt «maitu». «Maita» šajā gadījumā ir Vienotība. Pirmie pie šīs «maitas» piekļuva nevis kondori, bet šakāļi un žurkas ar nosaukumu Jaunā konservatīvā partija. Viņi pirmie veiksmīgi izgrāba sirdi, aknas un citus gardumiņus un Rīgas domes vēlēšanās nostartēja ar ļoti atzīstamu rezultātu. Arī ar turpmākajām aktivitātēm viņi nemuļķojās, kā to darīja vecā komuniste Ēlerte ar «kartupeļu» kaklā karināšanu un gaudošanu par to, ka Rīgas domē netiek ievērotas lauku darbaļaužu tiesības. Jaunā konservatīvā partija ļoti precīzi dara to, kas interesē viņu elektorātu - viņi pozīcijai pieprasa skaidrot, kādēļ ceļi tiek būvēti ne tā, bet šitā; kādēļ bedre izrakta tur, nevis citur. Viņi izsauc priekšniekus un liek tiem atskaitīties. Viņi Rīgas domē ieguva ne varu, bet pozīciju. Rīgas vara ir ievainota - jau tagad tai ļoti grūti noturēt vairākumu. Šī Rīgas domes opozīcija atšķirībā no Ēlertes un Pulka letarģiski debilās performances ir skaista, publiski redzama populistiski stulba agresija, kas strādā uz viņu elektorātu. No publiskās komunikācijas viedokļa raugoties, Jaunā konservatīvā partija visu dara pareizi. Taču tagad pie Vienotības «maitas» ir piestartējusi vēl viena citu cilvēku kompānija, kura arī kaut ko grib pagrābt. Šai cilvēku kompānijai sevi arī ir jāparāda. Un tad izcēlās Judins, kurš bija iedomājies, ka viņam kāds iedos vadīt parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Labrīt! Jau tas vien liecina par politiskās naivitātes pakāpi - par līmeni vai tā trūkumu. Kāpēc lai kāds dotu Judinam vadīt komisiju?

Bet Judins taču it kā nav no šakāļiem, bet ir no kondoriem?

Jā, bet pastāvošā varas struktūra nedrīkst Judinam dot pārlieku augstu publicitātes iespēju. Adekvātā politiskā cīņā tev ir jāsaprot, kuri ir tavi sabiedrotie, bet kuri ir tavi ienaidnieki un kas tev ir jādara. Šim te līdz galam nenoformulētajam politiskajam spēkam iedot nenormāli lielu publicitātes platformu nav neviena, pasvītroju - neviena, interesēs! Līdz ar to viņš ir spiests ņemties ar visādām dumjībām. Vienu no tādām Judina dumjībām dzirdēju Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti - ka prokuroriem esot jābūt nevis tādiem, kuri iet uz tiesu kādu apsūdzēt tikai tad, ja jūtas droši par pierādījumu pietiekamību, bet gan tādiem, kuri gatavi apsūdzēt arī bez pierādījumiem. Tas, pēc viņa teiktā, nozīmē, ka prokuroriem jābūt gataviem apsūdzēt arī nevainīgu cilvēku un cerēt, ka tiesas procesa laikā varbūt no tā kaut kas apsūdzēšanai derīgs tomēr sanāks.

Tas ir izteikts višinskisms. No kurienes tas pielipis mūsu laiku juridisko zinātņu doktoram? Ir atbilde: viņš cīnās par politisko izdzīvošanu. Ar ko Judins ir labāks par Solvitu Āboltiņu? Ne ar ko! Tāpēc viņš saprot, ka var būt labāks tikai ar kaut kādām ekstrām. Ja viņš vienkārši /tāpat kā Āboltiņa/ stāstīs par to, ka visam jābūt tiesiski un pareizi, viņš nonāks turpat, kur šobrīd atrodas visa šī Vienotības šļura. Tāpēc viņam jārunā kaut kas skarbāks, lai spētu konkurēt ar Strīķes un Juraša, un citu trockistu ņemšanos Rīgas domē. Šeit nevajag meklēt kaut kādu juridisko loģiku. Loģika ir primitīva - vēlēšanas jau pēc gada!

- Tomēr juridisko zinātņu doktoram neklātos paņemt savu domubiedru no Sorosa tīkla organizācijām prātuļojumus, kas ir «valsts nozagšana», un to prezentēt saviem kolēģiem - tautas priekšstāvjiem. Citi juristi par to var sākt smieties.

- Es atturos komentēt «juridisko korpusu». Amerikāniski izsakoties - tā ir plaša baznīca. «Juridiskais korpuss» nav vienots kopkoris, kurš dzied Dziesmusvētku estrādē. Nav tā, ka visi gatera strādnieki ir stulbi, bet visi juristi - gudri. Ir gudri juristi, ir izcili juristi un ir viduvēji juristi; ir debili juristi, un tad ir bastardi, kuri taisa piedāvājumus priekš portāla Mana balss. Viņi raksta piedāvājumus arī Delnai, bet naudu pelna, vācot tukšās pudeles.

Tas, ka Judina kungs izmanto šo Delnas materiālu - tas nav nekas sevišķs. Viņam kaut kas ir jādara, ja pašam ar galvu - tā ir, kā ir. Es viņam neko nepārmetu, jo kā nekā viņš Jēkaba ielā sēž jau divus sasaukumus. Tur cilvēks stulbs var palikt pat trijās dienās. Tajā vietā ir ļoti negatīva aura. Ne velti daudzi no viņiem iet pusdienas ēst nevis Saeimas bufetē, kur ir laba ēdienu kvalitāte un labas cenas, bet gan kaut kur pilsētā, lai tiktu no tās vietas prom. Tie, kuri Saeimā pavadījuši padsmit gadus, kā Lagzdiņš vai Ābiķis, ir pilnīgi sabeigti no šā negatīvā starojuma. Tādēļ es Judina kungam neko nepārmetu. Viņam jārūpējas par savu izdzīvošanu. Šī viņa jaunā politiskā konstrukcija nemaz nav tik bezcerīga. Taču es nesaku, ka tā ir perspektīva. Pavisam cita lieta ir jautājums - kas būtu jādara citiem, lai šo perspektīvu nepieļautu? Tas ir jautājums par politisko konkurenci, par politisko cīņu, kuru es labprāt redzētu kā Latvijas pilsonis, kuram pēc 12 mēnešiem būs jādodas balsot. Tā lielākā ķeza ir tāda, ka šiem Judina murgiem neviens neliek pretim pilnvērtīgu argumentāciju. Tas, ka tie ir murgi, ir gandrīz jebkuram skaidrs. Problēma nav tajā, ka Judins izmeklēšanas komisijā startē ar debiliem slaidiem par to, ka notiek «valsts nozagšana», un, kā viņam šķiet, valsts ir nozagta. «Delnas - šmelnas» šiem te murgiem ir dabūjušas 120 tūkstošus ASV dolāru, un, kā viņi paši lepni raksta, 20 tūkstoši no šīs summas esot viņu pašu finansējums, kas pats par sevi ir absurds.

Bet es nevaru piekrist arī jūsu uzstādījumam, ka ir viens atsevišķs ļaunums. Jāatzīst Jaunā laika vai Vienotības spēja mutēties un palikt nevainojamiem. Šī ir kārtējā mutācijas fāze, kurā tagad viņiem ies grūtāk.

- Kas tā ir par fāzi?

- Skaidri pamanāms, ka šajā mutācijas fāzē viņi pāriet uz kreiso flangu. Vienotības mutantu - PARistu - demagoģija liecina, ka viņi sevi postulē kā centristus, bet uz kreiso pusi, taču savā būtībā viņi ir tie paši rūdītie liberāļi. Ņemot vērā šo apstākli, viņiem varētu izvērsties sīva konkurence ar Jura Pūces vadīto partiju Latvijas attīstībai, kuri ir labēji liberāļi - izteikti labējie, bet ne agresīvie liberāļi. Pati Vienotība palikusi tādā skaistā pozā stāvam pie galda - balti krekli, melnas šlipses, tikai sēžambeņķa nav. Kā Vienotībai izdosies pie galda noturēties - grūti pateikt. Vecajai Vienotībai ir viena priekšrocība - viņi saglabā Vienotības brendu, jo viņiem ir vairāki ministri, viņiem ir Ministru prezidenta biedrs, kurš beidzot ir kļuvis par partijas līderi, - viņiem ir teorētiska iespēja šo brendu saglābt.

Bet te ir viens skaists punkts. Ja vēlēšanās Vienotība paliks uz 3%, JKP - uz 4%, un PARisti - uz 4,2%, tas būs tīrs vinnests Saskaņai un ZZS. Ja abām pieminētajām partijām to izdosies tā noturēt, tas būtu meistardarbs. Tas nozīmētu, ka padsmit procentu balsu tiktu izņemtas ārā un pārdalītas par labu lielajām partijām.

- Bet viņiem jau tā ir iestaigāta taciņa - viņi taču pirms vēlēšanām apvienosies.

- Jaunajam laikam un Tautas partijai savulaik bija ievērojama elektorāta pārklāšanās, taču šīs partijas nekad neapvienojās. Ir milzīga elektorāta grupa, kas pārvietojas līdzi tiem, kas saka: «Uh, šitie nāk! Nu tad beidzot!» Bet ar šitiem «uh» parasti ir tā, kā kad iestāda kartupeļus jaunā zemē - brīnumraža, bet vienu reizi. Man ir aizdomas, ka No sirds Latvijai šo savu vienu reizi ir izmantojusi. Iespējams, ka JKP ar Rīgas vēlēšanām arī ir šo vienu reizi izmantojusi, un tagad ir jautājums, kā šo vienu reizi izmantos PARisti.

Katras nākamās vēlēšanas prasa mazāk naudas par iepriekšējām sakarā ar to, ka mazinās nepieciešamība izmantot masu mediju pakalpojumus. Pieaug vajadzība ražot saturu - «pareizās» ziņas, kuras jāiestāda pareizajā vietā un laikā, kas savukārt ir intelektuāla nodarbe. Ne velti KNAB pēc pašvaldību vēlēšanām ziņoja, ka nav pārkāpumu. Kāpēc? Tāpēc, ka nav vajadzības neko pārsniegt, un to, kas tiek pārsniegts, to KNAB nevar izsekot.

- Iepriekšminētajam «valsts nozagšanas» pētījumam Soross iedevis 95 tūkstošus ASV dolāru, bet 11 000 eiro tam devuši Latvijas nodokļu maksātāji. Tāpēc varam pavērtēt arī šā pētījuma, kura nosaukums ir Rokasgrāmata valsts sagrābšanas monitoringam parlamentā, saturu. Pētījumu esot sarakstījuši divi politologi, bet tagad tas tiek prezentēts arī augstākās raudzes juristiem. Vai samaksātā summa atbilst paveiktā darba apjomam un kvalitātei?

- Es nebūšu tas, kurš sāks stāstīt, ka katra burta cena ir tik un tik. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir izdevumi, kuri nepieciešami šādas /Sorosa organizāciju tīkla/ infrastruktūras uzturēšanai. Kad mēs maksājam ceļa nodokli, mēs nezinām, cik no tā tiks tērēts ceļa caurumu un cik trotuāra apmaļu vai ceļa zīmju labošanai. Tieši tāpat šī te sorosiskā sistēma uztur savu saimniecību.

- Jautājums jau ir par to, ka šī saimniecība tiek uzturēta arī par Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

- Jā, tieši tā! Mēs maksājam!

- Kāpēc?

- Tāpēc, ka mēs ļoti gribam maksāt tieši tiem, kuri apķengā Latvijas valsti. Mēs taču to ļoti vēlamies, un par to vien runājam, kādā pakaļā mēs dzīvojam, bet nerunājam par to, ka mēs dzīvojam turīgāko - ne bagātāko - valstu pakaļā. Lai arī cik mūsu pensiju līmenis nešķistu piezemēts, vairākums Āfrikas iedzīvotāju iztiek ar diviem eiro dienā. Mums tiek iegalvots, ka mēs paši valsts vadībā nespējam neko izdarīt un ka visas lietas jānodod kaut kādai liberastu saimniecībai. Un lai šo nevarēšanas pārliecību uzturētu - te nu ļoti noder šāda veida pētījumi. Uz jautājumu, kādēļ šie pētījumi maksā tik dārgi, atbilde ir - tādēļ, ka arī centralizētā siltumapgāde maksā dārgi.

- Sorosieši apzog savu kasi?

- Nē! Tā ir infrastruktūra, kura patērē naudu. Visiem šiem cilvēkiem ar maģistra, doktora un vēl kādiem grādiem ir jāmaksā. Viņiem tiek samaksāts caur šādiem pētījumiem. Un tad pēkšņi izrādās, ka mūsu nodokļu maksātājs tam visam ir piemetis 10%! Bet tie taču nav ne pirmie, ne pēdējie 11 tūkstoši bezjēdzīgi notērētie eiro.

Bet viss šis 120 000 vērtais pētījums, uz kura bāzes veidota doktora Judina kunga prezentācija, ir viena slapja kurmja pirdiena vērts, un, ja kāds par šo pirdienu ir samaksājis 120 tūkstošus dolāru - nu, kā lai saka - izcili! Es arī par 120 000 uztaisītu šķidru sūdu, ja runājam par šā darījuma monetāro pusi.

Bet ja runājam par saturisko pusi, izrādās, ka šādu pētījumu saukt par sūdu nevar, jo sūds ir laba lieta - no tā parasti kaut kas izaug. Bet šis ir atkritums, toksisks atkritums, kurš prasa papildu izdevumus, lai to kaut kur apbedītu. Tagad uz šā toksiskā atkrituma pamata tiek taisīta politiskā kampaņa. Es redzu, ka tie, kas to dara, rīkojas pareizi. Viņiem ir jāuztur savas tēmas līdz pat vēlēšanām. Mana vienīgā cerība ir, ka vēlētāji priekšvēlēšanu kampaņas gaitā to izvērtēs: sakot Vairas VīķesFreibergas vārdiem - ikkatrs viens.

- Vai nav tā, ka, atbilstoši pašu sastrādātajai metodoloģijai, «valsts nozadzēji» ir paši sorosieši?

- Viņi ir tuvu tam. Viņi taisa likumus un ļoti uzmanīgi virza savus cilvēkus valsts amatos.