Jaunievēlētais Pašvaldību savienības priekšsēdētājs: Būtiski nepieļaut valsts iztukšošanos

Saruna ar nupat Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā jaunievēlēto LPS priekšsēdētāju Gintu Kaminski par iecerētajiem darbiem un izmaiņām LPS politikā. Sarunas brīdī (ceturtdien) Kaminskis jaunajā amatā bija tikai pirmo nedēļu, ko vairākkārt uzsvēra, tāpēc savos izteikumos bija ļoti piesardzīgs. Ne velti viņu LPS kongresā par priekšsēdētāju ievēlēja vienbalsīgi – vismaz pagaidām viņš cenšas nevienam uz varžacīm neuzkāpt un būt ar visiem pa draugam.

- Ilggadējais LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis šo kabinetu aizņēma 23 gadus un droši vien pa šo laiku izveidoja savu dzelzsbetona sistēmu. Ko esat iecerējis tajā mainīt, un ar ko sākt?

- Pirmkārt, jāsāk ar to, ka pats neesmu sistēmā jauns. 2001. gadā kļuvu par Auces pilsētas domes priekšsēdētāju, tupinājumā darbojos gan Auces pilsētā, gan Dobeles novada padomē, vēlāk arī kā padomnieks LPS attīstības komitejas vadībā, pēdējos četrus gadus kā LPS priekšsēža vietnieks no novadiem un tagad kā priekšsēdis. Viens ir būt pašvaldību pārstāvim un reizi nedēļā (biežāk, retāk) ienākt šajā mājā, bet jau cita lieta - būt par priekšsēdi. Esmu tikai ceturto dienu šajā amatā. Ar ko sākt? Viss jau turpinās, un katrs padomnieks savā jomā ar ministriju strādā. Nav tā, ka novelkam strīpu, un tagad mēs ar to vai citu ministriju vairs nerunāsim par tām lietām, par ko runājām iepriekš un sāksim visu no jauna. Tā jau nenotiek, vienalga vai tā ir izglītība, vide, Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija vai kas cits. Procesi turpinās. Šobrīd vēlos saprast no iekšpuses darbības principus. Kā tas notiek? Visiem padomniekiem esmu teicis, ka mums būs individuālas sarunas, lai viņus uzklausītu un noskaidrotu, kā viņi redz savu darbības jomu un kas no viņu viedokļa būtu jāmaina.

- Jūs pats pieminējāt, ka četrus gadus bijāt priekšsēža vietnieks. Līdz ar to nevar teikt, ka esat cilvēks no malas, kurš nezina drēbi un kuram ir jāapzina situācija. Jums taču ir pieredze; jūs zināt, kā darbojas LPS mehānisms, un jums noteikti ir radies priekšstats par to, kas būtu jāmaina vai uz ko jāliek lielāks uzsvars.

- Ir nostabilizējušās dažādas apvienības, dažādi veidojumi pašvaldību sistēmā, un esmu par to, ka nevajag kautrēties no šiem dažādajiem uzskatiem un viedokļiem. Tas ir tikai mūsu ieguvums, ka esam dažādi. No šiem viedokļiem nevajag kautrēties un jāiet uz priekšu.

- Pašvaldības patiešām ir ļoti dažādas, sākot no Rīgas un Pierīgas bagātajām pašvaldībām un beidzot ar trūcīgajām lauku pašvaldībām tālu no Rīgas. Ar ļoti atšķirīgām interesēm. Kā domājat sabalansēt šīs intereses, lai neatkārtotos situācija, kāda bija 2012. gadā, kad Rīgas pašvaldība izstājās no LPS (2014. gadā gan atgriezās)?

- Esmu par to, ka LPS jābūt tādai organizācijai, kas pārstāv 100% visu pašvaldību intereses, un tās ir jāapvieno visas. Viena vēl nav, bet es ļoti ceru, ka izdosies vienoties un šī pašvaldība, proti, Krāslavas novads kļūs par LPS biedru. Intereses, protams, ir ļoti dažādas, un visā pasaulē, katrā valstī ir gan bagātākas, gan ne tik bagātas pašvaldības. Kopā tās visas apvieno viens vārds - pašvaldība. Liela vai maza, bagātāka vai trūcīgāka, Rīga vai Apes novads - tās ir pašvaldības. Gan šodien, gan turpmāk LPS strādās uz visu šo interešu apkopošanu, jo šobrīd valstī katrai pirmā līmeņa pašvaldībai uzliktās funkcijas ir vienādas.

- Šogad ir pieņemtas būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā. Ir būtiski samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, bet IIN ir galvenais pašvaldību ienākumu avots. Vai valdība, virzot šīs nodokļu izmaiņas, pietiekami konsultējās ar LPS, un kā vērtējat šo sadarbību?

- Jūsu jautājumā ir arī atbilde. Nekad neviena puse nepateiks, ka tas ir bijis pietiekami. Arī iepriekš. Priekšvēlēšanu gaisotnē, manuprāt, tās konsultācijas ir bijušas vēl mazākas. Tieši tāpēc šobrīd, kad ieejam finiša taisnē, visam, kas saistās ar budžeta pieņemšanu, ir nolikti datumi, kad tiksimies un runāsim ar Finanšu ministriju, lai varētu parakstīt vienošanās protokolu. Tā ir viena no jomām, kas ir nekavējoties jāsakārto, un jāiet uz priekšu. Mēs balstāmies uz LPS kongresa rezolūciju, kas nosaka pašvaldībām garantētu 19,6% nodokļu daļu, lai nodrošinātos pret jūsu pieminēto IIN apjoma iespējamo samazinājumu un minimālās algas pacelšanu. Minimālās algas palielinājums pats par sevi ir apsveicama lieta. Tas ir vajadzīgs, jo tā ir ekonomikas ādere. Ja cilvēki vairāk nopelnīs, tad arī vairāk iztērēs. Tajā pašā laikā ļoti daudzi cilvēki pašvaldībās saņem minimālo atalgojumu, bet mēs nedrīkstam pacelt tikai minimālo atalgojumu. Mums jāceļ algas arī pārējiem, jo pretējā gadījumā pazūd starpība starp atalgojumu šiem minimālās algas saņēmējiem un atsevišķām darbinieku kategorijām, kas jau ir speciālisti. Līdz ar to pašvaldībām būs papildu izdevumi.

- Vai ir panākta vienošanās ar valdību vai Finanšu ministriju par šo 19,6% fiksēšanu kādā konkrētā dokumentā?

- Es strādāju tikai ceturto dienu. 30. augustā būs pirmās sarunas ar Finanšu ministriju. Nākamās sarunas plānotas 21. septembrī. Šajās sarunās mēs savu attieksmi paudīsim, un šo normu gribam iekļaut vienošanās protokolā. Mūsu vēlme ir panākt šo stabilitāti, lai būtu skaidri redzama pašvaldību daļa valsts un visu nodokļu ieņēmumos. Ja valstij ir labi, tad visiem kopā ir vienādi labi. Ja slikti, tad vienādi slikti. Pareizi ir nofiksēt šo pašvaldību daļu un nofiksēt vismaz vidējā termiņā. Tā arī būtu tā stabilitāte.

- Agrāk līdzīgās sarunās strīdus cēlonis bieži bija IIN proporcija. Kāda daļa pienākas valstij un kāda pašvaldībām. Šajos strīdos gandrīz vienmēr LPS ir bijusi spiesta piekāpties, jo Finanšu ministrija ietiepīgi dzina savu līniju, bet LPS nebija instrumentu, kā pretoties šim spiedienam.

- Jā, reiz pat LPS atteicās parakstīt šo vienošanās protokolu.

- Kādus šobrīd redzat LPS ietekmes mehānismus, ja jutīsiet, ka Finanšu ministrija nav noskaņota nākt pretī jūsu prasībām?

- Man gribas iet pa otru ceļu. Runāt par to, ka šis jautājums ir jāatrisina un pie rezultāta sarunu ceļā jānonāk. Pats sliktākais notiek tad, ja puses nespēj vienoties. Viedokļi var būt dažādi, un abām pusēm jāpasper solītis pretī, bet, ja paliek pie dažādiem viedokļiem, tad… hm, nu… Tas ir pats sliktākais attīstībai, sadzīvei, visam.

- Tātad jūs varētu sevi raksturot kā kompromisu cilvēks, kas vienmēr cenšas atrast veidu, kā vienoties?

- Jā, man gribas teikt, ka rezultātam ir jābūt labam. Ja kādā procesā rezultāts ir slikts, tad tas nozīmē, ka process vēl nav beidzies. Galvenais princips ir atrast risinājumu. Tā esmu strādājis visu laiku.

- Pēdējā gada laikā kļuvis populāri teikt, ka Latvijā pašvaldības esot pārfinansētas, salīdzinot ar citām ES valstīm. Kā vērtējat šos izteikumus?

- Grūti teikt, no kurienes aug kājas šai ziņai, bet, lai teiktu, ka pašvaldības ir pārfinansētas, ir jāapskatās, vai dažādās valstīs pašvaldību funkcijas, darāmie darbi ir vienādi vai atšķirīgi. Latvijā pašvaldības absolūti nav pārfinansētas un to finansējums ir ES vidusdaļā.

- Kas, jūsuprāt, ir galvenais, kam vajadzētu pievērst uzmanību ārpus Rīgas un Pierīgas reģionu kontekstā?

- Ziņām par to, ka viens vai otrs reģions ir neperspektīvs. Ziņām par to, ka no reģioniem pazudīs tā vai cita iestāde, tā vai cita skola tiks slēgta. Pirms vēl tas ir noticis, neizvērtējot situāciju kopumā. Fakti vēl nav izvērtēti, bet ziņa jau ir atnākusi. Tas dod negatīvu signālu iedzīvotājiem, jo, ja cilvēkam ilgstoši stāsta, ka teritorija ir neperspektīva, tad viņš tur ilgi neuzturēsies. Tādā veidā mēs paši ar savām rokām daudz ko Latvijā iznīcinām. Ja mēs paskatāmies kaut vai uz attālāko Zemgales pagastu, tad tas nav pamests. Nekas nav aizaudzis ar kokvilnu kā kādreiz. Visas zemes ir apstrādātas. Mežā cilvēki strādā, un kokmateriāli tiek vesti ārā. Ir kultūras un tūrisma objekti, velosipēdistu celiņi, gājēju maršruti. Cilvēki uz turieni brauc. Uzņēmējdarbība notiek, bet, ja uzņēmējs ar savu darbību un samaksātajiem nodokļiem nevar pietiekami nofinansēt šo teritoriju, lai notiktu attīstība, tad kaut kas nav kārtībā sistēmā. Jādomā, kā sakārtot šīs lietas. Tomēr teikt, ka kāda teritorija nav perspektīva, nedrīkst, jo šādā veidā cilvēkiem, kas tur dzīvo, nodarām slikti. Mēs visi, kas dzīvojam lielajās pilsētās, izbraucam uz turieni un atgriežamies. Mums visiem kopā jādomā par šo zemi, kas ir Latvija.

- Vai nedomājat virzīt kādus priekšlikumus, kas materiāli stimulētu dzīvot no Rīgas attālākos reģionos? Varbūt kādas piemaksas, jo, ļaujot lietām ritēt pašplūsmā, var izrādīties, ka taisnība ir Rungainim - beigās visi saplūst Rīgā un vēl varbūt trijās četrās pilsētās?

- Piemaksas droši vien ne, bet ir jau dažādas atbalsta programmas, kas strādā. Valsts prezidents LPS kongresā teica, ka nevajag vispirms kaut ko radīt, lai pēc tam tas uzņēmējs tur nāk, bet, ja uzņēmējs iet un ir gatavs savu biznesu attīstīt, tad šim uzņēmējam ir jāpalīdz. Šis ir tas princips.

- Kāda šobrīd ir LPS sadarbība ar valdību?

- Tā ir joma, kuru vienmēr var uzlabot, bet, runājot par sevi, esam vienojušies par tikšanos ar Ministru prezidentu. Es redzu iespēju labai sadarbībai problēmjautājumu risināšanā. Ceru, ka tam vajadzētu izdoties.

- Kuri ir šie galvenie problēmjautājumi?

- Tie, kurus jau uzskaitījām, sākot no nodokļu reformas sekām un beidzot ar izglītības reformu.

- Kāda ir jūsu pozīcija skolu tīkla optimizācijas jautājumā?

- Reformai ir jābūt izvērtētai. Mēs esam lūguši valsts kā izglītības politikas virzītājas redzējumu. Cik skolu, un kurās vietās? Parādīt - šeit, šeit un šeit. Ir kritēriji, pēc tam vērtējam, skatāmies atbilstību, veicam analīzi, jā vai nē. Skola var šeit pastāvēt vai nevar? Tas ir vajadzīgs skolēnam, vecākiem, cilvēkiem? Vai ir lietderīgi kaut ko mainīt?

- Vai šobrīd šis izvērtējums no izglītības ministrijas puses netiek veikts?

- Tas ir jāturpina. Ļoti jāturpina. Ir dots nopietns signāls, ka sistēma ir jāsakārto. Auces novadā mēs sistēmu sakārtojām jau 2009. gadā. Mums ir palikušas divus vidusskolas - mazākā Bēnes vidusskola ar 200 skolēniem un Auces vidusskola ar 540 skolēniem.

- Tad jūs atbalstāt šo skolu tīkla optimizāciju?

- Atbalstu, ja tas ir izvērtēts.

- Šobrīd nav izvērtēts?

- Nav līdz galam izvērtēts. Ir labs sākums, lai turpinātu vērtēt. Katru vietu atsevišķi, vienalga - kur. Precīzi jāizvērtē, lai ikvienam iedzīvotājam būtu skaidrs, kāpēc tas tiek darīts. Lēmums var būt sāpīgs, bet tam jābūt saprotamam, vērstam uz attīstību un, galvenais, pamatotam.

- Nākamgad būs Saeimas vēlēšanas. Vai kaut kā pozicionēsieties tajās?

- LPS vienmēr ir pārstāvējusi visu politisko spektru, kāds ir pašvaldībās, tāpēc mums nav viens vai otrs spēks, kurš būtu prioritārāks par citiem. Tas netraucē LSP lūgt partijām izteikt savu viedokli par mūs interesējošiem jautājumiem. Piemēram, pirms gada mēs jautājām, kāda ir politisko partiju attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu, bet ne no vienas partijas atbildi tā arī nesagaidījām. Šobrīd varbūt ir tas brīdis, kad politiskās partijas iet uz vēlēšanām un pasaka - mūsu plāns ir tāds un tāds. Mēs atbalstām to un to, bet to ne. Lai iedzīvotāji redz un vērtē. Mūsu attieksme pret visām partijām ir vienāda.

- Arī starp pašvaldību vadītājiem ir atšķirīgs redzējums par Latvijai labāko administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ir viedoklis, ka pašvaldību ir par daudz, tās ir par mazām un labākais variants ir atgriezties pie vecā sadalījuma 26 rajonos, kurus varētu dēvēt par apriņķiem. Kāda ir jūsu attieksme pret šādiem priekšlikumiem?

- 2009. gadā, likvidējot rajonus, ir likvidēta arī visa ar rajoniem saistītā infrastruktūra. Ir izveidota jauna sistēma, kura strādā jau devīto gadu. Jaunais ministrijas piedāvājums ir veidot teritoriāli ierobežotas sadarbības formas, kas, manuprāt, nav pareizi, jo sadarbībai ir jābūt plašākai. Esošā prakse rāda, ka pašvaldības jau sadarbojas pāri šīm teritoriālajām robežām. Pašvaldības sadarbojas pa jomām. Piemēram, piejūras pašvaldības sadarbojas, sākot no Kurzemes gala līdz Igaunijas robežai. Tāpat plānojās Rīgas sadarbības teritorija, kurā ietilpst gan Rīga, Jūrmala, gan pilnīgi visas Pierīgas pašvaldības.

- Latvijā smags stāvoklis ir ar ceļiem. Īpaši ne ar galvenajiem valsts ceļiem. Ir daudzi pašvaldību ceļi, kuri ir bēdīgā stāvoklī. Varbūt būtu lietderīgāk, ja šos ceļus pārņemtu valsts savā aprūpē?

- Pašvaldībām bieži ir viszemākās klases ceļi, bet ceļu fondam finansējums ir tāds, kāds ir. Šeit es pilnībā atbalstu satiksmes ministra viedokli, ka ir jāpanāk stabila budžeta daļa autoceļu finansējumam. Lai varētu saprast, ar ko varam rēķināties, un lai būtu sapratne, ka akcīzes nodoklis, kurš pakāpeniski jāpalielina, nonāk atpakaļ uz ceļiem. Tas būtu tikai loģiski, ja tā nauda, ko samaksājam, lejot degvielu bākā, atgriežas uz ceļiem, pa kuriem braucam. Ir vietas, kur ceļi ļoti normāli kārtojas, bet ir vietas, kur rudeņos un pavasaros tie ir neizbraucami. Citur var stādīt kartupeļus, bet ir vietas, kur var audzēt karpas. Ir arī tādi Latvijas ceļi. Viss ir sasaistīts cits aiz cita. Domājot par skolu reorganizāciju, mums jāizvērtē, kāds ir ceļš uz to palikušo skolu. Vai autobuss visa gada garumā varēs skolēnus uz šo skolu aizvest?

- Ko jūs gribētu panākt LPS vadītāja amatā, lai pēc četriem gadiem, kad LPS kongresā jūs atkal pārvēlēs, jūs varētu ar lepnumu teikt - tas ir mans sasniegums?

- Pirmkārt, nodrošināt pašvaldībām stabilu vietu valstī. Katra pašvaldība cilvēkam ir vistuvākā, tāpēc stabilitāte šajā jomā ir vissvarīgākā. Otrkārt, saprotama izglītības sistēmas sakārtošana, bet galvenais, nepieļaut valsts iztukšošanos tieši reģionos, jo visā Latvijā dzīvo cilvēki. Lai to sasniegtu, nepieciešams regulārs darbs pie normatīvajiem aktiem, lai tādā veidā palīdzētu gan likumu pieņēmējiem, tas ir, Saeimas deputātiem, gan Ministru kabineta rīkojumu rakstītājiem, ministrijām.