Latvijā gada laikā aptuveni divi tūkstoši iedzīvotāju nomirst no insulta. Lai izglābtu cilvēku un mazinātu nopietnas sekas, kādas var būt pēc insulta, svarīgi atpazīt insulta pazīmes un nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Insults ir viens no visizplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Insulta ārstēšanai izšķirošs ir savlaicīgums. Īpaši svarīgi par insultu ir runāt Covid-19 pandēmijas laikā, kad sabiedrība arvien biežāk novēloti vēršas pēc palīdzības.
Lai arī par insulta riskiem un seku nopietnību tiek runāts bieži, tomēr insulta skaits Latvijā pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies un mazinājies. Kāpēc tā? Kas ir būtiskākie riska faktori, kas ir būtiskākais insulta pacientu ārstēšanā un kādas ir profilakses iespējas? Stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
No insulta ir iespējams izvairīties pat, ja veselība nav ideāla. Ārsta izrakstītos medikamentiem holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga. Par to visu sīkāk Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceite Ieva Virza.
No insulta ir iespējams izvairīties pat, ja veselība nav ideāla. Ārsta izrakstītos medikamentiem holesterīna līmeņa normalizēšanai un trombu veidošanās profilaksei, kā arī zāles asinsspiedienam ir jālieto regulāri, kontrolējot asinsspiedienu un sadarbojoties ar ārstu, kurš terapiju nozīmējis vai uzrauga. Par to visu sīkāk neiroloģe Dace Bērziņa un farmaceite Ieva Virza.
“Tas notika pēkšņi, pēc darba dienas beigām. Es biju viena. Man ļoti reiba galva, un es nevarēju pakustēties. Tad es sapratu, ka tas ir nopietni. Bija tāda neziņa. Kā būs?” savu stāstu sāk Līga Rubene, kuru skāris insults. Līgas atlabšana no insulta noritēja mājās ar mobilās lietotnes starpniecību, nevis rehabilitācijas iestādē mediķu uzraudzībā.
COVID - 19 vīruss turpina radīt nepatīkamus pārsteigumus: CNN ziņo, ka speciālisti Amerikas Savienotajās Valstīs atsevišķos gadījumos konstatē insulta un vīrusa slimības saistību. Tomēr pat bez COVID - 19 negatīvās ietekmes insults joprojām ir viens no galvenajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju dzīvībai un veselībai.
Aptuveni 26 no 100 insulta pacientiem mirst tuvāko 30 dienu laikā pēc nonākšanas stacionārā, tomēr primārais iemesls ir zemais veselības finansējums nozarei un prevencijā, šodienas "Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā" pētījuma prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības politikas analītiķis Gijoms Dedē.
Ikvienam interesentam šodien no plkst.10 līdz 13 būs iespēja veikt bezmaksas pārbaudes, kamēr speciālisti sniegs izglītojošas konsultācijas un padomus veselīgākam dzīvesveidam, informēja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Komunikācijas daļas vadītāja Anita Veinberga.
Veģetāriešiem un vegāniem ir lielāks insulta risks, bet mazāks sirds slimību risks nekā gaļēdājiem, liecina publikācija akadēmiskajā medicīnas žurnālā BMJ, informē Medical Daily.
Veselības inspekcijā (VI) sākts audits jeb tematiskā pārbaude "Izvērtēt insulta pacientu augstās mirstības iemeslu 30 dienu laikā no diagnozes noteikšanas", informēja Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Insults un augsts holesterīna līmenis ir kā tēvs ar dēlu. Ja būs augsts holesterīna līmenis asinīs un neko lietas labā nedarīs, ļoti iespējams, ka būs arī insults. Kādi ir galvenie insulta un augsta holesterīna riska faktori un ko varam darīt to profilaksei? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska.
Veselības inspekcija jau līdz šim ir veikusi Latvijas slimnīcu insulta vienību auditu, tātad pārbaudījusi šo slimnīcu nodaļu darbu jau pirms gadījuma Rēzeknes slimnīcā, kur pacientei ar insultu netika sniegta adekvāta veselības aprūpe. Oficiālie audita rezultāti būšot novembrī, taču veselības ministre Ilze Viņķele atklāj, ka šā audita rezultāti «nav bijuši izcili».
Lai risinātu tādus gadījumus kā Rēzeknē, kur vietējais mediķis Georgijs Tihonovs nav spējis pacientei diagnozticēt insultu, iecerēts ārstiem reģionos sākt piedāvāt attālinātas konsultācijas, lai viņi režīmā 24/7 varētu lūgt padomu speciālistiem Rīgā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Tuvāko divu nedēļu laikā Veselības inspekcijas speciālisti tiksies ar Rēzeknes slimnīcas valdi, lai izvērtētu slimnīcas darba organizāciju, iepazītos ar dokumentāciju un saņemtu skaidrojumu no konkrētā ārsta, kurš tiek vainots insulta pacientes neuzņemšanā slimnīcā, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijas speciāliste Maira Kalniņa.
Kāpēc ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz slimnīcu atvestu pacienti ar aizdomām par insultu neizmeklē neirologs? Kāpēc paciente nenonāk insulta vienībā, kurai Rēzeknes slimnīcā ir jāstrādā diennakts režīmā? Un kāpēc pacienti vienkārši palaiž mājās, nesniedzot faktiski nekādu palīdzību?
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca saņēmusi augstāko novērtējumu jeb dimanta statusu Eiropas Insulta biedrības veidotajā programmā "Angels Initiative", kuras mērķis ir uzlabot palīdzības sniegšanu pacientiem ar insultu visā Eiropā, lai pēc iespējas ātrāk vairāk pacientu pēc pārciesta insulta veiksmīgi atveseļotos, pavēstīja slimnīcas pārstāvji.
Neatkarīgā jau vēstīja par kampaņu Atpazīsti mirdzaritmiju – izvairies no insulta! un tās ietvaros notiekošajiem pasākumiem. Nosaukums mirdzaritmija izklausās gluži daiļskanīgs, bet pati problēma ir nopietnāka, nekā savulaik domāts.
Kardiologi un neirologi aicina iedzīvotājus un lēmumu pieņēmējus novērst mirdzaritmijas izraisītus insultus, tā uzsver šodien atklātās kampaņas "Atpazīsti mirdzaritimiju - izvairies no insulta!" pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.