Insults

Insults un augsts holesterīna līmenis ir kā tēvs ar dēlu. Ja būs augsts holesterīna līmenis asinīs un neko lietas labā nedarīs, ļoti iespējams, ka būs arī insults. Kādi ir galvenie insulta un augsta holesterīna riska faktori un ko varam darīt to profilaksei? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikas Gaiļezers neiroloģe Ilga Ķikule un BENU Aptiekas farmaceite Sabīne Kozlovska.

Veselības inspekcija jau līdz šim ir veikusi Latvijas slimnīcu insulta vienību auditu, tātad pārbaudījusi šo slimnīcu nodaļu darbu jau pirms gadījuma Rēzeknes slimnīcā, kur pacientei ar insultu netika sniegta adekvāta veselības aprūpe. Oficiālie audita rezultāti būšot novembrī, taču veselības ministre Ilze Viņķele atklāj, ka šā audita rezultāti «nav bijuši izcili».

Lai risinātu tādus gadījumus kā Rēzeknē, kur vietējais mediķis Georgijs Tihonovs nav spējis pacientei diagnozticēt insultu, iecerēts ārstiem reģionos sākt piedāvāt attālinātas konsultācijas, lai viņi režīmā 24/7 varētu lūgt padomu speciālistiem Rīgā, šorīt LTV "Rīta panorāmā" stāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Tuvāko divu nedēļu laikā Veselības inspekcijas speciālisti tiksies ar Rēzeknes slimnīcas valdi, lai izvērtētu slimnīcas darba organizāciju, iepazītos ar dokumentāciju un saņemtu skaidrojumu no konkrētā ārsta, kurš tiek vainots insulta pacientes neuzņemšanā slimnīcā, Neatkarīgajai pastāstīja Veselības inspekcijas speciāliste Maira Kalniņa.

Kāpēc ar neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi uz slimnīcu atvestu pacienti ar aizdomām par insultu neizmeklē neirologs? Kāpēc paciente nenonāk insulta vienībā, kurai Rēzeknes slimnīcā ir jāstrādā diennakts režīmā? Un kāpēc pacienti vienkārši palaiž mājās, nesniedzot faktiski nekādu palīdzību?

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca saņēmusi augstāko novērtējumu jeb dimanta statusu Eiropas Insulta biedrības veidotajā programmā "Angels Initiative", kuras mērķis ir uzlabot palīdzības sniegšanu pacientiem ar insultu visā Eiropā, lai pēc iespējas ātrāk vairāk pacientu pēc pārciesta insulta veiksmīgi atveseļotos, pavēstīja slimnīcas pārstāvji.

Neatkarīgā jau vēstīja par kampaņu Atpazīsti mirdzaritmiju – izvairies no insulta! un tās ietvaros notiekošajiem pasākumiem. Nosaukums mirdzaritmija izklausās gluži daiļskanīgs, bet pati problēma ir nopietnāka, nekā savulaik domāts.

Kardiologi un neirologi aicina iedzīvotājus un lēmumu pieņēmējus novērst mirdzaritmijas izraisītus insultus, tā uzsver šodien atklātās kampaņas "Atpazīsti mirdzaritimiju - izvairies no insulta!" pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa.

Cukura diabēts ir hroniska slimība, kurai raksturīgs paaugstināts glikozes līmenis asinīs. Tas var izraisīt nopietnus vēlīnos diabēta sarežģījumus un saīsināt mūža ilgumu par 12–14 gadiem.

29. oktobrī ik gadu atzīmē Pasaules insulta dienu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ik dienas tiek sniegta palīdzība vairākiem pacientiem, kurus skāris insults. Šādos gadījumos liela nozīme ir ne tikai mediķu operatīvai rīcībai, bet arī tam, cik ātri pacients vai viņa tuvinieki vēršas pēc palīdzības.

Lai mazinātu mirstības no miokarda infarkta un insulta, svarīgi, lai apkārtējie, kā arī pats cietušais mācētu ātri atpazīt saslimšanu simptomus un laikus sauktu palīgā mediķus, šodien kampaņas "Atmasko dzīvības laupītāju" atklāšanā sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Situācija, kad kādu no ģimenes locekļiem piemeklējusi tāda nopietna slimība kā insults, maina ierasto sadzīves ritējumu. Zināms apjukums sākumā ir neizbēgams, jo šādam likteņa pavērsienam parasti nav gatavs ne pats slimnieks, ne viņa tuvinieki. Līdzās negatīvajam pārdzīvojumam, ko situācija rada pati par sevi, rodas arī ļoti daudz praktisku problēmu: kā pārkārtot mājokli atbilstoši slimnieka vajadzībām, ko darīt, lai viņš atgūtu pēc iespējas vairāk no zaudētajām spējām un iemaņām, kādu speciālistu palīdzība būs vajadzīga, kādi pasākumi jāveic steidzami un kādi nav aktuāli?

Vakar Vidzemē slimnīcā nogādāta 83 gadus veca sieviete, kura nekurinātā mājā uz grīdas bija nogulējusi divas dienas, informēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Inga Vītola.

Eiropas Savienībā (ES) līdz 2035.gadam prognozēts insulta gadījumu skaita pieaugums par 34%, liecina Apvienotās Karalistes augstskolas "King’s College" veiktais pētījums.

Lai palīdzētu cilvēkam iespējami veiksmīgāk un ātrāk atgriezties ikdienas dzīvē, četras pieredzējušas medicīnas darbinieces radījušas rokasgrāmatu Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta pacientiem.

Atzīmējot Pasaules Insulta dienu, pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Insulta biedrību aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību insulta riskiem, ielūdzot uz izglītojošām aktivitātēm, kas 27. oktobrī norisināsies Rīgā un 28. oktobrī – Ventspilī.

Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju ģimenes un draugu lokā ir cilvēki, kuri cietuši no insulta, liecina pacientu biedrības "ParSirdi.lv" veiktā aptauja.

“Lai gan mūsdienu medicīna, laicīgi atklājot, var paildzināt mūžu un uzlabot dzīves kvalitāti pacientiem, kam konstatēta onkoloģiska saslimšana, to diemžēl nevar teikt par sekām, kas rodas no pēkšņa insulta”, norāda doktors, AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Pļavnieki” kardiologs Artjoms Kaļiņins. Ārsts uzskata, ka vieglprātīgā attieksme pret riska faktoriem, kas vēsta par potenciālu saslimšanu vai profilakses jautājumiem, ir priekšvēstnesis tam, ka Latvijā nemazinās mirstība no sirds un asinsvadu slimībām.

Latvijas slimnīcās katru nedēļu nonāk vairāki desmiti cilvēku, kuriem tiek noteikta diagnoze insults. Slimnīcās, kurās ir insulta vienības, tiek izmantotas visas mūsdienu ārstēšanas iespējas, ir pieejama plaša diagnostika, tomēr viens no izšķirošajiem momentiem ir laiks – savlaicīga insulta simptomu pazīšana un vēršanās pēc medicīniskās palīdzības tieši nosaka ārstēšanas rezultātu, norāda mediķi.

AS “Veselības centru apvienība” poliklīnikas “Pļavnieki” kardeoloģe Marina Ļuļe norāda uz nelabvēlīgiem apstākļiem, ko var nepamanīt it kā vesels cilvēks, vienā dienā negaidīti nonākot slimnīcā ar infarktu. Proti, tie ir ķermeņa kompensējošie mehānismi, kas, esot spēcīgam organismam, var ilgu laiku nelikt manīt snaudošas sirds un asinsvadu saslimšanas. Ārste nosauc sešus iemeslus, kas būtiski palielina infarkta un insulta riskus. Vairāk šiem riskiem ir pakļauti gados jaunāki vīrieši.