“Tas notika pēkšņi, pēc darba dienas beigām. Es biju viena. Man ļoti reiba galva, un es nevarēju pakustēties. Tad es sapratu, ka tas ir nopietni. Bija tāda neziņa. Kā būs?” savu stāstu sāk Līga Rubene, kuru skāris insults. Līgas atlabšana no insulta noritēja mājās ar mobilās lietotnes starpniecību, nevis rehabilitācijas iestādē mediķu uzraudzībā.
“Man teica, ka būs jādzīvo citādi. Es biju nestabila, gāju kā piedzērusies. It kā elementāri - jāiet solīti pa solītim, bet tu to nevari. It īpaši psiholoģiski - ja es varēju staigāt, tad man bija bailes kaut kur iet. Man likās, ka tūlīt insults atkārtosies un atkal notiks tas pats, jo tās izjūtas nekur nebija pazudušas. Tāds bija pirmais mēnesis,” Līga raksturo savas sajūtas pēc insulta, norādot, ka šajā laikā īpaši daudz nozīmējis no dzīvesbiedra saņemtais atbalsts. Arī viņš pats atzīst, ka pēc Līgas pieredzētās slimības viņi kļuvuši vēl tuvāki.
“Mēs esam kļuvuši vēl tuvāki. Jo tādā brīdī tu pārdomā visu, jūtot, ka cilvēku vari zaudēt vai viņš var kļūt nespējīgs. Pēc kā tāda tu vēl vairāk saproti otra cilvēka vērtību, saproti, kas viņš ir priekš tevis,” stāsta Arnis Ločmelis, Līgas vīrs. “Manā galvā bija tāda lūgšana, lai tikai ar Līgu viss būtu labi. Tiesa, tu tur neko nevari iespaidot. Viss ārstu un Dieva rokās. Tad, kad viņa pasmaidīja, tad es sapratu, ka daudzmaz būs okey. Es ticēju, ka viņa izķepurosies.”
Ar vīra atbalstu Līgai rehabilitācija pēc smagās slimības noritēja mājās, kur fizioterapeitu un mediķu vietā to vadīja ar LMT iniciatīvas “Veselai Latvijai” atbalstu tapusī Latvijā radīta attālinātas rehabilitācijas lietotne VIGO. “Atbraucot mājās no slimnīcas COVID-19 laikā, pie speciālista netiksiet. Tas diemžēl tā nenotiek. Ļoti ilgi jāgaida. Es uzzināju, ka ir tāda rehabilitācijas lietotne un pati mājās sāku fizioterapijas kursu, jo nedrīkst tā vienkārši sēdēt un neko nedarīt. Ir sevi jāmīl,” par savu cīņu ar insulta sekām stāsta Līga. Ik dienu viņa veica virkni fizioterapijas vingrojumu, kas papildināti un pielāgoti individuāli Līgas fiziskajām spējām.
“Insults ir tāda nejauka slimība, ar kuru dzīves laikā var sastapties katrs sestais planētas iedzīvotājs. Tas ir arī otrs biežākais nāves iemesls sievietēm un trešais biežākais - vīriešiem. Pat ja ar insultu nenomirst, pēc tam ar insulta sekām nākas sadzīvot. Bieži vien tās ir ļoti, ļoti smagas sekas. Mums, mediķiem, ir ļoti grūti un sarežģīti strādāt šajā situācijā arī rehabilitācijas jomā. Katrs pacients ir jāuztver kā potenciāli ar COVID-19 inficēta persona, jo mūsu speciālisti - fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēdi - strādā ļoti, ļoti ciešā kontaktā, viņi nu nekādi nevar veikt savu darbu ieturot 2 metru distanci. Viņi strādā viens pret vienu, ļoti tuvu, un ilgstošā kontaktā, kas noteikti pārsniedz par drošu definēto 15 minūšu laika periodu, emocionālā spriedze ir ļoti liela. Rehabilitācijas nozare izjūt šo krīzes situāciju,” vaļsirdīgi atklāj NRC VAIVARI vadītāja Anda Nulle. Kā norāda mediķi, lai gan rīki attālinātajai pacientu rehabilitācijai bija aktuāli arī pirms koronavīrusa uzliesmojuma visā pasaulē, šībrīža krīzes apstākļos, kad iespējas apmeklēt speciālistus ir ierobežotas, tie medicīnas sistēmām sniedz neatsveramu atbalstu, ļaujot atgūt vai vismaz uzlabot veselību tūkstošiem cilvēku.
“Šobrīd es jūtos labi, pat varētu izlikties, ka nekas tāds nav bijis… Tomēr ir bijis gan. Pēc šī piedzīvotā esmu sapratusi, ka man dzīvē ir dota otrā iespēja un trešā diezin vai būs. Man ir paveicies, ka es varu staigāt, runāt, mīlēt savus tuvos cilvēkus. Man ir jāsaprot, kāpēc man tas ir dots, ko es daru pareizi un nepareizi, lai kaut kas tāds atkal neatkārtotos,” emocionāli savu stāstu noslēdz Līga Rubene, kura ar savu gribasspēku un tuvo cilvēku atbalstu uzveikusi insultu.