Starptautiski eksperti pauž bažas par augsto insulta pacientu mirstību Latvijā

 
©Pixabay

Aptuveni 26 no 100 insulta pacientiem mirst tuvāko 30 dienu laikā pēc nonākšanas stacionārā, tomēr primārais iemesls ir zemais veselības finansējums nozarei un prevencijā, šodienas "Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā" pētījuma prezentācijā sacīja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības politikas analītiķis Gijoms Dedē.

Izsakot hipotētisku paredzējumu, Dedē pavēstīja, ka, ja Latvijas veselības aprūpei atvēlētais budžets būtu tikpat augsts kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), aptuveni 10 000 iedzīvotāju varētu tikt izglābti ik gadu.

Tāpat, atsaucoties uz pētījumu, Dedē un Eiropas Komisijas (EK) Veselības un pārtikas drošības ģenerāldirektorāta analītiķis Lukjanoss Gatzuliss mudināja prioritizēt prevenciju, lai novērstu relatīvi augsto pašnāvību skaitu un mazinātu riskus, kas izriet no relatīvi lielā daudzuma smēķētāju.

OECD analītiķis piebilda, ka relatīvi augstais smēķētāju skaits ir attiecināms ne tikai uz to, ka Latvijā pietrūkst līdzekļu prevencijas pasākumiem, bet arī uz Latvijas "padomju mantojumu". Viņa ieskatā, augsts smēķētāju skaits ir raksturīgs visām bijušajām PSRS republikām.

Savukārt EK pārstāvis, atsaucoties uz Lielbritāniju norādīja, ka smēķētāju skaits varētu tikt samazināts, ja palielinātu finansējumu prevencijai. Proti, salīdzinot Lielbritāniju ar Latviju, lielas atšķirības starp relatīvo smēķētāju skaitu, Latvijas situācijā, var tikt noveltas uz zemo ieguldījumu preventīvajos pasākumos.

Abi eksperti bija vienisprātis norādot, ka bez prevencijas Latvijai arī būtu jāvirzās uz inovatīvu metožu implementēšanu, kas stimulētu veselības darbiniekus palikt un strādāt Latvijā.

Atsaucoties uz Lielbritānijas veselības pārskatu, kas ir tapis "Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā" pētījuma laikā, no autoru puses tiek minēts komentārs, ka pat paaugstinot veselības aprūpes finansējumu, bez pieejamajiem cilvēkresursiem nebūtu iespējams palielināt medicīnā strādājošo skaitu.

Akcentējot ārstu un medmāsu trūkumu Latvijā, Dedē norādīja, ka cilvēkresursu trūkums noved pie ievērojamiem ierobežojumiem, jo tas neļauj ieviest inovācijas un jauninājumus nozarē, kā arī kalpo kā primārais iemesls augstajiem pacientu mirstības rādītājiem.

Dedē arī norādīja, ka, izejot no ES rāmjiem un salīdzinot Latviju ar Ziemeļāfrikas valstīm, Latvijas ieguldījums veselības aprūpē ir pārāk zems. OECD analītiķis, atsaucoties uz Alžīriju, norādīja, ka Latvijas medicīnas nozares finansējums ir gandrīz divreiz mazāks, proti, Alžīrijā iegulda aptuveni 6,7% no IKP veselības aprūpei.

Atsaucoties uz pētījumu, OECD pārstāvis norādīja, ka viens no secinājumiem ir tas, ka, lai gan dzīves ilgums pieaug, dzīves kvalitāte, pienākot vecumdienām, krasi samazinās.

Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, Dedē izcēla augošo HIV pacientu skaitu Latvijā. Viņš piebilda, ka gan Igaunijā, gan Lietuvā HIV pacientu skaits jau gadiem tikai krītas, kamēr Latvijā tas tikai pieaug.

Turpretim, komentējot valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību Latvijā, OECD pārstāvis uzsvēra, ka privātie tēriņi uz medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir vieni no augstākajiem ES. Tajā pašā laikā, vairāk kā citās ES valstīs, Latvijā vislielākās grūtības iegūt veselības aprūpi ir tieši visnabadzīgākajām sabiedrības daļām.

 

Abonē