Insults - viens no visizplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē

Insults ir viens no visizplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem pasaulē. Insulta ārstēšanai izšķirošs ir savlaicīgums. Īpaši svarīgi par insultu ir runāt Covid-19 pandēmijas laikā, kad sabiedrība arvien biežāk novēloti vēršas pēc palīdzības.

Pēc SPKC datiem no insulta ik gadu mirst vairāk nekā 2000 cilvēku. Visbiežāk insultu piedzīvo seniori, bet arvien vairāk ar to saskaras cilvēki darbspējīgā vecumā. Vai no insulta ir iespējams sevi pasargāt, un kā rīkoties, ja šo pēkšņo nelaimi piedzīvo tu pats vai kāds no taviem tuviniekiem?

Kurus cilvēkus insults skar visbiežāk?

Insults vairāk skar cilvēkus pēc 60 gadu vecuma, taču diemžēl tas var notikt jebkurā vecumā - arī 30 un 40 gados. Ja vēl pirms kāda laika jauniem cilvēkiem insulta cēlonis parasti bija retas slimības, tagad aizvien biežāk to izraisa hipertensija, cukura diabēts, sirds ritma traucējumi un ateroskleroze.

Kā notiek insults - kas notiek ar ķermeni?

Ir divu veidu insulti - išēmisks insults un hemorāģisks insults. Išēmiska insulta gadījumā nosprostojas asinsvads galvas smadzenēs un noteiktam galvas smadzeņu reģionam nepieplūst asinis, tādēļ šī galvas smadzeņu daļa iet bojā. Hemorāģiska insulta gadījumā galvas smadzenēs plīst asinsvads un asinis izplūst noteiktā galvas smadzeņu rajonā.

Simptomi, ko izjutīs pacients, ir atkarīgi galvas smadzenēs bojātās vietas. Var būt vienas puses muskuļu vājums vai jušanas traucējumi, vai abi kopā. Var būt arī runas traucējumi. Tas ir atkarīgs no zonas, kas ir bojāta, un no bojājuma plašuma.

Kādas pazīmes var liecināt, ka tuvojas insults?

Insultam priekšvēstnešu nav. Nav iespējams paredzēt, ka kādam, piemēram, rīt notiks insults. Insulta simptomi parādās tikai tajā brīdī, kad trombs ir aizsprostojis asinsvadu galvas smadzenēs išēmiska insulta gadījumā, vai asinsvads ir plīsis hemorāģiska insulta gadījumā. Bet ir noteikti riski, kuru gadījumā pastāv ļoti liela insulta iespējamība. Liels insulta risks ir pacientiem ar nekontrolētu hipertensiju, pacientiem ar mirdzaritmiju, kuri nelieto antikoagulantus.

Lai atpazītu insultu, izmanto tā saukto ATRI testu. 1) atsmaidi - lūdz cilvēku pasmaidīt, novērtē sejas simetriju. 2) Turi rokas - novērtē, vai cilvēks spēj pacelt un sev priekšā noturēt abas rokas vienlaikus. 3) Runā - izvērtē, vai cilvēks spēj runāt un atkārtot vienkāršus teikumus. 4) Izsauc neatliekamo palīdzību, ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no minētajām darbībām.

Vai ir iespējams sevi pasargāt no insulta?

80% insulta gadījumu iespējams novērst, ja cilvēks seko līdzi savai veselībai. Biežākie insulta riska faktori ir palielināts asinsspiediens, virssvars, cukura diabēts, sirds aritmija, miega apnoja, pārmērīga alkohola un tabakas lietošana.

Kādas ir sekas pēc insulta?

Sekas var būt dažādas atkarībā no vairākiem faktoriem - bojājuma vietas, pakāpes, blakus saslimšanām utt.

Rehabilitācijā sekas pēc insulta izvērtē SFK sistēmā, nosakot ķermeņa funkcijas un funkcionēšanas traucējumus. Izvērtētas tiek skartās ķermeņa struktūras, ierobežotās aktivitātes, slimnieka spēja iesaistīties dzīves situācijās, kā arī ierobežojošie vides faktori.

Sekas pēc insulta var ietekmēt dažādas dzīves jomas, tas maina ierasto dzīvesveidu, rada fiziskus un emocionālus pārdzīvojumus. Kad aktīvā ārstēšanās ir aiz muguras, diezgan bieži cilvēks paliek ar funkciju traucējumiem, kas ietekmē ikdienas aktivitātes. Rehabilitācija ir pasākumu kopums, kas palīdz pārvarēt slimības sekas, atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Tas ir process, kura laikā cilvēks mācās sadzīvot ar sevi un savu diagnozi.

Pacienti, kuri pārcietuši insultu, var sastapties ar sapratnes, komunikācijas, atmiņas, rīšanas, redzes, līdzsvara, kustību, koordinācijas traucējumiem un izmainītu uzvedību. Visbiežāk tiek skartas vienas puses ekstremitātes - roka un/vai kāja. Vēlāk šie pacienti var saskarties ar spasticitāti, kontraktūrām un vēl daudzām citām komplikācijām, kas rodas pēc insulta.

Kā izvēlēties fizioterapeitu?

Pacientam vai viņa piederīgajiem pašiem nav jāmeklē fizioterapeits. Rehabilitācija tiek uzsākta uzreiz slimnīcā, kad pacienta stāvoklis stabilizējas. Ārsts un funkcionālie speciālisti uzsāk savu darbu jau neiroloģijas nodaļā. Pēc insulta visbiežāk ir nepieciešama kompleksa multidisciplināra rehabilitācija. Izrakstoties no slimnīcas, pacienti saņem rehabilitācijas plānu. Pacientam mājās jāturpina vingrojumi pēc apmācītās metodikas patstāvīgi vai piederīgo uzraudzībā. Dažiem pacientiem jāturpina rehabilitācija stacionārā, bet to nosaka fizikālās un rehabilitācijas ārsts.

Vai var paraksturot detalizētāk rehabilitācijas veidus?

Pacientiem pēc insulta ir iespējams saņemt rehabilitācijas pakalpojums atbilstoši MK noteikumiem. Kāda veida rehabilitāciju un kur nepieciešams saņemt, nosaka speciālists.

Insulta pacientiem pēc stacionāra, kura laikā jau tiek uzsākta rehabilitācija, var tikt nozīmēta rehabilitācija mājās. Tas ir ļoti labs variants pacientiem, kuriem jāiemācās ikdienas aktivitātes veikt mājas vidē. Ja pacientam asistents ir nepieciešams visu diennakti, viņš tiek nosūtīts uz stacionāru rehabilitāciju. Tie pacienti, kuriem nav nepieciešama 24 stundu uzraudzība, rehabilitāciju saņem tuvāk dzīvesvietai ambulatori vai arī intensīvāk dienas stacionārā arī bez palikšanas pa nakti.

Vai var pilnībā izārstēt sekas no insulta?

Ar dažām sekām ir jāiemācās sadzīvot. Paredzēt to neviens nevar. Pirmos 6 mēnešus ir intensīvi jāstrādā rehabilitācijas speciālistu uzraudzībā, lai pēc iespējas mazinātu radušos traucējumus.

Cik ilgu laiku tas prasa?

Nevar paredzēt, cik ilgi saglabāsies traucējumi. Ar dažām insulta sekām ir jāiemācās sadzīvot.

Vai vecums ietekmē atlabšanu no insulta?

Noteicošie faktori, kas ietekmē simptomu mazināšanos pēc insulta, ir blakus saslimšanas un neiroplasticitāte, kas, protams, var mazināties ar vecumu. Diemžēl arī jauniem cilvēkiem mēdz būt daudz blakus saslimšanu, piemēram, arteriāla hipertensija, kas mazina neiroplasticitāti.

Kā sabiedrība var palīdzēt cilvēkiem, kuri atlabst pēc insulta?

Pārstāt būt aizspriedumainiem pret cilvēkiem ar kustību traucējumiem, un tas attiecas ne tikai uz insulta pacientiem. Nedrīkst pieļaut cilvēku, kuri pārcietuši insultu, sociālu izolāciju, jo tas šiem cilvēkiem ne tikai pasliktina rehabilitācijas potenciālu, bet arī veicina depresijas padziļināšanos un kognitīvo traucējumu attīstību.