Vakar publicētie PISA vispārējā izglītības līmeņa pētījuma rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu un lasītprasmju līmenis strauji krīt. Šajā pētījumā, kurā piedalās 90 valstis un simtiem tūkstošu skolēnu, tiek pārbaudītas 15 gadus vecu skolēnu zināšanas dabaszinātnēs, matemātikā (šogad arī datorzinātnēs), kā arī viņu lasītprasme. Šāds pētījums tiek veikts ik pēc trijiem gadiem jau kopš pagājušā gadsimta laikiem, līdz ar to dodot iespēju skaidri iezīmēt tendences.
Valodas kursu Latvijā esot gana daudz, konkurence ir liela – tādu informāciju sniedz NH Mācību centrs, kur par latviešu valodas apguvi interese esot neliela: darbojas divas grupas, katrā pa septiņiem astoņiem cilvēkiem, turklāt angļvalodīgo interesentu pieplūdums ir niecīgs. Imigranti no Āzijas “negāž apkārt” valodas apguves centrus, tāpēc varam secināt, ka boltisti – voltisti un citi masu patēriņa piedāvājumu sniedzēji nesāks tekoši runāt latviešu valodā. Kā situāciju vērtē citos mācību centros, un kāda ir esošo un bijušo izglītības bīdītāju attieksme pret latviešu valodas apguvi?
Lai arī no izglītības nozarē strādājošajiem vairākkārt ir nākuši aicinājumi nevirzīt sasteigtas reformas, izglītības ministre Ilze Indriksone (NA) joprojām uzskata, ka ir normāli vēl mācību gada sākumā virzīt dažādas izmaiņas, kas skars skolēnus un pedagogus šī paša mācību gada beigās.
“Sabiedrībai ir jākļūst atklātākai, drosmīgākai un redzošākai,” diskusijā par bērnu drošību atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Lai gan daudzi kritiskās situācijās vēlas paiet malā, tam jāpaliek pagātnē.
Ministru kabineta 1. septembra sēdē jāizskata pieci projekti valdības noteikumiem par skolu darba organizēšanu un finansēšanu 2026./2027. mācību gadā, pret kuriem uzstājas divas no četrām valdošās koalīcijas partijām.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noliedz īpašu pretimnākšanu 147 000 eiro piešķiršanai Latvijas Bridža federācijai, kuru vada izglītības ministres Ilzes Indriksones partijas biedrs Nacionālajā apvienībā Imants Parādnieks.
Gandrīz katra valsts iedzīvotāja tieša vai pastarpināta saistība ar izglītības nozari un daudzu cilvēku iztikšana no izglītībai piešķirtās naudas ir padarījusi šo nozari par vienu no arēnām partiju cīņai par vietām 15. Saeimā.
Cik droša vide skolās šajā mācību gadā solās būt; kā bērnu vecāki un skolotāji var iesaistīties bērnu atturēšanā no visa kaitīgā; kāda šai jomā ir pieredze – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), Saeimas deputāti (“Latvija pirmajā vietā”), pedagoģi Ilzi Stobovu un divu dēlu tēvu, žurnālistu Mārtiņu Otto.
Vai skolotājiem solīto izdosies izpildīt; kas mainīsies mācību saturā; kādus pārsteigumus sola jaunais mācību gads – “nra.lv” saruna ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība).
Vidusskolā nākotnē varētu atteikties no augstākā līmeņa eksāmenu kārtošanas pēc padziļināto kursu apguves, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA).
Latvijas izglītības sistēmā nākotnē varētu notikt būtiskas pārmaiņas – skolēni vidējo izglītību varētu iegūt jau pēc 11 klasēm. Šādu iespēju Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieļāva izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), vēsta TV3.
“Mēs visi jauki pieļāvām to, ka, lai cilvēki nokārtotu pārbaudes darbu, lai mēs imitētu, ka reformas ieviestas sekmīgi, esam kļuvuši tik pielaidīgi un tik iekļaujoši vārda sliktākajā nozīmē, ka sekmīgums ir 31 procents no paveikta darba!” – tā TV24 pirmsvēlēšanu debatēs “Runāsim atklāti!” atzīst Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore, “Latvijas attīstībai” biedre Iveta Ratinīka.
Pašlaik nav iespējams garantēt pedagogu algu pieauguma grafika izpildi, jo nākamā gada budžeta iespējas vēl nav skaidras, norādīja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA), tiekoties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA).
Kas sagaida skolotājus, skolu direktorus un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņus līdz ar jaunās izglītības un zinātnes ministres stāšanos amatā– nra.lv saruna ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (NA).
Topošajā "Apvienotā saraksta" (AS) politiķa Andra Kulberga valdībā ir iezīmējies pilns ministru sastāvs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Jaunās valdības veidošanas sarunās panākts progress, iezīmējot galvenos virzienus topošajai koalīcijas deklarācijai, taču darbs pie tās satura turpināsies arī gaidāmajās brīvdienās, aģentūrai LETA norādīja sarunās iesaistītie politiķi, akcentējot, ka oficiālas sarunas par ministriju sadalījumu vēl neesot.
Laika periodā no šā gada 9. janvāra līdz 9. aprīlim administratīvi sodīti vairāki 14. Saeimas deputāti, tostarp par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, interešu konflikta regulējuma neievērošanu un dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem, liecina publiski pieejamā informācija.
Bijušo ekonomikas ministri un Saeimas deputāti Ilzi Indriksoni Nacionālā apvienība (NA) bija nosaukusi kā savu kandidāti uz Ministru prezidentes amatu, taču Valsts prezidents Edgars Rinkevičs ir nosaucis Andri Kulbergu no Apvienotā saraksta. Par situāciju, kāda ir pašlaik izveidojusies nra.lv ekspresintervija ar Ilzi Indriksoni.