Ģimnāzijas direktore: "Esam kļuvuši tik pielaidīgi un tik iekļaujoši vārda sliktākajā nozīmē"

“Mēs visi jauki pieļāvām to, ka, lai cilvēki nokārtotu pārbaudes darbu, lai mēs imitētu, ka reformas ieviestas sekmīgi, esam kļuvuši tik pielaidīgi un tik iekļaujoši vārda sliktākajā nozīmē, ka sekmīgums ir 31 procents no paveikta darba!” – tā TV24 pirmsvēlēšanu debatēs “Runāsim atklāti!” atzīst Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore, “Latvijas attīstībai” biedre Iveta Ratinīka.

“Pēdējos desmit gadus mēs jau esam uzspridzinājuši izglītības sistēmu ar ļoti daudzām, tā saucamajām inovācijām,” teic 14.Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS) un piebilst, ka katrā “spridzināšanā” parasti rodas bojājums. Kā piemēru viņš min vērtēšanas sistēmu.

“Nu nebija mums slikta vērtēšanas kārtība,” viņš turpina un skaidro, ka pirms desmit gadiem sākumskolā vērtējums bija “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, tam sekoja jaunievedums - baļļu sistēma, tad sejiņas un tad, kā saka Batņa: “Ieviesa superīgo sistēmu STAP.”

Uz jautājumu, kas šo sistēmu radīja, viņš atbild: “Ierēdņi, kuri skatās, kas notiek pasaulē un tad paziņo, ka mums vajag tādu pašu, tikai labāku. Un ar to “labāku” mēs nonākam pie tādas sistēmas kā šobrīd STAPs.”

Bijusī Saeimas deputāte Evija Papule (partijām nepiederoša), klausoties Batņas teikto, iebilst: “Es domāju, ka jūs pārvērtējat ierēdņus, viņi tajā ļoti maz iesaistās. Tur ir personālijas, kas sevi uzskata par ekspertiem.”

Izrādās, ka personālijas ir projektu vadītāji, kas strādā izglītības ministrijā un, kā zina teikt Ratinīka, katra nākamā projekta darbinieces noliedz iepriekšējā projekta sasniegumus. Tiesa, sava daļa vainas esot jāuzņemas ne tikai izglītības sistēmas dažādu projektu veidotājiem, bet arī to realizētājiem. Viņa min piemēru, ka 2008. gadā sekmīgs vērtījums skaitījās virs 50 procentiem, tagad tas ir noslīdējis līdz pat 31 procentam.

Mēs visi jauki pieļāvām to, ka, lai cilvēki nokārtotu pārbaudes darbu, lai mēs imitētu, ka reformas ieviestas sekmīgi, esam kļuvuši tik pielaidīgi un tik iekļaujoši vārda sliktākajā nozīmē, ka sekmīgums ir 31 procents no paveikta darba.

Arī Papule atzīst, ka vērtēšanas sistēma ir nepareiza: “Ir jāvērtē tas, ko viņi dara, nevis tikai gala produkts centralizētajā eksāmenā.” Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) uzskata, ka šā brīža situācija ir pārāk birokratizēta.

“Es uzskatu, ka eksāmenu ir par daudz. Svarīgāks par eksāmenu ir procesa vērtējums. Ir jāuzticas pedagogu izvēlētajam darba stila veidam, jo vislabāk visu zina skolas vadība. Valstij jābūt kā atbalstam, nevis uzraudzītājam.”