iesnas

No iesnām var mēģināt atbrīvoties bez atkarību izraisošiem pilieniem, sacīja otolaringologs Vladimirs Zaicevs.

Viena no tipiskākajām ziemas sezonas problēmām ir iesnas. Aukstajā gada laikā nav grūti tās iegūt, bet ārstēšana var prasīt laiku. Farmaceite Zane Melberga dalās ar četriem padomiem, ko nekādā gadījumā nevajadzētu darīt, ja jums ir iesnas.

Katram no mums kādreiz ir bijis tā, ka ārsts vaicā, kādā krāsā ir mūsu deguna izdalījumi, ko ikdienā dēvējam par iesnām. Šāds jautājums nav bez pamata, jo katrai krāsai ir sava nozīme, kas var palīdzēt saprast, kā rīkoties tālāk un ātrāk atveseļoties. Kādā krāsā var būt izdalījumi no deguna, par ko tie liecina un kā efektīvi mazināt iesnas un to radītos simptomus, skaidro otorinolaringoloģe Viktorija Šiliņa un farmaceite Zane Melberga

“Kā rudens, tā atkal iesnas!” – šādi gribas iesaukties, kad rudens nācis ne vien ar lapu dzeltēšanu, bet arī ar drēgniem un mitriem laikapstākļiem, kuru dēļ ātri vien iespējams tikt pie iesnām. Iesnas jāārstē 7-10 dienas, bet ja tas netiek darīts, ieilgušas iesnas var radīt virkni citu saslimšanu. Kā pareizi ārstēt iesnas un kā rūpēties par sava deguna veselību rudenīgā laikā, skaidro  farmaceite Zane Melberga.

Akūtu augšējo elpceļu infekciju intensitāte turpina samazināties, teikts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākajā pārskatā.

Jau kopš decembra sākuma iesnas piemeklējušas arvien vairāk cilvēku, par to liecina pieaugošais pieprasījums pēc pretiesnu līdzekļiem aptiekās. Sertificētā farmaceite Nora Krauja stāsta, ka pieprasījums, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielinājies par piektdaļu. Tāpat viņa skaidro, ka pretiesnu līdzekļi novērš sekas, un aicina ievērot dažādus profilaktiskos pasākumus, lai izvairītos no iesnu cēloņiem.

Vēsajā periodā iesnas ir ļoti bieža parādība, tādēļ reizēm sākam tās uztvert kā pašsaprotamas. Tomēr tā darīt nevajadzētu, jo tās var pāraugt hroniskās iesnās, kas var ievērojami ietekmēt gan pašsajūtu, gan dzīves kvalitāti un veselību. Kā izvairīties no hronisko iesnu riska un kā šo problēmu risināt, ja tomēr sanācis saslimt, konsultē otorinolaringologs Valdis Miglāns un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Lai gan Latvijā pašlaik nav precīzu datu par cilvēkiem, kuri saskārušies ar alerģijām, ir zināms, ka šobrīd ir vismaz 65 000 astmas pacientu. Kā konstatēt alerģijas, kā tās novērst, ārstēt un nesajaukt ar iesnām vai kārtējo vīrusu, savos viedokļos BENU Akadēmijas ietvaros dalījās pulmonologs Viesturs Šiliņš, ģimenes ārste Ludmila Terjājeva un BENU Aptiekas farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

No sa­vas pie­re­dzes zi­nām, ka pat sau­lai­nā pa­va­sa­ra die­nā, do­do­ties lau­kā, jā­pa­lū­ko­jas, ko rā­da ter­mo­metrs, un jā­no­vēr­tē, cik stiprs ir vējš, jo caur lo­gu vē­ro­ja­mā jau­kā aina var mal­di­nāt. Un pat tad, ja cil­vēks rū­pī­gi se­ko me­te­oro­lo­gu in­for­mā­ci­jai un pū­las sa­ģēr­bties at­bil­sto­ši ap­stāk­ļiem, viņš nav pil­nī­gi pa­sar­gāts no pēk­šņām lai­ka ap­stāk­ļu kap­rī­zēm. Pirm­ie ar tām sa­sto­pas mū­su aug­šē­jie elp­ce­ļi, un bie­ži vien tas ne­pa­liek bez se­kām.

Drēgnajā un mitrajā gada laikā iesnas un klepus piemeklē teju ikvienu. Tādēļ nav brīnums, ka viens no visbiežākajiem jautājumiem, ko šajā laikā dzird farmaceiti, ir "Kā tikt galā ar iesnām un klepu?". Kā pasargāt sevi no šiem nevēlamajiem ziemas sabiedrotajiem? Ar padomiem un ieteikumiem dalās BENU Aptiekas farmaceite Oksana Gehtmane.

Saaukstēšanās ir klasiska gada visaukstāko mēnešu problēma. Tā ik pa brīdim valda ikvienās mājās, birojā, skolā un sporta klubā. Tikai retais spēj visu gadu izvairīties no saaukstēšanās un pierādīt, ka spēcīga imūnsistēma, ikdienas režīma ievērošana un dažādu palīglīdzekļu līdzdalība spēj nodrošināt izvairīšanos no nepatīkamās saaukstēšanās. Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa iesaka 5 "neredzamos palīgus", kuriem vienmēr vajadzētu atrasties blakus ikdienas cīņai pret saaukstēšanos.

Ne sau­ktas, ne aici­nā­tas, ies­nas ir klāt: da­bis­ka, to­mēr arī kai­ti­no­ša un ap­grū­ti­no­ša aiz­sar­gre­ak­ci­ja pret in­fek­ci­jas iz­rai­sī­tā­jiem – vī­ru­siem, bak­tē­ri­jām vai sē­nī­tēm, kas no­nāk de­gu­na gļot­ādā un cen­šas vai­ro­ties. Or­ga­nisms mē­ģi­na no šiem sveš­ķer­me­ņiem ātr­āk at­brī­vo­ties, un bū­tu ti­kai lo­ģis­ki, ja mēs tam pa­lī­dzē­tu, ne­vis trau­cē­tu.

"Atkal tās iesnas!" Šādi gribas iesaukties, kad pēc vasaras, pirmoreiz izmirkstot rudens lietavās, ir klāt šķavas un aizlikts deguns. Kā ārstēt iesnas un rūpēties par savu deguna veselību rudenīgā laikā - konsultē eksperte P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga, farmaceita asistente Zanda Ozoliņa.

Cilvēka elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi, tādēļ to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēsā, mitrā un vējainā laikā elpceļu vīrusi jūtas labāk nekā cilvēki, kuri turklāt neviļus paši palīdz vīrusiem izplatīties, dzīvojot, strādājot un mācoties vienkopus lielākos kolektīvos. Rezultāts bieži vien ir akūtas augšējo elpceļu infekcijas, akūts bronhīts un pneimonija, bet tiem, kuriem īpaši nelaimējas, attīstās bronhiālā astma un hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), kas jau prasa pastāvīgu ārstēšanu speciālistu vadībā.

Kad ies­nas pie­me­tas, jā­os­ta kar­sta mai­ze, arī zvir­bu­ļu mēs­li, ap de­gu­nu jā­ap­sien kar­sti kā­pos­ti – vēs­ta tau­tas ti­cē­jums. Ir vēl sav­da­bī­gā­ki ie­tei­ku­mi, pie­mē­ram, sa­de­dzi­nāt zi­lu dzi­ju un pel­nus ie­kai­sīt de­gu­nā vai arī pī­pēt nāt­ru stub­lā­jus. Fol­klo­ras pa­do­mus gan ne­iz­man­to­sim prak­tis­ki, bet tie lie­ci­na, ka arī mū­su sen­či ir pa­zi­nu­ši ies­nas. Grū­ti spriest, cik bie­ži tās pie­mek­lē­ja ļau­dis pirms vai­rā­kiem gad­sim­tiem, bet šo­dien ap­rē­ķi­nāts, ka mū­su kli­ma­tā katrs cil­vēks ar šo pro­blē­mu sa­ska­ras di­vas līdz pie­cas rei­zes ga­dā.

Atliek vien nošņaukāties – un padomi burtiski spieto mums apkārt, tos dod radi, draugi, kolēģi, kaimiņi un pat pavisam sveši cilvēki. Bet kā šos labi domātos padomus vērtē speciālisti? «Mājas» apkopotās tautas medicīnas metodes cīņai ar iesnām komentē ārsts Kaspars Ivanovs, SIA «Silvanols» izpilddirektors.

Aprēķināts, ka saaukstēšanās slimību sezonā katru mēnesi vairāk nekā 100 000 cilvēku dodas uz Latvijas aptiekām un lūdz kaut ko pret kakla sāpēm. No vienas puses, kakla sāpes liecina, ka organisms cīnās pret slimību izraisītājiem – vīrusiem, baktērijām un sēnītēm.