Guntars Ķirsis

Valstij un pašvaldībām joprojām nevedas ar savu kapitālsabiedrību uzraudzīšanu. Vājo uzmanīšanu ātri vien izmanto “apķērīgās peles” – kapitālsabiedrību vadītāji, kas aizvazā sabiedrības aktīvus “privātās alās”. Zaudējumus galu galā kompensē valsts vai attiecīgā pašvaldība. Jautājums, kāpēc valsts vai pašvaldību ieceltie pārstāvji, kas ir kapitāla daļu turētāji, to neredz? Varbūt tomēr visu labi redz un kaut kādu iemeslu dēļ ir tik neredzoši.

Nesen izskanējušajā kultūras nozares skandālā ierautais bijušais VSIA “Latvijas koncerti” un SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis Guntars Ķirsis algā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās kopā saņēmis vairāk nekā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, arī vairāk par kultūras ministri Agnesi Lāci, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un SIA “Dzintaru koncertzāle” kapitāldaļu turētāja pārstāvi un Jūrmalas izpilddirektoru Edgaru Stobovu.

Kultūras ministrijas pārraudzībā esošās valsts SIA “Latvijas koncerti” nu jau bijušais vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis nonācis uzmanības lokā, pateicoties Valsts kontroles un Konkurences padomes modrībai. Spēja savienot vairākus amatus, saņemt apjomīgu atalgojumu, neefektīvi pārvaldīt no valsts budžeta piešķirtos naudas līdzekļus, strādāt bez peļņas un tikt pārapstiprinātam amatā bez konkursa 20 gadus pēc kārtas raisa jautājumus par ministrijas īpašās attieksmes iemesliem pret vienu no tās pārraudzībā esošajām amatpersonām.

Valsts SIA “Latvijas koncerti” vienīgais valdes loceklis Guntars Ķirsis un īpaši izredzētie darbinieki sava īpašnieka paspārnē 20 gadus dzīvojuši uz nebēdu: strādājuši ar zaudējumiem, valdes loceklis bez konkursa pārapstiprināts amatā, vienlaikus gan pats, gan viņa īpaši izredzētie darbinieki un to radinieki cītīgi piepelnījušies citās līdzīgās koncertu nodrošināšanas struktūrās. Vēl kompetentajām iestādēm jāšķetina daudzās neskaidrības ar VSIA “Latvijas koncerti” iepirkumiem.

Jaunajai valdībai nekavējoties jānodrošina, lai profesionālie mūziķi tiktu labāk atalgoti, trešdien preses konferencē šādu nostāju pauda valsts SIA "Latvijas koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis.

„Ja runājam par sapni... Sapņu ir daudz. Pasaulē ir ļoti daudz labu mākslinieku, kuri uz Dzintaru skatuves vēl nav kāpuši. Gribētos, lai mēs paši būtu spējīgi finansēt visaugstākā līmeņa mākslinieku uzstāšanos. Gribētos, lai Dzintaros vairāk uzstātos Latvijas populārās mūzikas grupas,” teic Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis. Šodien saruna ar viņu.

Izskatās, ka Dzintaru koncertzāles saimnieks Guntars Ķirsis šovasar varēs piepildīt savu sapni: ilgstoši klausīties klusuma mūziku. Pirms pāris gadiem intervijā viņš atzinās: „Ja man kādu dienu būtu brīva izvēle ‒ iet uz koncertu vai neiet, es, visticamāk, laikam neietu. Gan Latvijā, gan ārvalstīs man katru dienu ir jāklausās tik daudz mūzikas, ka... reizēm vienkārši gribas aiziet uz pļavu. Kad draugi man vaicā: kur ir tava mūzikas ierakstu kolekcija? ‒ es atbildu, ka man tās nav. Mājās man patīk klausīties klusuma mūziku. Man laukos, Zosēnu pusē, ir īpašums, un mans draugs Mārtiņš Klišāns reizēm saka: aizbraucam pie tevis uz laukiem ‒ paklausīsimies klusumu.”