Valdības lēmums samazināt stipendijai "Studētgods" iezīmētos līdzekļus liecina par to, ka izglītība valstij nav prioritāte, un šāda pieeja nav atbilstoša valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijai, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Gundars Bērziņš.
Pensiju vietā līdzekļus budžetam vienkāršāk būtu meklēt ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, intervijā TV3 pauda Latvijas Universitātes rektors, ekonomists Gundars Bērziņš.
“Nodokļi ir veids, kā valsts sarunājas ar iedzīvotājiem. Ikreiz, kad mēs izdarām kādu pirkumu, daļa aiziet valstij. Diemžēl šī valoda bieži vien ir nesaprotama. Nevar gaidīt, ka cilvēki uzticēsies, ja nav iespēja vienkārši saprast, kā veidojas alga,” TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum." skaidro Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš.
Vai valstij vajadzētu dotēt žurnālistikas vai politoloģijas studijas; par jaunvārdu radīšanu; par izglītības kvalitāti un augstskolu reitingiem; par mācībspēku piesaisti no ārvalstīm; par Latvijas Universitātes akadēmisko kvartālu Torņakalnā un kā turp pa Rīgas bedrainajām ielām plūdīs studentu un mācībspēku daudzie tūkstoši – intervijas turpinājums ar Latvijas Universitātes rektoru, profesoru, Dr. sc. admin. Gundaru Bērziņu TV ciklā “Nra.lv sarunas”.
Jaunievēlētais Latvijas Universitātes rektors, profesors, Dr. sc. admin. Gundars Bērziņš TV intervijā “Nra.lv sarunas” stāsta par gaidāmām reformām Latvijas Universitātē (LU), par studiju saturu, kvalitāti, daudzveidību, par studiju sasaisti ar zinātni pētniecību un akadēmisko rezultātu praktisko pielietojamību; rektors atklāj, kur Latvijas Universitātē atrodas tas, kas vairo patriotismu un cementē valstiskuma apziņu.
“Scenāriju, kādas būtu sekas, pārraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, jau sarēķinājām divus gadus atpakaļ, kad Krievija iebruka Ukrainā, par ko informējām arī politiķus,” atklāj Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste TV24 raidījumā “Naudas cena”.
Par pirmajiem būtiskajiem uzdevumiem jaunajā amatā G. Bērziņš nosaucis spēcīgas komandas izveidi un sagatavošanos LU iekšējai konsolidācijai, un tās praktisku vadību, vēsta Latvijas Universitātes ieraksts sociālajos tīklos.
Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā pagājušajā nedēļā ievēlētā Gundara Bērziņa pirmais lielais izaicinājums būšot sagatavošanās augstskolas fakultāšu konsolidācijas procesam, kam atlikuši vien daži mēneši.
Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Bērziņš intervijā aģentūrai LETA norāda, ka viņa prioritātes ir LU zinātniskā izcilība un studentu panākumi. Viņaprāt, LU iekļūšanu Top 500 pasaules universitāšu vidū līdz šim ir traucējis neskaidrais pārvaldības modelis, kas neļauj fokusēties uz rezultātu un nespēja piesaistīt finansējumu.
Atvadīšanās no bijušā politiķa - finanšu un veselības ministra Gundara Bērziņa notiks pirmdien, pulksten 14 Rīgas Krematorijas lielajā zālē (Varoņu ielā 3a, Rīgā), sociālajā vietnē "Facebook" ar ierakstu dalījies viņa draugs Normunds Beļskis.
Bijušā politiķa un lauksaimnieka Gundara Bērziņa nāve sāpīgi pārsteigusi daudzus viņa līdzgaitniekus un domubiedrus, vēstīts Edgara Orlova materiālā "Pēdējos gadus pavadīja ļoti noslēgti" izdevumā "Privātā Dzīve".
Ekonomists Gundars Bērziņš, viesojoties kanāla TV24 raidījumā "Preses klubs" atbildēja uz jautājumu, kā sankcijas pret Krieviju izjutīs Latvijas iedzīvotāji.
«Vasarā ir viens liels pluss, jo man nav jāpērk dihlofoss: mušas klausās pa radio par politiku un mirst nost no garlaicības, tāda pati garlaicība ir arī ziemā,» smejas Gundars Bērziņš, ekspolitiķis un eksministrs.
Bijušais finanšu un veselības ministrs, šobrīd lielzemnieks Gundars Bērziņš intervijā Neatkarīgajai analizē tā dēvētās tiesiskuma koalīcijas vājās un stiprās puses un prognozē politiskā spektra nākotni.
Latvijas iedzīvotāji, un jo īpaši uzņēmēji, ir pārvērtušies valsts slaucamajās govīs, kas turklāt tiek slauktas pilnīgi legāli, bez jebkādas korupcijas, uzskata bijušais politiķis, trīs Saeimas sasaukumu deputāts Gundars Bērziņš.
Partiju apvienību "Par labu Latviju" un "Vienotība" dzīvotspēja ir ierobežota pārāk atšķirīgo viedokļu dēļ šo spēku iekšienē, šodien intervijā "Neatkarīgajai" norāda Tautas partijas (TP) vecbiedrs, kurš partijā nav pārreģistrējies, Gundars Bērziņš.