LU rektors: Nodokļi ir veids, kā valsts sarunājas ar iedzīvotājiem

© Ģirts Ozoliņš/MN

“Nodokļi ir veids, kā valsts sarunājas ar iedzīvotājiem. Ikreiz, kad mēs izdarām kādu pirkumu, daļa aiziet valstij. Diemžēl šī valoda bieži vien ir nesaprotama. Nevar gaidīt, ka cilvēki uzticēsies, ja nav iespēja vienkārši saprast, kā veidojas alga,” TV24 raidījumā "Nedēļa. Post scriptum." skaidro Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš.

Bērziņš iezīmē situāciju kopumā. Viena no problēmām ir, ka nodokļu sistēma Latvijā ir ļoti sarežģīta. Tāpat arī nav iespēju redzēt, cik liela daļa no samaksātā aiziet tieši, piemēram, veselības aprūpei. Igaunijā katram ir iespēja apskatīt to, cik, no viņa paša maksātajiem nodokļiem tiek iztērēts paša cilvēka veselības nodrošināšanā. Tas nevairo uzticēšanos. Kā otru problēmu G.Bērziņš min, ka iedzīvotāji no valsts sagaida plašu pakalpojumu klāstu - izglītība, medicīna, ceļi un tā tālāk. Klāsts ir tikpat liels kā Skandināvijā, savukārt, ņemot vērā mazāko naudas apjomu, kvalitāte tiem ir sliktāka.

Sabiedrībā būtu jāpanāk vienošanās par to, kādus un cik pakalpojumus mēs sagaidām no valsts. Tāpat nodokļu sistēmai un tam, kam šī nauda tiek pārdalīta, būtu jābūt uzskatāmākam un saprotamākam.

“Un tas būtu tas, ar ko būtu jāsāk, lai šo sarunu par nodokļiem, ar iedzīvotājiem veidotu konstruktīvā veidā. Bez tā visa teikt, ka jums ir jāmaksā un mums jāuzticas, tas nekas, ka jūs nekā nesaprotiet, tas tā nestrādā!” norāda LU rektors.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais