Otrdiena, 5.marts

redeem Aurora, Austra

arrow_right_alt Latvijā

Bērziņš: LU trūkums ir neskaidrais pārvaldības modelis un nespēja piesaistīt finansējumu

© MN

Pēc mēneša, 1.martā, Latvijas lielākās augstskolas - Latvijas Universitātes (LU) - Satversmes sapulcē notiks LU rektora vēlēšanas. Par rektora amatu cīnīsies LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, LU rektora padomniece Signe Bāliņa un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš. Pirms vēlēšanām viņi savu piemērotību rektora amatam mēģinās pierādīt arī kandidātu debatēs. Bērziņš intervijā aģentūrai LETA norāda, ka viņa prioritātes ir LU zinātniskā izcilība un studentu panākumi. Viņaprāt, LU iekļūšanu Top 500 pasaules universitāšu vidū līdz šim ir traucējis neskaidrais pārvaldības modelis, kas neļauj fokusēties uz rezultātu un nespēja piesaistīt finansējumu.

Kas ir mūsdienīga universitāte, un cik tam atbilst LU?

Mūsdienīga universitāte ir universitāte, kas fokusējas uz studentiem, kurā ir pieejamas jaunākās tehnoloģijas un inovācijas pētniecībai, un arī universitātes infrastruktūra ir tāda, kurā mūsdienu studenti vēlētos mācīties. Vai LU tam atbilst? Es teiktu, ka LU ir ceļā uz to. Mums top jauns korpuss Torņakalnā un lēnām virzāmies uz jaunu, mūsdienīgu vidi universitātē. Vide ir ļoti svarīga, lai būtu atmosfēra, kurā cilvēks vēlētos mācīties. Arī tehnoloģijām ir ļoti liela nozīme, jo tas motivē studentus mācīties. Ir jāmaina mācību process. Pašreizējā situācijā, kad zināšanu pieejamība ir praktiski bezgalīga un, izmantojot tehnoloģijas, zināšanas ikvienam ir pieejamas, kas tad ir tā pievienotā vērtība, ko universitāte var dot? Tas ir jautājums, kuram mums ir jāatrod atbilde.

Minējāt mācību procesu maiņu. Ko ar to domājāt? Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas?

Tās ir atspoguļotas manā programmā. Pirmkārt, tā ir zinātniskā izcilība, otrkārt - studentu panākumi. Lai studenti, kas pabeidz mūsu universitāti, tiešām sasniegtu panākumus. Mēs neesam tāpēc, lai sniegtu informāciju, bet gan, lai mūsu studentiem būtu panākumi pēc augstskolas beigšanas. Tā ir obligāta prioritāte, ko redzu. Tāpat akadēmiskā personāla izcilība, jo panākumus gan zinātnē, gan mācību procesā var gūt tikai tad, ja akadēmiskais personāls ir izcils un motivēts. Pasaulē universitātes tiek vērtētas tieši pēc tā, cik nozīmīgu zinātnisko ieguldījumu tās sniedz. Ja Latvijā vairāk vērtē to, kādu labumu universitātes sniedz ekonomikai, savukārt studenti vērtē savu pieredzi, tad pasaulē vērtē pēc tā, kāda ir zinātniskā izcilība, kādu pienesumu universitāte sniedz zinātniskajā telpā. Kāpēc tas Latvijai ir svarīgi? Protams, svarīgi ir tas, lai universitāte ekonomikai nodrošinātu nepieciešamos speciālistus, bet, lai saglabātu talantus Latvijā, ir jābūt vietai, kur talanti var attīstīties. Tiem talantiem, kas rada jaunas zināšanas, ir jāatrodas izcilā vidē, viņi meklē izcilas vietas. Tas ir iemesls, kādēļ bieži vien jaunieši brauc prom no Latvijas, jo meklē šādas izcilas vietas. Ja Latvijā tādas vietas nebūs, tad noturēt gudros jauniešus būs ļoti sarežģīti.

Infrastruktūras attīstība arī ir prioritāte, jo, kā jau minēju, videi ir milzīga nozīme jauniešu piesaistē un motivācijā. Ļoti skaidrs pārvaldības modelis. Labs pārvaldības modelis, kas balstīts skaidros principos pārvaldības ekselencē, ir kritiski svarīgs, lai realizētu iepriekš nosauktās prioritātes.

Tāpat ir nepieciešama finanšu stabilitāte, kas motivētu un nodrošinātu labu atalgojumu. Lai personāls nebūtu neapmierināts ar savu atrašanos universitātē, stabils finansējums akadēmiskajam un kopumā universitātes personālam ir kritiski svarīgs.

Es arī uzskatu, ka universitātes atpazīstamībai ir svarīga loma. Mūsdienās atpazīstamība, nepārtraukta komunikācija, atvērtība jaunajā vidē, īpaši sociālajos tīklos, ir ļoti sarežģīta. Mums ir jābūt atvērtiem uz sadarbību, komunikāciju. Tā ir viena no prioritātēm.

Galvenā prioritāte ir būt par Baltijā modernāko klasiskā tipa zinātnes universitāti.