Budžets 2026: kam tiks pielikta un kam atņemta nauda?

Kam nākamā gada valsts budžeta projekts sola vairāk naudas maciņā, bet kam mazāk? Par to TV24 diskusijā “Naudas cena” runāja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, ekonomikas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesore Inna Šteinbuka, ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs un LU rektors, ekonomists Gundars Bērziņš. Ekonomistus māc bažas, vai tas būs izaugsmes budžets.

Valdība apgalvo, ka valsts budžets ir domāts izaugsmei, bet I. Šteinbuka sacīja, ka nevar šo tēzi atbalstīt, jo uzskata, ka šis budžets varētu veicināt izaugsmi gadījumā, ja mēs varēsim vismaz daļu no atvēlētās naudas investēt industrijā, ražošanā.

“Mēs runājam par to, ka šis ir drošības un aizsardzības budžets, un tas ir labi. Jautājums ir, kādā veidā tiks izmantoti tie līdzekļi, kas ir domāti aizsardzībai. Ja daļa šo līdzekļu aizies infrastruktūras uzlabošanai vai aizsardzības industrijai, tad es teiktu: jā, tas budžets var veicināt izaugsmi,” sacīja I. Šteinbuka, piebilstot, ka aizsardzības budžeta plāns tiks izsniegts kaut kad novembrī, mēs vēl nezinām, kas ir tajā plānā.

Un, piemēram, daļa no naudas aizsardzībai nāks no “SAFE” programmas, kas ir Eiropas Savienības aizdevumu programma, un Latvijai no šīs programmas varētu “spīdēt” ap sešiem miljardiem eiro, šobrīd zināms, ka 5,7 miljardi. Tas ir tikai indikatīvs rādītājs, jo gala rādītājs, vai mūsu ienākumi no tās programmas tiks apstiprināti, būs tikai tad, kad valdība Eiropas Komisijai iesniegs reālu plānu, kas notiks ar šo naudu, paskaidroja I. Šteinbuka.

Līdzīgi šo projektu vērtēja J. Ošlejs. Šajā budžetā ir izveidots liels deficīts, un papildus tam vēl tiek tērēta valsts uzņēmumu peļņas nauda, tātad ir palielināti ieskaitījumi budžetā no valsts uzņēmumiem, tādiem kā “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži”. Tie ieskaitījumi nebūt nav mazi - “Latvenergo” un “Latvijas valsts mežu” kopējās plānojamās ieskaitāmās dividendes ir 2,2% no nākamā gada budžeta, tā ir pietiekami liela summa. Ja šo summu vēl pieliek klāt tai summai, kuru valdība plāno aizņemties, izveidojas liels deficīts, skaidroja J. Ošlejs.

No vienas puses, valdība saka: tas nekas, mēs stimulējam ekonomiku, tāpēc ka šī nauda nonāks ekonomikā, ekonomika paliks lielāka, un tad mums būs viegli pēc tam to naudu atgriezt atpakaļ. Bet ir būtiska nianse, Latvijas preču un pakalpojumu eksperts ir mazāks nekā imports, mēs ik dienu aizņemamies, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības.

“Ja mēs šādos apstākļos vēl palielināsim budžetu, tas ir, spēju patērēt, nevis, kā profesore teica, spēju pašiem ražot, tad nauda kā pa caurumu aizplūdīs projām...Un līdz ar to tā neatstās nekādu lielu paliekošu efektu, iespaidu Latvijas ekonomikā,” J. Ošlejs atzina, ka tas ir ļoti pesimistisks scenārijs.

J. Ošlejs atbalstīja I. Šteinbukas sacīto, ja mēs investējam naudu ražošanā, un tādā ražošanā, kas veicinās Latvijas eksportu nākotnē, tad nauda atgriezīsies Latvijā un ekonomika kļūs lielāka. Ja būs tā, kā tagad plāno mūsu valdība, tad nauda aizplūdīs prom, piebilda ekonomists.

Pēc G. Bērziņa sacītā, lielākā problēma šajā budžetā ir tāda, ka nav fiskālās telpas, kas nozīmē to, ka nav bijusi paredzēta, ieplānota ļoti liela izaugsme, kas balstās uz faktiskajiem ienākumiem. Ietaupījums un potenciālie ienākumi vairāk ir no dividendēm, aizņēmumiem, bet reālā fiskālā telpa, kas nozīmē būtisku ekonomisku izaugsmi, tur nav. Prioritātes mums katru gadu ir citas - aizsardzība, veselība, izglītība, bet lielākā fundamentālā problēma ir tā, ka nav fiskālās telpas, nav izaugsmes pamata ekonomikai.

Uz žurnālista Armanda Pučes jautājumu, kāpēc tas nav, G. Bērziņš atbildēja, ka mēs runājam par izaugsmes budžetu, bet neradām izaugsmes priekšnosacījumus, apstākļus izaugsmei, kas ir ļoti plānveidīgi strukturēti ekonomikas veicināšanas pasākumi - konkurētspēja, produktivitāte - viss, par ko mēs katru gadu runājam. “Un problēma ir tāda, ka tas ir pavisam cita līmeņa uzdevums, daudz sarežģītāks, kā nodrošināt, lai būtu pietiekams kapitāls, lai mums būtu pietiekami daudz automatizācijas, robotizācijas, augsta pievienotā vērtība. Tur ir jādomā citādi, nekā mēs tradicionāli domājam,” secināja G. Bērziņš.