Muzikoloģes Daigas Mazvērsītes interese par Latvijas populārās mūzikas procesiem bijusi noturīga jau vairākus gadu desmitus. Pētniece veidojusi šai tēmai veltītus radioraidījumus, publicējusi neskaitāmus rakstus presē un izdevusi arī vairākas grāmatas par tautā iemīļotiem mūziķiem - komponistiem Uldi Stabulnieku un Elgu Īgenbergu, dziedātājiem Jāni Zāberu un Mārtiņu Freimani. Tikko iznācis autores jaunākais darbs par Latvijas estrādes mūzikas vēsturi "Melnbaltās dziesmas", kas iecerēts kā apjomīgs pētījums trīs daļās. Šobrīd lasītāju rokās nonāk pirmā grāmata, kas veltīta latviešu estrādes mūzikas pirmsākumiem.
Biedrība “Latgolys Studentu centrs” februāra beigās izdevusi sen lolotu grāmatu – līdz šim apjomīgāko latgaliešu dziesmu krājumu “Muna dzīšmu gruomota”, tajā apkopotas 300 dziesmas latgaliski – gan tautasdziesmas, gan autordziesmas, kuras aptver aptuveni 100 gadu ilgu periodu – no 20. gs. sākuma līdz pat 2019. gada otrai pusei.
28. janvārī žurnāliste, bijusī aizsardzības ministre un iekšlietu ministre, tagad "Hotel Roma" vadītāja Linda Mūrniece svinēs apaļu dzīves jubileju un draugus gaidīs uz savas otrās grāmatas – izdevniecībā "Mediju nams" tikko izdotās "Gandrīz gadagrāmatas" – prezentācijas ballīti.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā notika pirmās latviešu valodā uzrakstītās grāmatas "Kāpšanas sports. Teorija un prakse" par alpīnisma veidu - kāpšanas sportu, prezentācija.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Deju zālē notika akadēmijas simtgadei veltītas grāmatas "Stories in Sounds: 100 years of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music" atklāšana.
17. decembra vakarā sirsnīgā atmosfērā, piedaloties grāmatas varoņiem un atbalstītājiem, tika atklāta fotogrāfes Karlīnas Vītoliņas grāmata "Es pats un mēs kopā", kurā iekļautas 53 ģimeņu fotogrāfijas. Katru fotogrāfiju papildina vecāku stāsti par viņu pusaudžu gadiem un lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem viņi saskaras, audzinot savus bērnus. Grāmatas mērķis ir pievērst uzmanību pusaudžu vecuma posma problēmām, ar kādām sastopas liela daļa jauniešu, kā arī aicināt ikvienu atbalstīt un ziedot Pusaudžu resursu centra attīstībai.
Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis fotogrāfijās fiksējis un izpētījis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu. Pirmais enciklopēdijas Muižas Latvijā sējums dienasgaismu ieraudzīja pērn – Latvijas simtgades jubilejas gadā. Nule iznācis otrais. V. Mašnovska devumam jāpieskaita arī pētījums par Latvijas luterāņu baznīcām četros sējumos, kā arī savu izdošanu gaida materiāls par muižnieku apbedījumu memoriālo kultūru.
Lielvārdietei Rūtai Kolužai ir īpašas attiecības ar grāmatām un latviešu valodu. Viņa ne tikai ir aizrautīga to lasītāja, bet arī autore – daļa no tām ir lielisks palīgs latviešu valodas gramatikas apguvei, bet ar īpašu mīlestību sarakstītas tās, kas veltītas Lielvārdei un lielvārdiešiem. Arī šobrīd uz galda jaunākais izdevums – par pieciem Lielvārdes teātriem, kam Rūtas kundze ir roku pielikusi kā redaktore. Viņas literārais devums novērtēts augstu – saņemta balva Gada lielvārdietis un Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme.
Lidostā "Rīga" notika izglītojoši attīstošās bērnu grāmatiņas "Lidosta "Rīga": domā, krāso, atrisini!" atvēršanas svētki. Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās grāmatas ilustratore Eva Heislere, grāmatas radošais kolektīvs, kā arī lidostas "Rīga" mazie draugi no pirmsskolas izglītības iestādes "Babīte".
Izdevniecība Goldberg Trust ir laidusi klajā bijušā diplomāta un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesora Daiņa Zelmeņa grāmatu Dialogi ar Nikolaju Neilandu. Pie latviešu lasītājiem ir nonākusi grāmata par priekšlaicīgi aizsaulē aizgājušo latviešu diplomātu Nikolaju Neilandu un par viņa ieguldījumu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā.
Grāmatu veido trīs saturiskas daļas. Vispirms tā ir atmiņu daļa par autora un Nikolaja Neilanda kopējām gaitām Latvijas Universitātē un gadiem ilgajām draudzīgajām attiecībām. Otrā un trešā grāmatas daļa ir veltīta Zviedrijas ekonomiskajam modelim un apskatam par Zviedrijas bijušā premjerministra Ūlofa Palmes politiskās slepkavības izmeklēšanas gaitu un iespējamiem cēloņiem, kāpēc šī slepkavība tā arī nekad netiks atklāta.
«Tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam» aizvadītā gadsimta 90. gados bija Neatkarīgās Cīņas savdabīgs zīmols. Īsāk sakot, intervijas uz viļņa. Pavisam tādas publicētas 382 (1992–1998). Nupat apgāds Jumava klajā laidis grāmatu
Trešdienas vakarā Ozo golfa klubā notika Armanda Pučes jaunākās grāmatas Aitas prezentācijas pasākums.
«Stāsta galvenā būtība – šajā laikmetā esam pazaudējuši privātumu, un, visticamāk, uz visiem laikiem,» Neatkarīgajai saka romāna Aitas autors Armands Puče. Ierosme grāmatai radusies no kādas krimināllietas, bet autors uzsver, ka romāns tomēr ir literārs darbs un «dzīvē ir daudz skarbāk».
Armanda Pučes jaunais romāns Aitas pārdošanas pirmajā nedēļā jau iekļuvis Latvijas grāmatnīcu desmit visvairāk pārdoto grāmatu skaitā. Kādam varbūt šķiet, ka Armands savās grāmatās mēdz uzdot nepolitkorektus jautājumus, atgādināt neērtas lietas un provocēt. Tomēr diezgan nepārprotami ir tas, ka viņš, piedāvājot atklātu valodu, rosina lasītājus domāt, bet lasītājiem, ja viņus uzrunā nopietni un no sirds, tas vienmēr iet pie sirds.
Vasaras atvaļinājumu karstumā un droši vien arī ziemas salā der palasīt ne tikai tradicionālo izklaides daiļliteratūru par lielo mīlu vai negantiem slepkavniekiem, bet arī cita žanra darbus.
Žurnāliste izdevusi jaunu grāmatu - "Komunikācija. Teorija un prakse". Tā domāta "skolēniem, studentiem un visiem pārējiem, kas vēlas saprast mediju komunikācijas īpatnības un uzzināt kā funkcionē saziņas procesi."
Ar īpašu prezentācijas pasākumu trešdien tika atzīmēta grāmatas par pasaulē titulētākajiem skeletonistiem "Dukuri. Ledus karaļi dzīvē" klajā nākšana.
Grāmatas autors ir žurnāla "Sporta Avīze" galvenais redaktors Ingmārs Jurisons. Grāmata stāsta par Dukuru ģimeni un vienlaikus arī jauna sporta veida ienākšanu Latvijā.
"Ir gandarījums, ka pēdējos gados sporta publicistikas dārziņā ir ienācis pavasaris un tapuši vairāki darbi," prezentācijas pasākumā teica grāmatas autors Jurisons. "Man arī ir tas gods šajā lauciņā iespraukties un uzrakstīt par trim leģendāriem cilvēkiem."
Sērijā Latvijas mākslas klasika izdots mākslas zinātnieka Aivara Leiša pētījums, kas veltīts tēlniekam Kārlim Jansonam, kura dzīve skaudrā formā atklāj 20. gadsimta Latvijas vēstures līkločus.