Finansējums

Izskatīšanai Saeimā iesniegta vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstīta iniciatīva, kas paredz atlikt būtisku partiju finansējuma palielināšanu.

Ja šogad spēkā būtu politiķu piedāvātā jaunā partiju finansēšanas kārtība, tad politiskā partija "Saskaņa" jau būtu pārsniegusi kopējos finansējuma griestus, savukārt vairākām partijām privātpersonas būtu ziedojušas krietni vairāk par atļauto.

Lai muzeji piesaistītu apmeklētājus informatīvi tik blīvajā laikmetā, tiem jāmainās ne tikai vizuāli, bet arī saturiski. Latvijas muzeji progresē, taču pietrūkst līdzekļu jaunu ekspozīciju iekārtošanai, atzīst nozares speciālisti.

Koalīcija vienojusies par maksimālās summas ierobežojumiem jeb griestiem, ko partija varēs saņemt gan no valsts, gan privātajiem ziedotājiem - 2020.gadā šī summa kopumā varētu veidot 838 500 eiro, bet tā palielinātos, pieaugot minimālajai algai.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" par iniciatīvu, kas paredz neatbalstīt likumprojektu par būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskajām partijām, nedēļas laikā savākti aptuveni 8000 parakstu, liecina informācija mājaslapā.

Ik gadus valdība, Saeimas deputāti un ārstu pārstāvji apspriežot valsts budžetu runā vienu un to pašu – jāpalielina nozares finansējums, lai varētu palielināt ārstu algas. Taču vezums arvien nekust no vietas. Kādēļ? Atbilde ir vienkārša, taču neviens negrib teikt taisnību. Līdzīgi kā Andersena pasakā par kailo karali visi dod priekšroku savām lomām. Man tas ir apnicis un es gribu uzņemties tā puisīša lomu, kurš pateica: “Karalis taču ir kails!”

Deputātu domām daloties, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien konceptuāli atbalstīja grozījumu Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā skatīšanu 2020.gada budžeta likumprojektu paketē, kas nozīmē, ka tie tiks vērtēti steidzamības kārtībā.

13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk partijai "Jaunā Vienotība" (JV), kura varētu saņemt 416 535 eiro, informēja Tieslietu ministrijā.

Kopš 1990. gada jauniešu skaits sarucis uz pusi, visvairāk Rīgā un Daugavpilī, sasniedzot 241 000. Patlaban sabiedrības daļa vecumā no 13 līdz 25 gadiem ir tikai 13% no iedzīvotāju kopskaita. Tajā pašā laikā valsts programmas finansējums jaunatnes politikas īstenošanai kopumā ir tikai aptuveni pusmiljons eiro. Sadalot uz katru jaunieti, iznāk vien nedaudz virs diviem eiro.

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiks nākamgad no 6. līdz 12. jūlijam un pulcēs apmēram 35 000 dalībnieku, jau palēnam uzņem apgriezienus. Pašlaik apstiprinātas visu norišu mākslinieciskās komandas un notiek darbs pie repertuāra apguves. Lai sarīkotu svētkus, vajadzīgi 6,3 miljoni eiro.

Valdošās koalīcijas partijas vienojušās politiskajiem spēkiem no valsts budžeta piešķiramo finansējumu rēķināt pēc snieguma visu līmeņu vēlēšanās, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partiju Saeimas frakciju pārstāvjiem medijiem pastāstīja Valsts prezidents Egils Levits.

Sekojot Valsts prezidenta aicinājumam līdz pavasarim pieņemt likumu, kas paredz palielināt partiju finansējumu, Tieslietu ministrija šodien bija plānojusi iepazīstināt valdību ar likumprojektu, kas jau tagad daļā sabiedrības izraisījis sašutumu, jo finansējums pieaug vairākkārtīgi – no 0,71 eiro par Saeimas vēlēšanās iegūtu balsi pašlaik līdz 5,5 eiro nākamgad. Tomēr, ar vienu roku partijām dodot naudu, ar otru roku valsts veido mehānismu, kas par gandrīz neiespējamu padarīs dažām partijām ierasto praksi finansēt savas priekšvēlēšanu kampaņas, ilgstoši neapmaksājot rēķinus par saņemtajām precēm un pakalpojumiem.

Kultūras ministrija (KM) lūdz valdībai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sabiedriskajiem medijiem piešķirt 310 273 eiro, liecina izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Ministru kabinets otrdien pieņēma noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā partija elektroniski informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) par iestāšanās naudām, biedru naudām un saņemtajiem un atpakaļ pārskaitītajiem ziedojumiem.

Valdošā koalīcija apzinās nepieciešamību risināt jautājumu par papildu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, taču pagaidām sarunas par iespējamajiem situācijas risinājumiem 2020.gada budžeta kontekstā vēl ir tikai procesā.

Valsts kontroles (VK) ziņojums vēlreiz apliecina akūto nepieciešamību palielināt nozares finansējumu, norādīja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.

Neizskatās, ka Latvijas politiķi pietiekami nopietni uztver veselības aprūpes finansēšanas nozīmi, šādu nostāju pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Privātskolām, kuru dibinātājs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmējs, pienāksies pašvaldības finansējums to uzturēšanai nevis no nākamā mācību gada sākuma, kā bija sākotnēji paredzēts, bet no 2020. gada 1. septembra. Līdz šim vietvaras brīvprātīgi varēja finansiāli atbalstīt šīs skolas, bet to nenoteica ar likumu.

Šogad Latvijā pirmo reizi plānotas nozīmīgas starptautiskas sacensības – Eiropas BMX čempionāts. Diemžēl tā rīkošanu apdraud finansējuma trūkums. Šī liga piemeklējusi ne tikai šo pasākumu, bet riteņbraukšanu kopumā. Viens no iemesliem – ziedojumu apjoma krišanās sportā. Tā ietekmējusi arī Latvijas Riteņbraukšanas federāciju, tās budžetā šogad izveidojusies 193 000 eiro liela bedre.