Veselības nozarei no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda varētu novirzīt 181,5 miljonus eiro

Veselības nozarei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma varētu novirzīt 181,5 miljonus eiro, piektdien diskusijā par ES Atveseļošanas un noturības mehānismu informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Aivars Voldeks.

VM eksperts informēja par veselības nozares atveseļošanas un noturības plāna pieciem principiem, par kuriem jau panākta konceptuāla vienošanās.

150,5 miljonus eiro no ES Atveseļošanas mehānisma plānots novirzīt uz pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas veselības sistēmas nodrošināšanai, pakalpojumu efektivitātes celšanai un ambulatoro pakalpojumu stiprināšanai.

Inovāciju fonda izveidei veselības aprūpes pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošanai plānots novirzīt 20 miljonus eiro.

Vides pieejamības nodrošināšanai veselības iestādēs plānots novirzīt 7,5 miljonus eiro, savukārt medicīnas izglītības sistēmas attīstības modeļa ieviešanai - trīs miljonus eiro.

Vienotu pamatprincipu izstrādei onkoloģisko slimību negatīvas ietekmes mazināšanai un biobanku darbībai Latvijā plānots novirzīt 500 000 eiro.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) šogad pavasarī ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Būtiska daļa no Eiropas atveseļošanas finansējuma tiks novirzīti Atveseļošanas un noturības mehānismam. Mehānisma mērķis ir novērst Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai un sociālajai jomai, stimulētu Eiropas atgūšanos, kā arī aizsargātu un radītu darbavietas.

ES Atveseļošanas mehānisma finansējums sniedz papildu finansiālu atbalstu reformu īstenošanai. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro. Latvijai pieejamā summa vēlāk varētu pieaugt līdz maksimālajam plāna finanšu apmēram 2,02 miljardiem eiro, atkarībā no reālajiem ekonomikas izaugsmes dinamikas datiem 2020.gadā un 2021.gadā.

Finanšu ministrijā (FM) iepriekš norādīja, ka šāda mēroga ES atbalsta instrumenta radīšana salīdzinoši tik īsā laika posmā ir nebijis precedents. Tā kā joprojām notiek intensīvs saskaņošanas process ar dalībvalstīm un ES institūcijās, pašlaik vēl nav apstiprināts ES regulējums. FM vadītā darba grupa turpina strādāt pie apkopota Latvijas priekšlikuma izstrādes.

Šobrīd darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. No ES Atveseļošanas mehānisma līdzekļiem 20%, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā.

FM iepriekš nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomē informēja, ka ES Atveseļošanas fonda līdzekļus piedāvāts ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu būvniecībā un Rīgas aglomerācijas transporta attīstībā.

Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī biometāna attīstībā. Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos un siltumapgādē. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem.

Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas publiskajos pakalpojumos, ieguldot atvērto datu un digitālās platformas, kā arī 5G tīkla attīstībā. Iecerēts arī investēt uzņēmējdarbības digitalizācijā. Veselības jomā iecerēts izveidot inovāciju fondu pakalpojumu uzlabošanai, kā arī attīstīt izglītības sistēmu, sakārtot slimnīcu tīklu un nodrošināt vides pieejamību, kā arī nodrošināt ilgstošas aprūpes pakalpojumus.

Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt līdzekļus industriālo zonu un skolu tīkla attīstīšanai, īres mājokļiem un publisko pakalpojumu pieejamībai. Ekonomikas transformācijas jomā iecerēts nodrošināt aizdevumus un grantus uzņēmējiem, kā arī ieguldīt bioekonomikā. No ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem iecerēts arī uzlabot augstākās izglītības pārvaldību un uzlabot infrastruktūru.

Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus muitai, sabiedriskā labuma organizāciju platformai, ekonomisko noziegumu izmeklēšanai, kā arī valsts un pašvaldību pārvaldības uzlabošanai.

Patlaban gan vēl nav zināmi konkrēti projekti, kurus varētu finansēt no ES Atveseļošanas fonda, jo Eiropas Komisija vēl nav noslēgusi sarunas par ES Atveseļošanas fondu, tāpēc joprojām pastāv nenoteiktība par fonda finanšu ietvaru.