Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Kultūras un izklaides nozares uzņēmumiem būs pieejams aizdevums ar granta elementu, ceturtdien par šādu finanšu instrumentu kultūras nozarei vienojusies finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam.

Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka instruments paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem projektu, tai skaitā sadarbības projektu starp vairākiem uzņēmumiem, īstenošanai.

Projekta minimālā summa būs 15 000 eiro, bet maksimālā - 300 000 eiro, no kuras maksimālā granta summa 150 000 apmērā. 60% no summas būs aizdevums, bet 40% - grants. Projektam jābūt īstenotam viena gada laikā no visu ierobežojumu atcelšanas.

Ar instrumentu plānots atbalstīt uzņēmumus, kas reģistrēti Latvijā un darbojas noteiktās nozarēs. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt saskaņā ar "Altum" vērtējumu par dzīvotspējīgiem uzņēmumiem.

Plānots, ka tiks atbalstīti ap 60 uzņēmumi. Par finanšu instrumentu atbildīgā ministrija būs Kultūras ministrija.

FM uzsvēra, ka instrumenta mērķis ir stimulēt iespējami ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu, kā arī ilgtermiņa finansiālo dzīvotspēju kultūras, atpūtas, izklaides nozares uzņēmumiem un ar nozari saistītai ekosistēmai, tai skaitā māksliniekiem, tehniskajām kompānijām un norises vietām.

Reirs norādīja, ka kultūras nozare noteikto drošības pasākumu dēļ ir spiesta ilgstoši ierobežot savu darbību, tāpēc ar jauno instrumentu vēlamies stimulēt Covid-19 dēļ pārcelto pasākumu īstenošanu un jaunu pasākumu radīšanu, nodrošināt lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī palielināt ienākumu gūšanas iespējas kultūras, atpūtas un izklaides nozarē.

"Pasaulē daudz kur tiek kombinēti vairāki instrumenti - tūlītējais uzņēmumu un infrastruktūras atbalsts un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanas instruments. Pateicoties jaunajam instrumentam, granta daļa būs tiešs atbalsts tam, lai pasākumi notiktu arī pie apmeklētāju skaita ierobežojumiem, savukārt aizdevuma daļa ir nozīmīga, lai varētu nodrošināt naudas plūsmu līdz projekta īstenošanai, kad ir pašu ieņēmumi un aizdevuma daļu var atgriezt," norādīja finanšu ministrs.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis piebilda, ka šādas programmas ļoti veiksmīgi strādā citās Eiropas valstīs.

"Ir jāņem vērā, ka pasākumu sagatavošanai ir nepieciešami seši, bet dažkārt pat 12-18 mēneši. Laikā, kad nav zināms kādu ierobežojumu ietvarā paies 2021.gads, dotais atbalsta instruments būtiski samazinās nozares dīkstāves inerci un paātrinās ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Vienkāršiem vārdiem sakot - šis ļauj drošākiem soļiem strādāt uz lielākiem projektiem, kuru ekonomiskā atdeve nozares ekosistēmas darbināšanā ir nozīmīgāka," uzsvēra Ērglis-Lācis.

Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas valdes locekle Ieva Irbina pauda, ka jaunais instruments ir vērsts uz iespējami ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu, proti, nozares uzņēmumi, par saviem līdzekļiem uzturot uzņēmumus un veiksmīgos gadījumos spējot nodrošināt ieņēmumus vien 25-30% apmērā no 2019.gada, ir iztērējuši tos līdzekļus, kuri būtu jānovirza jaunu kultūras notikumu sagatavošanai, lai, līdz ko tiek mīkstināti ierobežojumi, varētu atsākties pasākumi.

"Piemēram, patlaban būtu jāspēj piesaistīt mūziķi un pasūtīt jaunas koncertprogrammas, par tiem veicot maksājumus jau tagad. Normālos laikos šī ir ierasta prakse, taču pašreiz to nav iespējams darīt ilgstošas dīkstāves dēļ. Mūsu mērķis ir atjaunot ekonomisko aktivitāti jau tagad, lai kopā ar māksliniekiem, mūziķiem, tehniskām kompānijām strādātu pie jauniem projektiem," sacīja Irbina.

Gala lēmumu par programmas ieviešanu vēl jālemj Ministru kabinetam.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais