Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus izmantos siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai, ceļu tīkla sakārtošanai un digitālajai reformai, šodien preses konferencē informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis.
Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvirzījusi trīs prioritātes, ko sasniegt, izmantojot šos līdzekļus.
Viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izvirzītajiem mērķiem SEG mazināšana. Lai to sasniegtu, paredzēts uzlabot pašvaldību ēku energoefektivitāti, kā arī nodrošināt, ka pašvaldības skolēnu pārvadāšanai izmanto zemu izmešu transportlīdzekļus.
Lasmanis skaidroja, ka tas nozīmē ne tikai jaunu autobusu iepirkumus, bet gan principu maiņu, jo autobusi tiks darbināti ar biogāzi, kas būtiski samazinās to izmešus.
Viņš atzina, ka iepērkot jaunus transportlīdzekļus, daļa Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļus aizies autobusu ražotājiem ārzemēs, jo Latvijā autobusus neražo. Taču Latvijā tiks ražota biogāze un tiks veicināta tās izmantošana.
Liela grupa VARAM piedāvājumā šo līdzekļu apgūšanai paredzēts nevienlīdzības mazināšanai reģionos. Tas ir saistīts gan ar ceļu tīkla sakārtošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kā arī industriālo teritoriju attīstībai, kas veicinās jaunu darbavietu izveidošanu un nodarbinātības veicināšanu.
Lai mazinātu nevienlīdzību, līdzekļus plānots ieguldīt īres namu un dzīvojamā fonda atjaunošanai reģionos.
Savukārt trešais lielais mērķis, ko vēlas sasniegt VARAM, ir digitālā transformācija, kuras laikā paredzēts pilnveidot valsts klientu apkalpošanas centrus, paplašināt datu koplietošanas iespējas, centralizēt pašvaldību digitālos rīkus u.c.
Kā ziņots, trešdien Finanšu ministrijas (FM) organizētajā preses konferencē tika sniegta informācija par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izstrādes gaitu Latvijā.
Mehānisma mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, īpaši tādas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Finansējuma saņemšanai Latvijai ir nepieciešams izstrādāt Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu, kas ietvers plānotās reformas un investīcijas.
FM aptuvenās aplēses liecina, ka klimata mērķu sasniegšanas projektiem no ES Atjaunošanas fonda varētu piešķirt 610,5 miljonus eiro, digitālās transformācijas projektiem - 330 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 330 miljonus eiro, veselības nozares projektiem - 181,5 miljonus eiro, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām - 165 miljonus eiro, bet likuma varas stiprināšanai - 33 miljonus eiro.
Lai sasniegtu nospraustos klimata mērķus, Latvija iecerējusi investēt 295 miljonus eiro Rīgas aglomerācijas transporta sistēmā, kā arī 40 miljonus eiro biometāna attīstībā. Tāpat klimata mērķus plānots sasniegt ar ieguldījumiem ēku energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos, šim mērķim paredzot 183 miljonus eiro. Kā konkrēts projekts minēts arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo un transporta adaptācija klimata mērķiem, tam novirzot 36 miljonus eiro.
Digitālās transformācijas jomā iecerētas investīcijas 158 miljonu eiro valsts pārvaldes digitālajai transformācijai, uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām - 113,8 miljoni eiro, digitālo prasmju attīstīšanai - 40,7 miljoni eiro, bet 5G infrastruktūras attīstīšanai - 16,5 miljonus eiro.
Lai mazinātu nevienlīdzību, no ES Atveseļošanas fonda varētu piesaistīt 102,3 miljonus eiro valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, 82,5 miljonus eiro iecerēts investēt industriālo parku attīstībā, mājokļu pieejamībai reģionos varētu novirzīt 42,9 miljonus eiro, bet sociālajiem izaicinājumiem un izglītībai - 102,3 miljonus eiro.
Veselības jomā no ES Atveseļošanas fonda iecerēts piesaistīt 181,5 miljonus eiro, ko varētu novirzīt kvalitatīvu medicīnas pakalpojumu pieejamībai un gatavībai epidemioloģiskajām krīzēm.
Ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām no ES Atveseļošanas fonda iecerēts novirzīt 82,5 miljonus eiro inovāciju un privāto investīciju veicināšanai, tik pat daudz iecerēts ieguldīt augstskolu pārvaldības reformā un cilvēkresursos.
Likuma varas virziens paredz novirzīt ES Atveseļošanas fonda līdzekļus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai 19,6 miljonu eiro apmērā, tiesiskumam un ekonomisko noziegumu izmeklēšanai - desmit miljonus eiro, kā arī 3,3 miljonus eiro valsts un pašvaldību pārvaldes uzlabošanai.
