Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iekšlietu ministri otrdien pulcējas uz ārkārtas samitu, lai vēlreiz spiestu par obligāto patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotu ieviešanu un par Eiropas Komisijas (EK) ierosināto 120 000 bēgļu pārdali starp dalībvalstīm.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem trešdien jāpulcējas uz ārkārtas samitu, lai spriestu par nelegālās imigrācijas krīzes risināšanu, ceturtdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Lai arī juridiski lēmums par bēgļu iespējamo uzņemšanu tiek pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu, absolūtais vairākums dalībvalstu uzskata, ka vienam otru ir jāspēj pārliecināt, lai varam kopīgi vienoties un lai tas nav pārbalsošanas lēmums, bet gan kopīga dalībvalstu izpratne, intervijā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (ES) vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone.
ES dalībvalstis, arī Latvija, piekritušas Eiropas Komisijas aprēķinātajām atbalsta naudām dažādu ķibeļu mocītajiem zemniekiem. Āfrikas cūku mēra, Krievijas sankciju un sliktu laikapstākļu radītie zaudējumi novērtēti ar 500 miljoniem eiro, bet Latvijai tiks atvēlēti 8,5 miljoni.
Bēgļu straumes no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Āfrikas ir radījušas milzu stresu daudzu Eiropas Savienības valstu ļaužu un politiķu prātos. Ir piemirsusies pēckara laika pieredze, kā un kas jādara, kad notiek liela apmēra tautu staigāšana. Tāpēc ir tik daudz dīvainību, daudz neloģiskas, nekonsekventas rīcības. Bēgļu dēļ ir noticis kas tāds, kas vēl nesen nebija iedomājams – atjaunota robežkontrole starp vairākām ES valstīm.
Eiropas Savienība (ES) otrdien noliedza Vācijas apgalvojumus, ka valstīm, kas atsakās pakļauties obligātajām bēgļu kvotām, jārēķinās ar iespējamu palīdzības maksājumu samazināšanu.
Eiropas Savienības (ES) tiesa atzinusi, ka laiks, ko darbinieki, kuriem nav konkrēta biroja, tērē ceļā uz pirmo un no pēdējās darba vietas, jāpieskaita darba laikam.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāspēj rast nekavējošu un arī ilgtermiņa risinājumu migrācijas krīzei, uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Lai pamatotu Latvijas prasību no Eiropas Savienības (ES) budžeta sniegt atbalstu Latvijas piena ražotājiem, pirmdien, 24.augustā, Briselē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) tiksies ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Portāls pietiek.com savā rīcībā ir ieguvis cenzētu Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, savukārt pilns šīs pozīcijas teksts Latvijas sabiedrībai neesot sniedzams.
Latvijas vārds nav atrodams līdzās Lietuvai un Igaunijai, kurām jau ir iezīmēts konkrēts Eiropas Savienības (ES) finansējums par bēgļu uzņemšanu, šovakar vēsta LNT ziņu raidījums.
Piena nozares sarežģītās situācijas sekas Latvijā ir viena otra piena ražotāja pazušana no nozares, lai gan augustā plānota atkārtota tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Filu Hoganu, lai pārrunātu sarežģīto situāciju un lūgtu par papildu finansējuma piešķiršanu piena nozarei, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Grieķijas parlamenta balsojums, kurā apstiprinātas kreditoru pieprasītās reformas, izpildījis sākotnējos nosacījumus attiecībā uz šīs nedēļas sākumā panākto vienošanos starp Atēnām un starptautiskajiem aizdevējiem, ceturtdien norādīja Eiropas Savienības (ES) preses pārstāve.
Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli atbalstīja pretrunīgi vērtēto ierosinājumu izmantot Eiropas Savienības (ES) krīzes fondu, lai segtu Grieķijas īstermiņa finansēšanas vajadzības, paziņojušas amatpersonas.
Eiropas valdības saskārušās ar grūtībām izvēlēties no vairākām sarežģītām iespējām, lai palīdzētu Grieķijai ievērot tās īstermiņa finansēšanas vajadzības, kamēr valsts gaida jaunās glābšanas programmas noformēšanu, otrdien paziņoja amatpersonas.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks naktī uz pirmdienu eirozonas samita pārtraukumā panākuši kompromisu jautājumā par jaunu aizdevuma programmu Grieķijai, kas tagad tiks nodots visu eirozonas līderu vērtējumam, pirmdienas rītā paziņojis informēts avots Eiropas Savienībā.
Eirozonas valstu līderi devuši Grieķijai laiku līdz nedēļas beigām, lai iesniegtu jaunus reformu priekšlikumus apmaiņā pret finansiālo palīdzību, kas ļautu Atēnām izvairīties no maksātnespējas un spiestas atteikšanās no kopīgās Eiropas valūtas.
Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.
Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto "Junkera investīciju plānu", kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā.