Bēgļu uzņemšanas jautājumā vairums ES valstu vēlas panākt kopīgu lēmumu

© Scanpix

Lai arī juridiski lēmums par bēgļu iespējamo uzņemšanu tiek pieņemts ar kvalificēto balsu vairākumu, absolūtais vairākums dalībvalstu uzskata, ka vienam otru ir jāspēj pārliecināt, lai varam kopīgi vienoties un lai tas nav pārbalsošanas lēmums, bet gan kopīga dalībvalstu izpratne, intervijā aģentūrai LETA atklāja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Savienībā (ES) vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone.

Runājot par atsevišķu Latvijas amatpersonu izteikumiem, ka Latvijai bēgļu neuzņemšanas gadījumā draud starptautiska izolācija, Juhansone norādīja, - ja salīdzinām ES diskusijas vasaras sākumā ar pašlaik notiekošo, iepriekš pastāvēja lielāka piesardzība par pārvietošanas shēmu. "Šobrīd lielākā daļa ES dalībvalstu tiešām vēlas ātri pieņemt lēmumu," viņa skaidroja.

Tāpat vēstniece norādīja, ka diskusijās par bēgļu uzņemšanu dalībvalstis mēģinājušas saprast, kādēļ Latvija nav gatava piedalīties šajā kopīgajā procesā, ņemot vērā faktu, ka bēgļu pārdales priekšlikumā ir mainīta formula, rēķinoties ar mūsu potenciālo kapacitāti. "Pārējām dalībvalstīm politiski būs ļoti grūti pieņemt, ka kāda no ES valstīm nav gatava būt solidāra ar pārējām. Tas nozīmē, ka juridiski var notikt balsojums un Latvijai vienalga būs jāuzņem šie 526 cilvēki," viņa norādīja.

Savukārt, vaicāta, kas notiktu, ja Latvija vai kāda cita valsts no tā atteiktos, vēstniece norādīja - kad pieņems Padomes lēmumu par pārvietošanas mehānismu, tas būs ES tiesību akts, par kura neievērošanu draud procedūras - attiecīgi juridiskās konsekvences, prasība ES tiesā un soda naudas.

LETA jau vēstīja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzdevis valdībai sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā. Prezidents vakar žurnālistiem norādīja, ka līdz 21.septembrim sagaida arī apstiprinātu Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā. Vējoni neapmierina līdzšinējais valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā, jo sabiedrībai nav skaidroti dažādi jautājumi saistībā ar šo tēmu.

Kā ziņots, arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu pirmdien un otrdien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nemainīja, un vienošanās par iespējamo kompromisu joprojām nav panākta. Papildu bēgļu uzņemšanai iebilst koalīcijas partneri nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Savukārt "Vienotības" nostāja ir atbalstoša.

Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots - līdz 22.septembrim, nevis 8.oktobrim. Otrdien vēlu vakarā Straujuma saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā ES iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu papildus Latvijai būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais