Eiropas Savienība (ES) otrdien noliedza Vācijas apgalvojumus, ka valstīm, kas atsakās pakļauties obligātajām bēgļu kvotām, jārēķinās ar iespējamu palīdzības maksājumu samazināšanu.
Kā iepriekš sacīja Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers "ierosinājis, ka mums vajadzētu izvērtēt, vai šīm valstīm vajadzētu saņemt mazāk struktūrfondu naudas, un es tam piekrītu".
Līdzīgu viedokli, ka ES palīdzības finansējumu varētu izmantot kā spiedienu pret nepakļāvīgajām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, pauda arī Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriēls.
Tomēr EK preses sekretāre Nataša Berto ziņu aģentūrai AFP apliecināja: "Prezidents nekad tā nav teicis."
ES dalībvalstu domstarpības "nerada juridisko pamatu, lai samazinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu asignējumus, ja dalībvalsts atsakās pakļauties [bēgļu] pārvietošanas mehānismiem", piebilda Berto.
"Lai ieviestu šādus nosacījumus, būtu jāpārskata [ES budžets], un tas nav nekas tāds, ko mēs šobrīd izvērtētu," viņa norādīja.
ES iekšlietu ministri pirmdien nespēja vienoties par saistošām kvotām 120 000 bēgļu sadalei Ungārijas, Čehijas, Slovākijas un Rumānijas iebildumu dēļ.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies vairāk nekā 430 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.