es

Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šodien piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē, kas sasaukta pēc otrdienas traģiskajiem teroraktiem Briselē.

LETA. Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu nest arī sava veida izmaiņas Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta (EP) darbā. Kā liecina neoficiāla informācija, atsevišķās Eiropas līmeņa partiju grupās sākušās diskusijas par citu grupu spēku samēriem.

Britu premjera Deivida Kamerona panāktais izņēmums Lielbritānijai ierobežot sociālos pabalstus citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem ietekmēs migrācijas plūsmu no un uz Lielbritāniju. Precīzi Lielbritānijas plāni sociālās politikas izmaiņām būs zināmi, kad tā pieņems attiecīgos likumus, taču zināms, ka reformas noteikti skars bērnu pabalstus, kurus tagad var saņemt Lielbritānijā strādājoša vecāka bērni arī tad, ja viņi palikuši Latvijā.

Eiropā notikušajā kaujā gūti zināmi panākumi, taču īstā cīņa notiks Lielbritānijā, un tā tikai tagad sākas – tā britu politologi un laikraksti vērtē premjera Deivida Kamerona lēmumu 23. jūnijā izsludināt referendumu par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības sastāvā ar jaunajiem nosacījumiem, kas izkaulēti pagājušonedēļ notikušajā ES samitā Briselē. Eiroskeptiķi uzskata, ka premjeram nav izdevies sasniegt cerēto, un 6 no 30 viņa konservatīvās valdības ministriem jau paziņojuši, ka mudinās vēlētājus balsot pret Lielbritānijas palikšanu ES, bet virkne analītiķu domā, ka neatkarīgi no balsojuma rezultātiem galvenais zaudētājs būs tieši D. Kamerons.

Eiropas Savienība (ES) ir izdarījusi visu, lai Lielbritānija paliktu ES, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā vēsta raidsabiedrība BBC, ja Anglijas gaidāmajā referendumā nobalsos par Lielbritānijas izstāšanos no ES, visticamāk, Skotijā tiks sarīkots jauns referendums par izstāšanos no Apvienotās karalistes.

Briselē šajās dienās spriež, kā atrisināt bēgļu krīzi un kādā veidā panākt, lai vilks (Lielbritānija) būtu paēdis un kaza (ES) dzīva? Proti, lai briti referendumā nobalsotu par palikšanu ES sastāvā, bet pārējās dalībvalstis nejustos apdalītas par «īpašo» pretimnākšanu britiem. Lielbritānijas jautājums mums ir patāls, bet bēgļu krīze arī Latvijā ir uzmanības degpunktā.

Eiropas Savienības līderu samits, kas šodien sāksies Briselē, būtībā būs veltīts tikai diviem jautājumiem – nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānija gatava palikt ES sastāvā, un migrācijas krīzei, kas ne tuvu nerimstas.

Ceturtdien un piektdien paredzētā Eiropas Savienības samita darba kārtības galvenais jautājums būs Lielbritānijas un ES vienošanās par savienības reformām, kas ļautu premjeram Deividam Kameronam izsludināt referendumu par valsts palikšanu ES sastāvā un aicināt britus to atbalstīt.

Lielbritānija gatavojas referendumam par to, vai valstij jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, un viens no debašu tematiem būs pabalstu ierobežojumi imigrantiem. Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona ierosinājumu paketē ir ietverta arī četru gadu ārkārtas bremze, kas ierobežotu sociālo pabalstu maksājumus imigrantiem. Runa gan ir par ļaunprātīgu sociālās sistēmas labumu izmantošanu. Vai arī Latvijas valstspiederīgie ir to imigrantu skaitā, kas nodarbojas ar pabalstu tūrismu? Un, ja ir, tad cik daudz?

Eiropas Savienības sešu dibinātājvalstu ārlietu ministri pēc neformālas tikšanās Romā nākuši klajā ar paziņojumu, ka ES kodolam, lai gan atsevišķas valstis, piemēram, Lielbritānija, var atteikties no ciešākas integrācijas, tā ir absolūti nepieciešama, lai risinātu pašlaik samilzušās problēmas. Šis paziņojums sasaucas ar kuluāros cirkulējošajām baumām par tā dēvēto mini Šengenas zonu.

Sešas Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstis otrdien apliecināja uzticību "vēl ciešākai savienībai", bet atzina, ka tas nozīmē atbalstu "divu ātrumu" Eiropai, jo ES dalībvalstis nav vienotas ciešākas integrācijas jautājumā.

Eiropas Parlamentā (EP) prezentēta ziņojuma versija, kurā tiek virzīts jautājums par piespiedu solidaritāti un bēgļu sadali, aģentūrai LETA pastāstīja EP deputāts Artis Pabriks (V).

Eiropas Savienībai (ES) nepieciešams paplašināt sadarbību ar NATO, savukārt savienības dalībvalstīm nepieciešams vairāk sadarboties aizsardzības jomā, tā diskusijā "Latvijas ārējā politika un jaunā Eiropas Savienības (ES) globālā stratēģija" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un EP atbildīgā ziņotāja par ES globālo stratēģiju Sandra Kalniete (V).

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks no nākamā gada sāks strādāt Eiropas Investīciju bankā (EIB).

Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprinājusi pozitīvus ziņojumus par Ukrainas, Gruzijas un Kosovas progresu pretī bezvīzu režīmam un ierosinās atcelt vīzas, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

Ja ASV pieņems ierobežojumus bezvīzu ieceļošanai, Eiropas Savienība (ES) varētu atbildēt ar vīzu režīma noteikšanu Savienoto Valstu pilsoņiem, laikrakstā "The Hill" brīdinājušas bloka dalībvalstis.

Eiropas Savienības (ES) valstis trešdien uz nākamo nedēļu atlikušas lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, pavēstīja avoti diplomātu aprindās.

Lielākā daļa (70%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ideju atjaunot robežkontroli visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā Šengenas zonā (35% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS pētījums.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis Eiropas Savienības (ES) budžetu nākamajam gadam, nosakot 2016.gada budžeta izdevumu apjomu - 155 miljardi eiro maksājumu saistībās un 143,9 miljardi eiro faktiskajiem maksājumiem - atbilstoši EP un ES Padomes 15.novembrī panāktajam kompromisam.