Eiropas Savienības līderu samits, kas šodien sāksies Briselē, būtībā būs veltīts tikai diviem jautājumiem – nosacījumiem, ar kādiem Lielbritānija gatava palikt ES sastāvā, un migrācijas krīzei, kas ne tuvu nerimstas.
Ceturtdien un piektdien paredzētā Eiropas Savienības samita darba kārtības galvenais jautājums būs Lielbritānijas un ES vienošanās par savienības reformām, kas ļautu premjeram Deividam Kameronam izsludināt referendumu par valsts palikšanu ES sastāvā un aicināt britus to atbalstīt.
Lielbritānija gatavojas referendumam par to, vai valstij jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, un viens no debašu tematiem būs pabalstu ierobežojumi imigrantiem. Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona ierosinājumu paketē ir ietverta arī četru gadu ārkārtas bremze, kas ierobežotu sociālo pabalstu maksājumus imigrantiem. Runa gan ir par ļaunprātīgu sociālās sistēmas labumu izmantošanu. Vai arī Latvijas valstspiederīgie ir to imigrantu skaitā, kas nodarbojas ar pabalstu tūrismu? Un, ja ir, tad cik daudz?
Eiropas Savienības sešu dibinātājvalstu ārlietu ministri pēc neformālas tikšanās Romā nākuši klajā ar paziņojumu, ka ES kodolam, lai gan atsevišķas valstis, piemēram, Lielbritānija, var atteikties no ciešākas integrācijas, tā ir absolūti nepieciešama, lai risinātu pašlaik samilzušās problēmas. Šis paziņojums sasaucas ar kuluāros cirkulējošajām baumām par tā dēvēto mini Šengenas zonu.
Sešas Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstis otrdien apliecināja uzticību "vēl ciešākai savienībai", bet atzina, ka tas nozīmē atbalstu "divu ātrumu" Eiropai, jo ES dalībvalstis nav vienotas ciešākas integrācijas jautājumā.
Eiropas Parlamentā (EP) prezentēta ziņojuma versija, kurā tiek virzīts jautājums par piespiedu solidaritāti un bēgļu sadali, aģentūrai LETA pastāstīja EP deputāts Artis Pabriks (V).
Eiropas Savienībai (ES) nepieciešams paplašināt sadarbību ar NATO, savukārt savienības dalībvalstīm nepieciešams vairāk sadarboties aizsardzības jomā, tā diskusijā "Latvijas ārējā politika un jaunā Eiropas Savienības (ES) globālā stratēģija" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un EP atbildīgā ziņotāja par ES globālo stratēģiju Sandra Kalniete (V).
Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprinājusi pozitīvus ziņojumus par Ukrainas, Gruzijas un Kosovas progresu pretī bezvīzu režīmam un ierosinās atcelt vīzas, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.
Ja ASV pieņems ierobežojumus bezvīzu ieceļošanai, Eiropas Savienība (ES) varētu atbildēt ar vīzu režīma noteikšanu Savienoto Valstu pilsoņiem, laikrakstā "The Hill" brīdinājušas bloka dalībvalstis.
Eiropas Savienības (ES) valstis trešdien uz nākamo nedēļu atlikušas lēmuma pieņemšanu par Krievijai noteikto sankciju pagarināšanu, jo Itālija paudusi vēlmi, lai lēmumu pieņem ES līderi samitā jaunnedēļ, pavēstīja avoti diplomātu aprindās.
Lielākā daļa (70%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta izskanējušo ideju atjaunot robežkontroli visā Eiropas Savienībā, tajā skaitā Šengenas zonā (35% - noteikti jā; 35% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS pētījums.
Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis Eiropas Savienības (ES) budžetu nākamajam gadam, nosakot 2016.gada budžeta izdevumu apjomu - 155 miljardi eiro maksājumu saistībās un 143,9 miljardi eiro faktiskajiem maksājumiem - atbilstoši EP un ES Padomes 15.novembrī panāktajam kompromisam.
Ukraina saprot, ka tā ir sarežģīta un grūta ceļa sākumā, taču valdība arī izprot nepieciešamo reformu ieviešanu vairākās jomās, tostarp pretkorupcijas, lai stiprinātu tās ekonomiku un tuvinātos Eiropas Savienībai (ES), tā Rīgā norādīja Ukrainas Ministru kabineta ministra vietniece Eiropas integrācijas jautājumos Natālija Hnidjuka, kura vada Ukrainas amatpersonu delegāciju Latvijā.
Šajā ceturtdienā sasaukta Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksme, kurā tiks lemts par pasākumiem, lai mazinātu terorisma draudus, intervijā telekanāla LNT raidījumam "900 sekundes" teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
Šodien Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons plāno nosūtīt Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam vēstuli, kurā būs konkretizēts, kādu pretimnākšanu Londona vēlas sagaidīt no Briseles puses, lai līdz 2017. gada beigām ieplānotajā referendumā varētu mudināt britus balsot par palikšanu Eiropas Savienības sastāvā. Tās jomas, kurās Lielbritānija vēlas piekāpšanos no ES puses, principā jau ir zināmas.
Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns, ņemot vērā samilzušo imigrācijas krīzi, brīdinājis par Eiropas Savienības (ES) izjukšanas draudiem un iespēju, ka uz ES dalībvalstu robežām var tikt atjaunota kontrole. Šādus brīdinājumus ministrs pirmdien paudis intervijā ziņu aģentūrai DPA.
Vidēji Eiropas Savienībā (ES) sievietes saņem par 16,3% mazāk nekā vīrieši par tādu pašu darbu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Marika Kupče.
Ja Eiropas Savienība (ES) nespēs kolektīvi atbildēt uz bēgļu krīzi, tai draud sairšana, ceturtdien brīdinājusi ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.