Lielbritānija gatavojas referendumam par to, vai valstij jāpaliek Eiropas Savienības sastāvā, un viens no debašu tematiem būs pabalstu ierobežojumi imigrantiem. Lielbritānijas premjerministra Deivida Kamerona ierosinājumu paketē ir ietverta arī četru gadu ārkārtas bremze, kas ierobežotu sociālo pabalstu maksājumus imigrantiem. Runa gan ir par ļaunprātīgu sociālās sistēmas labumu izmantošanu. Vai arī Latvijas valstspiederīgie ir to imigrantu skaitā, kas nodarbojas ar pabalstu tūrismu? Un, ja ir, tad cik daudz?
Latvijas Ārlietu ministrija diplomātiskā protokola ietvaros ir vispārīgi atbildējusi, ka Latvija izprot Lielbritānijas vēlmi cīnīties ar ļaunprātīgu sociālo pabalstu sistēmas izmantošanu un ir gatava meklēt kopīgus risinājumus, respektējot nediskriminācijas principus. Arī britu mediji analizē tā dēvēto pabalstu tūrismu, un tur nebūt neparādās dati, ka uz britu sociālās sistēmas rēķina visvairāk iedzīvotos imigranti no ES valstīm. Daudz vairāk šos labumus izmanto paši briti un imigranti no valstīm ārpus ES.
Lielbritānijā ir sarežģīta pabalstu sistēma, tāpēc ziņu portālā The Telegraph izteiktas bažas, ka saskaņā ar D. Kamerona iecerētajām izmaiņām ne tikai imigranti, bet arī daudzi Lielbritānijas pilsoņi zaudētu savas priekšrocības un nodokļu atlaides. Pēc Valsts statistikas biroja informācijas, Apvienotajā Karalistē ir 1,1 miljons pāru, kuros viens partneris ir Lielbritānijas pilsonis, bet otrs – ārzemnieks. Statistiski tie ir vairāk nekā septiņi procenti no visiem pāriem. D. Kamerona ierosinājumi attiektos nevis vispār uz bērnu pabalstu apcirpšanu, bet to ierobežošanu gadījumos, ja Lielbritānijā strādājošā imigranta bērns dzīvo citā valstī. Ja izmaksas bērna uzturēšanai šajā valstī ir mazākas nekā Lielbritānijā, tad attiecīgi tiktu diferencēts arī pabalsts, kuru izmaksā imigrantam.
«Anglijā pabalstu sistēma nav vienkārša. Piemēram, es dzīvoju ar partneri, un tiek ņemti vērā mūsu abu ienākumi, jo mūs britu likumu izpratnē uzskata par pāri, kaut neesam precējušies,» Neatkarīgajai stāsta Anglijā dzīvojoša latviete. «Es strādāju pusslodzi, bet kopumā mūsu ienākumi ir pietiekami lieli, un man nepienākas pabalsts kā personai, kura strādā pusslodzi un nesaņem minimālo algu. Taču ir aprēķināts, ka mūsu ģimenei pienākas piemaksa, kas nosedz pusi no bērnudārza izmaksām. Par bērnudārzu mēnesī jāmaksā 440 mārciņu, mēs maksājam 220. Tā nav, ka tiekam apbērti ar pabalstu kalnu tikai tāpēc, ka viens no ģimenes nestrādā pilnu slodzi un mums ir kopīgs bērns.»
Labā ziņa ir tā, ka Lielbritānijā dzīvojošie ES iedzīvotāji lielākoties saņem vai nu vecuma pensiju (kas pienākas atkarībā no darba stāža), vai nodokļu atlaides. The Telegraph raksta, ka 2014. gadā vecuma pensiju prasīja 4,9 miljoni (92,6 procenti) Lielbritānijas pilsoņu, 264 000 (pieci procenti) ārpus ES dzīvojošo un Lielbritānijā strādājošo un tikai 131 000 jeb 2,5 procenti ES valstu imigrantu. Dati par 2013. gadu liecina, ka nodokļu atlaides saņēma 3,9 miljoni (84,8 procenti) Lielbritānijas pilsoņu, 413 000 (8,8 procenti) citu valstu pilsoņu un 302 000 (6,4 procenti) ES pilsoņu. Vēl viens jautājums, kam pievēršas britu mediji, – kāpēc imigranti saņem dažādas atlaides? Atbilde: tāpēc, ka viņi strādā mazāk apmaksātu darbu.
The Telegraph secina, ka ES imigranti veido tikai nelielu daļu no kopējā pabalstu saņēmēju daudzuma. Viņi galvenokārt saņēmuši bezdarbnieka pabalstu un ieguvuši nodokļu atlaides. Tāpēc Lielbritānijā netic, ka priekšrocību samazināšana imigrantiem samazinātu imigrāciju un būtiski palielinātu Lielbritānijas pilsoņu labklājības līmeni. Lai gan britus nodarbina jautājums, uz ko norādījis The Telegraph – vai ārkārtas bremze nepasliktinās pilsoņu materiālo stāvokli, kopumā Apvienotās Karalistes pilsoņus vairāk par pabalstiem uztrauc izstāšanās vai palikšana ES.