Ceturtdien un piektdien paredzētā Eiropas Savienības samita darba kārtības galvenais jautājums būs Lielbritānijas un ES vienošanās par savienības reformām, kas ļautu premjeram Deividam Kameronam izsludināt referendumu par valsts palikšanu ES sastāvā un aicināt britus to atbalstīt.
Dokumenta projekts saņēmis principiālu atbalstu ES valstu galvaspilsētās, taču joprojām notiek dažādu detaļu un nianšu saskaņošana, kas likusi Eiropas Padomes prezidentam Donaldam Tuskam atzīt, ka process ir «trausls» un prognozēt iznākumu ir grūti.
AFP norāda, ka pašlaik vērojama «satraukuma pilna karuseļa diplomātija» – D. Kamerons pirmdien vakarā Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, bet vakar Briselē ar Eiropas Komisijas vadītāju Žanu Klodu Junkeru un Eiropas Parlamenta prezidentu Martinu Šulcu. Gluži tāpat kā pēc pagājušās nedēļas sarunām ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, oficiāli tiek stāstīts viens un tas pats – panākts būtisks progress, taču vēl nepieciešams precizēt vairākas detaļas.
BBC norāda, ka precizējumi lielākoties skar divus D. Kamerona ierosināto pārmaiņu blokus. Tā dēvētās jaunās ES dalībvalstis, kas savienībai pievienojās 2004. gadā (lielākoties tas attiecas uz Austrumeiropas valstīm), ir nobažījušās par to, kādu iespaidu uz to pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, atstās tā dēvētā pabalstu tūrisma atcelšana. Čehijas Eiropas lietu ministrs Tomass Prouza uzsvēris, ka pašlaik lielākās neskaidrības esot ar bērnu pabalstiem, jo briti vēlas to apmēru rēķināt atkarībā no tā, cik lielas ir dzīvošanas izmaksas valstī, kurā bērns reāli uzturas. Citiem vārdiem sakot, čehu viesstrādnieku ģimenes, kas strādā Lielbritānijā, bet bērnus atstājušas vecvecāku uzraudzībā Čehijā, turpmāk varētu saņemt ievērojami mazākus pabalstus, taču joprojām nav skaidrs, vai šie ierobežojumi attieksies tikai uz tām ģimenēm, kas pēc pabalsta būs vērsušās jau pēc jaunās kārtības stāšanās spēkā, vai arī tām, kas jau gadiem ilgi saņem pabalstus Lielbritānijā. Savukārt ES vecās dalībvalstis vairāk norūpējušās par to, lai vienošanās būtu tik juridiski korekta, ka to nevarētu iztulkot kā daļas ES iedzīvotāju diskrimināciju vai atteikšanos no brīvās pārvietošanās un darbaspēka kustības.
Savukārt Franciju esot samulsinājusi tā vienošanās daļa, kas attiecas uz Lielbritānijas (un citu ārpus eiro zonas esošo valstu) attiecībām ar eiro zonu. D. Kamerons cenšas saņemt garantijas, ka ciešāka eiro zonas valstu integrācija neatstās negatīvu iespaidu uz Lielbritāniju, bet F. Olanda padomnieki konstatējuši, ka vienošanās pašreizējo tekstu var iztulkot arī tā, ka Londonas Sitija iegūst nepelnītas priekšrocības, bet britiem rodas iespēja bloķēt tos eiro zonas lēmumus, kas viņiem nešķiet izdevīgi. Arī šajā, tāpat kā vēl vairākos jautājumos tiek meklēti juridiski korektākie formulējumi, bet sarunās iesaistītās puses cieši raugās, lai tie neaizskartu viņu intereses.
Neraugoties uz trauksmi vēstošo D. Tuska paziņojumu, Eiropas Komisijas prezidents Ž. K. Junkers ir pilnīgi pārliecināts, ka vienošanos samita laikā izdosies panākt, uzsverot, ka «nekādu B plānu» EK nemaz neapspriežot. Savukārt britu laikrakstu rīcībā esošā informācija liecina, ka piektdienas vakarā (tātad jau pēc samita) ieplānota valdības sēde, pēc kuras D. Kamerons varētu izsludināt referenduma datumu. Ja vienošanās tiks panākta, balsojumu rīkos jūnijā, bet pēc tā izsludināšanas savas kampaņas oficiāli uzsāks gan Lielbritānijas palikšanas ES piekritēji, gan pretinieki. Pēdējo vidū būs arī vairāki D. Kamerona valdības ministri, kuri nav slēpuši, ka, pēc viņu domām, premjers no ES pieprasījis pārāk maz. Taču pat gadījumā, ja vairākums britu referendumā atbalstīs Lielbritānijas palikšanu ES ar jaunajiem nosacījumiem, pašlaik neesot nekādu garantiju, ka šo vienošanos apstiprinās Eiropas Parlaments – to sarunā ar britu premjeru vakar atklāti atzinis M. Šulcs.