Latvieši zaudēs angļu mieru

 
©NRA

Britu premjera Deivida Kamerona panāktais izņēmums Lielbritānijai ierobežot sociālos pabalstus citu Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņiem ietekmēs migrācijas plūsmu no un uz Lielbritāniju. Precīzi Lielbritānijas plāni sociālās politikas izmaiņām būs zināmi, kad tā pieņems attiecīgos likumus, taču zināms, ka reformas noteikti skars bērnu pabalstus, kurus tagad var saņemt Lielbritānijā strādājoša vecāka bērni arī tad, ja viņi palikuši Latvijā.

«Pat ja vispār Latvijas strādājošos Lielbritānijā izslēgtu no visu pabalstu saņēmēju loka, tas lielākajai daļai nebūs iemesls, lai atgrieztos Latvijā, jo galvenais mērķis, dodoties uz Lielbritāniju, Latvijas cilvēkiem ir daudz lielākā alga nekā Latvijā,» secina demogrāfs Ilmārs Mežs.

Katrs cīnās par sevi

Sarunu Eiropadomē, kurā tika panākta vienošanās par Lielbritānijas premjera pieprasītajām reformām, ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju situāciju Lielbritānijā mēs varēsim sākt analizēt, kad Lielbritānija izstrādās konkrētas izmaiņas savos nacionālos likumos un kad Eiropas Komisija pieņems grozījumus regulās. Tas, visticamāk, būs tuvāko mēnešu jautājums, jo, kā zināms, britus pēc pāris mēnešiem sagaida referendums par izstāšanos no ES. Tiesa, sociālo pabalstu reforma var tikt veikta arī vēlāk, bet politiskās virmošanās to iespaido.

Britu statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada laikā Lielbritānijā ieceļo ap 600 000 migrantu, apmēram trešdaļa izceļo. Galvenais iemesls, kāpēc kāds dodas uz Lielbritāniju uz ilgāku laiku, ir darbs vai darba meklējumi, kā arī studijas. Daļa migrantu saņem dažādus sociālos pabalstus, taču Latvijā nav precīzu datu par to, cik daudz no Latvijas viesstrādniekiem un kādus pabalstus saņem. Britu ziņu aģentūra BBC vēsta, ka Lielbritānijas interese, «tirgojoties ar Eiropu», bijusi par vairākiem pabalstiem, kuru izmaksu tā vēlējusies reformēt, proti, pirmos četrus gadus viesstrādniekiem nemaksājot nekādus pabalstus. Tie ir pabalsti zemu algu saņēmējiem (Tax Credit), bezdarba pabalsti (73 mārciņas nedēļā), bērnu pabalsti (20,5 mārciņas nedēļā par vecāko bērnu un 13,55 mārciņas par katru nākamo), tiesības uz sociālo mājokli.

Lielbritānijas bērnu pabalstus var saņemt arī Anglijā strādājošo latviešu bērni, kuri dzīvo Latvijā. To nosaka ES regula. Pēc britu datiem, Latvijā šādi pabalstus saņem ap 800 bērnu, visvairāk Polijā – 13 172 bērni, un poļi par pabalstu izmaiņām ir īpaši satraukusies.

ES mainīs regulu

Neatkarīgās aptaujātie eksperti uzskata, ka pašlaik pāragrs ir jautājums, kā sociālās politikas izmaiņas Lielbritānijā ietekmēs Latvijas viesstrādnieku dzīvi un vēlēšanos vai – gluži otrādi – nevēlēšanos palikt Lielbritānijā. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daina Fromholde norāda, ka lielāka skaidrība visām ES dalībvalstīm varētu būt martā. Taču jau pašlaik ir skaidrs, ka Lielbritānijas panāktais kompromiss ietekmēs Lielbritānijā strādājošo ES pilsoņu tiesības saņemt sociālos pabalstus darbiniekiem ar zemu atalgojumu, ģimenes pabalstus gadījumos, kad bērns dzīvo Latvijā. «Eiropas Komisijai ir uzdots sagatavot priekšlikumu grozījumiem regulā, lai ģimenes pabalstus būtu iespējams indeksēt. Ierobežojumam jāattiecas uz jauniem pabalstu pieprasījumiem – vismaz līdz 2020. gadam, kad dalībvalstis varētu šo principu attiecināt uz jau agrāk piešķirtajiem ģimenes pabalstiem,» stāsta D. Fromholde. Šo pabalstu izmaksu kārtību nosaka 2010. gadā spēkā stājusies ES regula Par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu, kas paredz, ka darba ņēmējs vai pašnodarbinātais tiek apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, un arī par ģimenes pabalstu izmaksu ir atbildīga nodarbinātības valsts, līdz ar to saņemt ģimenes pabalstus par saviem bērniem var arī tad, ja tie dzīvo citā dalībvalstī (to gan var ietekmēt otra vecāka nodarbinātības statuss).

Situācijas novērtējumu pašreiz sarežģī arī pašā Lielbritānijā notiekošā pabalstu reforma attiecībā uz pabalstiem zemu atalgotiem darbiniekiem. Lai varētu sniegt sīkāku analīzi, kādu iespaidu reforma atstās uz migrējošā darbaspēka rīcību, jāsagaida konkrēti lēmumi. Tomēr, ja runājam hipotētiski, attiecībā uz Latvijas strādājošajiem nav zināms, cik no viņiem patiešām strādā zemu atalgotos darbos un tādējādi saņem šos strādājošo pabalstus. «Esmu lasījusi pētījumus, ka viesstrādnieki no Latvijas kā galveno mērķi aizbraukšanai uz Lielbritāniju min tieši iespēju strādāt un nopelnīt augstāku algu, nevis saņemt pabalstus,» saka D. Fromholde. Tāpēc uz daļu no šiem cilvēkiem Lielbritānijas izmaiņas nemaz neattieksies. Citādi varētu būt ar ģimenēm, kurās vecāks strādā kādā ES valstī, bet bērni dzīvo Latvijā. Varam pieņemt, ka situācija veidosies tāda, ka vecākam būs vēlme, lai bērni, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, pārceļas uz Lielbritāniju. Pagaidām nav informācijas, vai briti mainīs arī pensiju sistēmu, kas arī varētu ietekmēt migrantus no Latvijas.

Nebrauc pabalstu dēļ

Demogrāfs Ilmārs Mežs saka: ja pieņemam, ka galvenais iemesls, kāpēc cilvēki no Latvijas dodas uz Lielbritāniju, ir pabalsti, tad, protams, satraukumam ir pamats. Taču tā nav. Svarīgākais iemesls emigrācijai uz Lielbritāniju ir labas darba iespējas. «Ja cilvēki lūkotos pēc pabalstiem, tad ir valstis Eiropā, kur tie ir daudz dāsnāki, tāpēc es būtu pārsteigts, ja šo politisko lēmumu rezultātā mēs pamanītu kādas izmaiņas imigrācijā vai reemigrācijā,» spriež eksperts. Pabalstu izmaiņas vistiešāk skartu tos strādājošos, kuri strādā zemu atalgotu darbu, vai tās ģimenes, kurām ir grūtības atrast darbu, vai bezdarbniekus. «Mēs vēlētos, lai ģimenes brauktu atpakaļ uz Latviju, bet pabalstu reforma nebūs motivācija to darīt. Pat, ja vispār Latvijas viesstrādniekus izslēgtu no sociālās palīdzības saņēmēju loka, viņi masveidā neatgrieztos, jo nav salīdzināmas iespējas atrast labu un augsti atalgotu darbu te un Lielbritānijā,» ir pārliecināts I. Mežs, «pat ja notiek vissliktākais un briti izstājas no ES, tad viņi būs pavisam traki, tā iešaujot sev kājā, jo Austrumeiropas darbaspēks dod daudz reižu vairāk pienesumu britu ekonomikai nekā zaudējumus pabalstos.»

Interese par pabalstiem ir

Juris Keisters no organizācijas Atbalsts UK LLP, kas konsultē par sociālajiem pabalstiem Lielbritānijā, Neatkarīgajai stāsta, ka sešu gadu laikā, kopš darbojas šis birojs, pieredzētas izmaiņas sociālo pabalstu piešķiršanā un noteikumi kļūst aizvien striktāki, prasības stingrākas. Galvenokārt ES pilsonim ir jāizpilda tā sauktā Right to Reside Test prasības, kas nozīmē: lai pretendētu uz sociālajiem pabalstiem, cilvēkam pie darba devēja ir jāstrādā oficiāli, jābūt pašnodarbinātai personai vai jābūt oficiāli reģistrētam darba meklētājam. Atsevišķiem pabalstiem jāizpilda arī citi testi, pārliecinot institūcijas par saviem mērķiem atrasties pastāvīgi Lielbritānijā ar mērķi strādāt šeit. «Visbiežāk pie mums vēršas klienti ar lūgumu noformēt pabalstus, apstrīdēt lēmumus par pabalstiem, skaidrot noteikumus un sniegt informāciju par pabalstiem, kas pienākas,» stāsta J. Keisters, «pēdējā laikā lielu popularitāti ir guvis jautājums par pastāvīgā iedzīvotāja statusa noformēšanu, kas būtībā jau tagad dod priekšrocības atsevišķu pabalstu kārtošanā un ir indikators tam, ka persona, kurai ir šāds statuss, var pieteikties naturalizācijas procesam.» Abos gadījumos ir nepieciešams nodzīvot vai nostrādāt Lielbritānijā pilnus piecus gadus.

Konsultants apstiprina, ka pabalsti ir svarīgs jautājums cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu. Sociālie pabalsti ir svarīgi arī jaunajām ģimenēm vai vientuļajiem vecākiem. Galvenokārt ģimenes pabalsti ir tieši saistīti ar ienākumu līmeni un ir veidoti cilvēkiem, kuri nestrādā pilnu darba laiku, piemēram, daudzbērnu ģimeņu vecākiem. «Noteikti jāmin, ka vispievilcīgākais pabalsts Lielbritānijā, ir Tax Credits (burtiski tulkojot, nodokļu kredīts), ko veido Working Tax Credits (strādājošā pabalsts) un Child Tax Credits (bērnu pabalsts) un kas ir tieši atkarīgs no personu ienākumiem,» klāsta J. Keisters. Tas ir būtisks iknedēļas vai ikmēneša ienākums personām ar zemiem ienākumiem. Vēl var saņemt mājokļa pabalstu un ģimenes pabalstu. Lielbritānijā dzīvojošie interesējas arī par iespējām saņemt pensiju, šis jautājums kļūst arvien populārāks. Cilvēki no Latvijas interesējas par iespējām agrāk aiziet pensijā, kas gan Lielbritānijā nav iespējams.

«Jaunās reformas liks ES pilsoņiem apsvērt par un pret izceļošanu uz Lielbritāniju ar visu ģimeni, tomēr neuzskatu, ka tas būtiski ierobežos darbaspēka ieceļošanu Lielbritānijā, īpaši kvalificētam darbaspēkam, kuram ir iespējas saņemt labu atalgojumu,» uzskata J. Keisters. Iespējams, ES pilsoņiem ar minimālo algu un ierobežotām iespējām strādāt pilnu darba nedēļu varētu rasties jautājums par atgriešanos dzimtenē. Izceļojošo ģimeņu skaits varētu samazināties.

Migrācija Lielbritānijā

Ieceļojošo skaits* 617 000

294 000 Izceļojošo skaits

*laika posmā no 2014. gada oktobra līdz 2015. gada septembrim

Pavadošās personas, ģimeņu apvienošanās 12

Studijas 28

Darba iespējas 47

Iemesls nav paziņots 5

Cits iemesls 8

Avots: Office for National Statistics



 

Abonē