Pārbaudot valsts piešķirtā atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem eksportējošajiem uzņēmumiem izmaksu pamatotību, Valsts kontrole revīzijā secināja, ka 30,4 miljoni eiro, kas pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir ne tikai sekmējuši eksportētāju darbības apjoma saglabāšanu, bet pat veicinājuši tā paplašināšanu.
Latvijas preču eksporta vērtība martā sasniegusi jaunu rekordu - Latvija eksportējusi preces 1,34 miljardu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lieliem investīciju projektiem eksporta veicināšanai valsts varētu novirzīt 200 miljonus eiro, izriet no ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītā Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma.
Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem. Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi, atzīst ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
2021.gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,33 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 4,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 7,5%, bet importa vērtība par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Latvijā šogad janvārī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis mazākais eksporta kritums, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Latvija šogad janvārī eksportēja preces 1,067 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,9% jeb 10 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,14 miljardiem eiro, kas ir kritums par 4% jeb 47,6 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vakar, 2. martā Ministru Kabineta sēdē Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās.
Pērn par 3,4% pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena - no 158,24 eiro par tonnu 2019.gadā līdz 163,59 eiro 2020.gadā. Lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.
Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces 13,19 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,7% jeb 224 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gadā, bet importēja - par 15,077 miljardiem eiro, kas ir kritums par 5,3% jeb 836,6 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šogad Latvijas eksportā prognozējams apmēram 5% kritums, kas ir mazāk nekā iepriekš gaidīts, šodien diskusijā par eksportu pandēmijas laikā un iespējām, kas patlaban pieejamas pašmāju uzņēmējiem, teica "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valsts varētu subsidēt Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo uzņēmumu strādājošo algas, tam veltot 51 miljonu eiro, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais priekšlikums.
Kā liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati, Latvija 2019. gadā bija viena no ES dalībvalstīm ar vissliktākajiem eksporta izmaiņu rādītājiem. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Kipras eksporta apjoms samazinājās, Igaunijā un Beļģijā eksporta apjoms palika nemainīgs, bet Latvijā, Vācijā, Grieķijā un Slovākijā eksports pieauga tikai par 1%. Pēc eksporta izmaiņām 2019. gada laikā Latvijai bija dalīta ceturtā vieta no sliktākā gala.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad ir saskaņojis sertifikātus pārtikas produktu eksportam uz piecām valstīm, pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 7,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
No jaunizveidotā Ķīnas – Latvijas pārrobežu e-komercijas centra nosūtīts pirmais kravas konteiners. Tajā bija Rīgas laku un krāsu rūpnīcas sūtījums ar krāsām, kas kuģim ir jānogādā uz Ninbo Ķīnā. Ar šo pirmo sūtījumu Baltijas kravu terminālī tika svinīgi atklāts Ķīnas (Ninbo) – Latvijas pārrobežu e-komercijas centrs.
Latvijai raksturīgo augļu un ogu eksporta apmēri pērn ir pieauguši par 11% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, turpretī to importa apmērs ir sarucis par 12%, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.