Latvija šogad janvārī eksportēja preces 1,067 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,9% jeb 10 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 1,14 miljardiem eiro, kas ir kritums par 4% jeb 47,6 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vakar, 2. martā Ministru Kabineta sēdē Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās.
Pērn par 3,4% pieaugusi graudu vidējā iepirkuma cena - no 158,24 eiro par tonnu 2019.gadā līdz 163,59 eiro 2020.gadā. Lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un Turciju.
Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces 13,19 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,7% jeb 224 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gadā, bet importēja - par 15,077 miljardiem eiro, kas ir kritums par 5,3% jeb 836,6 miljoniem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šogad Latvijas eksportā prognozējams apmēram 5% kritums, kas ir mazāk nekā iepriekš gaidīts, šodien diskusijā par eksportu pandēmijas laikā un iespējām, kas patlaban pieejamas pašmāju uzņēmējiem, teica "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Valsts varētu subsidēt Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo uzņēmumu strādājošo algas, tam veltot 51 miljonu eiro, paredz Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais priekšlikums.
Kā liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati, Latvija 2019. gadā bija viena no ES dalībvalstīm ar vissliktākajiem eksporta izmaiņu rādītājiem. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, Kipras eksporta apjoms samazinājās, Igaunijā un Beļģijā eksporta apjoms palika nemainīgs, bet Latvijā, Vācijā, Grieķijā un Slovākijā eksports pieauga tikai par 1%. Pēc eksporta izmaiņām 2019. gada laikā Latvijai bija dalīta ceturtā vieta no sliktākā gala.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad ir saskaņojis sertifikātus pārtikas produktu eksportam uz piecām valstīm, pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Latvijas pārtikas ražotāju eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 7,3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
No jaunizveidotā Ķīnas – Latvijas pārrobežu e-komercijas centra nosūtīts pirmais kravas konteiners. Tajā bija Rīgas laku un krāsu rūpnīcas sūtījums ar krāsām, kas kuģim ir jānogādā uz Ninbo Ķīnā. Ar šo pirmo sūtījumu Baltijas kravu terminālī tika svinīgi atklāts Ķīnas (Ninbo) – Latvijas pārrobežu e-komercijas centrs.
Latvijai raksturīgo augļu un ogu eksporta apmēri pērn ir pieauguši par 11% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, turpretī to importa apmērs ir sarucis par 12%, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Centrālā statistika pārvalde nupat ziņoja, ka pirmajos divos šā gada mēnešos Latvijas eksports attiecībā pret attiecīgo periodu 2018. gadā audzis par 0,2%. Šīs procenta desmitdaļas no eksporta 1,9 miljardu eiro vērtībā atbilst +3,2 miljoniem eiro.
Pagājušajā gadā no Latvijas uz citām valstīm izvesti 2,352 miljardi cigarešu, kas ir par 5,8% mazāk nekā 2017.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Apmēram 2500 kilogrami gaļas, kas iegūta no Polijā nelikumīgi nokautām slimām govīm, ir eksportēta uz 10 citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, ceturtdien paziņoja Polijas veterinārā dienesta vadītājs Pavels Nemčuks.
Pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas uz citām valstīm izvesti 2,208 miljardi cigarešu, kas ir par 3,6% mazāk nekā 2017.gada 11 mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas izvesti 166,8 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 3% vairāk nekā 2017.gada 11 mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.