Jaunu ierobežojumu ieviešana ražojošajos uzņēmumos draud ilgtermiņā samazināt eksporta konkurētspēju

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Vakar, 2. martā Ministru Kabineta sēdē Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā. Tas paredz katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs: “Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana.”

Jānis Ošlejs, SIA Primekss vadītājs: “Sabiedrības veselības aprūpes sistēmai ir vajadzīga nauda ārstu algām un medicīnas pakalpojumu sniegšanai, tāpēc, lai mēs varētu panākt sekmīgu sabiedrības veselību, ir nepieciešams, lai ekonomika sekmīgi darbotos. Aicinu valsts ierēdņiem atrast veidu kā samazināt vīrusa izplatību neslēdzot uzņēmumus, bet izmantojot labo praksi no valstīm, kas ir spējušas, gan paturēt atvērtus uzņēmumus, gan samazināt pandēmijas izplatību, piemēram, Japāna.”

Toms Auškāps, Balticovo valdes loceklis: “Mēs esam ļoti nopietni nobažījušies par šī brīža priekšlikumiem, kas attiecas uz ražojošo uzņēmumu darbības ierobežošanu. Šādi šablona veidu ierobežojumi jau iepriekš ir noveduši pie muļķīgiem strupceļiem. Nav vienas atbildes visiem eksportētātājiem. Ir nepieciešams veikt risku analīzi, kurai steiga nav sabiedrotais. Ierobežošana ir mirkļa uzlabojums, kas veido šķietamu progresu, bet rada bedri nākotnē.

Ar nepārdomātiem lēmumiem var tikt apturēta ražotnes darbība Latvijā. Eksports attiecīgi varētu tikt ietekmēts uz desmit gadiem vai vispār iznīcināts.”

Normunds Bergs, SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs neskopojas ar ironiju par šī brīža situāciju: “Sākam nopietni pārdomāt SAFu reģistrēt kā baznīcu. Ražošana pilna rituāliem un dogmām. Šādas darbības valdībai līdz šim šķitušas gana drošas. Ko darīt, jāpielāgojas."

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija padomes priekšsēdētājas Ināras Šures komentārs: "Esam satraukti, ka Ministru kabineta dienas kārtībā, runājot par iespējamiem scenārijiem pandēmijas izplatības ierobežošanai, izskan versijas par jaunu ierobežojumu ieviešanu ražojošos uzņēmumus, par iespējamu cilvēku skaita ierobežošanu, cik vienlaikus varētu atrasties uzņēmumā. Pārtikas uzņēmumu vārdā vēlamies aicināt valdību nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, ko vēlāk nāktos nožēlot. Ja pie ražošanas līnijām ir jābūt, piemēram, 20 darbiniekiem, tad šo darbu nevar paveikt pieci vai desmit darbinieki. Ja tiek pieņemti nepārdomāti ierobežojumi, tas var nozīmēt daļas ražotņu slēgšanu, darbinieku atlaišanu un arī eksporta līgumu saistību neizpildi. Patlaban daudz svarīgāk būtu nodrošināt iknedēļas testus visiem darbiniekiem, ko arī nozare iespēju robežās dara. Vēlos atgādināt, ka tieši pārtikas ražošanas nozare pērn jau pirms valdības izsludinātās ārkārtas situācijas un pieņemtajiem pasākumiem Covid-19 ierobežošanai reaģēja un darbību veica ārkārtas režīmā. Jau tad divkāršojām dezinfekcijas pasākumus, individuālās higiēnas un darbinieku veselības stāvokļa pārbaudes. Un kopš tā laika drošības pasākumi ir tikai pastiprināti. Pirmā ārkārtas stāvokļa laikā lielie pārtikas uzņēmumi piepildīja iztukšotos veikalu plauktus, nepildot spēkā esošos eksporta līgumus. Patlaban nodrošinām gan vietējo tirgu, gan eksportējam. Aicinām valsts vīrus konsultēties ar nozarēm un pieņemt saprātīgus un izsvērtus lēmumus."

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.

Asociācija apvieno 25 Latvijas eksporta izcilniekus tādus kā: SAF, Primekss, Groglass, BalticOvo, Ette Tete, Rāmkalni, Elko Grupa, Krassky, Skonto Prefab, Laflora un citi. Latvijas labāko eksporta zīmolu titulu “The Red Jackets” ir saņēmuši 80 Latvijas uzņēmumi, bet “The Rising Stars” jeb uzlecošo eksporta zvaigžņu titulu - 40 uzņēmumi. Kustība ir izdevusi jau trīs “Treasures of Latvia” grāmatas, kā arī radījusi digitālo platformu www.treasuresoflatvia.com, kas ilustrē Latvijas eksportu pasaulē. Asociāciju atbalsta BDO Latvia un Httpool.

Latvijā

“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.

Svarīgākais