Latvijas preču eksporta vērtība septembrī sasniegusi 1,275 miljardus eiro, kas ir līdz šim lielākais eksporta apmērs viena mēneša laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces kopumā 9,457 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 1,3% jeb 123,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 10,9 miljardiem eiro, kas ir kritums par 8,1% jeb 962,5 miljoniem eiro. Tādējādi 2020.gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 20,36 miljardus eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,09 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.
Tostarp septembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,275 miljardu eiro apmērā, kas ir par 18,7% jeb 200,5 miljoniem eiro vairāk nekā augustā un par 13% jeb 146,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī. Līdz šim lielākā eksporta vērtība viena mēneša laikā reģistrēta 2018.gada novembrī un arī 2019.gada oktobrī - 1,218 miljardi eiro.
Savukārt importētas preces šogad septembrī 1,428 miljardu eiro apmērā, kas ir par 15,9% jeb 195,5 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 3,5% jeb 47,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada septembrī.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 45% līdz 47,2%.
Eksportējusi Latvija 2020.gada septembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 166,444 miljonu eiro vērtībā (13,1% no kopējā eksporta), kas ir par 1,3% mazāk nekā augustā, bet par 0,04% vairāk nekā 2019.gada septembrī. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 161,717 miljoniem eiro (12,7%), kas ir par 22,6% vairāk nekā pirms mēneša un par 39,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt graudaugu produkti eksportēti 122,991 miljona eiro apmērā (9,6%), kas ir 2,1 reizi vairāk nekā pirms mēneša un par 75,1% vairāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka graudaugu produktu eksporta pieaugumu 2020.gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 87,4% jeb 48,6 miljoniem eiro.
Importā septembrī lielākais īpatsvars bija elektroierīcēm un elektroiekārtām, kas ievestas 178,488 miljonu eiro vērtībā (12,5% no kopējā importa apmēra), kas ir par 9,5% vairāk nekā augustā un par 24,6% vairāk nekā gadu iepriekš, seko mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 130,776 miljonu eiro vērtībā (9,2%), kas ir par 13,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 6% vairāk nekā 2019.gada septembrī, kā arī minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti, kas ievesti 96,691 miljona eiro vērtībā (6,8%), kas ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 28,6% mazāk nekā pirms gada.
Statistikas pārvaldē minēja, ka elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2020.gada septembrī salīdzinājumā ar 2019.gada septembri ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 41,4% jeb 11,9 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu visvairāk ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 33,5% jeb 19,8 miljoniem eiro.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,5%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (4,8%). Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (18,3% no importa kopapjoma), Polija (10,1%), Vācija (9,6%) un Igaunija (8,3%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 9,1%, bet importā Kanāda - 5,8% no importa kopapjoma.
Šogad septembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2019.gada septembri kopējā eksporta vērtībā samazinājās par 1,2 procentpunktiem un bija 63%, savukārt kopējā importa vērtībā auga par 0,5 procentpunktiem - līdz 73,8%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā saruka par 1,2 procentpunktiem un veidoja 12,9%, bet importā - par 1,1 procentpunktu un bija 8,6%.
2020.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 121 partnervalsti, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 47 valstīm.