Jūnijā pēkšņi apsīkusi Latvijas ārējā tirdzniecība

 
©REUTERS/ SCANPIX/LETA

Pusvārdā aprauts Latvijas veiksmes stāsts par eksportu kā ekonomiskās attīstības dzinējspēku.

Centrālā statistikas pārvalde apliecina Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma apvēršanos no +3,5% šā gada maijā attiecībā pret 2018. gada maiju uz -10,3% šā gada jūnijā attiecībā pret 2018. gada jūniju. Formāli ņemot, mazs prieciņš vismaz par to, ka eksporta -8,2% ir mazāki par importa -11,9% un ka gada pirmajos sešos mēnešos kopumā apgrozījums ar +0,33% noturējies kaut mata tiesu virs nulles. Saturiski tas nav tik vienkārši, kā vajadzētu būt pēc ekonomikas mācību grāmatu un veselā saprāta prasībām. Proti, mazāku eksporta ieņēmumu dēļ vajadzētu uzreiz tikt ierobežotam importa preču patēriņam. Šādi sabalansēt importu ar eksportu traucē tas, ka liela daļa Latvijas eksporta īstenībā ir Latvijā nesaražotu un bieži vien cauri Latvijai pat neizvestu preču reeksports. Latvija līdz pat nesenam laikam pusoficiāli pozicionējās kā dažādu grāmatvedības shēmu paradīze un joprojām ir donorvalsts visiem, kas vien grib izkrāpt no Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta nekad nesamaksāta pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Bez šādām fikcijām Latvijas eksporta veiksmes stāsts būtu zaudējis daudz no sava krāšņuma, ko Latvijas valsts centās uzturēt, cik vien spēja. Varbūt tagad šīs spējas ir izsmeltas, lai gan uz viena mēneša datiem nav korekti balstīt secinājumus un paredzējumus par nākotni ne vien līdz pasaules, bet tikai līdz attiecīgā gada beigām.

Latvijas ārējās tirdzniecības samazinājumu nav grūti kvalificēt par neizbēgamību, ko diktē nepārvaramas varas.

Konkrēts drauds, pret kādu Latvija neko nespēj, ir Eiropas Savienības jeb Eiropas Komisijas ķildas ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no savienības, t.i., par noteikumiem, ar kādiem tā izstāsies no savienības. Ķildnieki aizrunājušies līdz tam, ka vienīgais noteikums būšot noteikumu trūkums. Līdz ar to saprotamas bažas, kā un vai vispār Latvija drīkstēs dabūt pāri Lielbritānijas robežai eksportpreces, kuru vērtība jūnijā bijusi 62,3 miljoni eiro jeb 1/16 daļa no Latvijas kopējā eksporta nepilnu 983 miljonu vērtībā. Tagadējā nenoteiktība un bažas saistībā ar Lielbritāniju liek Latvijas uzņēmējiem pārlūkot citu valstu tirgus. Rezultātā preču eksports uz Lielbritāniju zaudējis gandrīz trīs miljonus eiro, salīdzinot šā gada jūniju ar pērnā gada jūniju. Nav -3 miljoni nekas tik iespaidīgs, lai rosinātu baisas priekšnojautas par Latvijas eksporta krahu, bet kopumā šādu un tādu iemeslu dēļ savākušies -87 miljoni eiro, kuru neieplūdināšana Latvijas ekonomikā viena mēneša laikā nav nebūtisks notikums. No daudziem skatpunktiem ir pamanīts, ka kaut kas sliktāk kļūst, bet ar to nepietiek secinājumiem, uz kurieni novedīs apsīkums Latvijas ārējā tirdzniecībā. Pagaidām jāpaliek pie viena uzskatāma fakta, ka eksporta apjoma vērtība nonākusi no 70 miljoniem eiro virs miljarda līdz 17 miljoniem eiro zem viena miljarda eiro.

Grūtāk pārskatāmas ir sekas tirdzniecības konfliktiem (līdz īstam tirdzniecības karam tie vēl nav izauguši) starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu. Šīs attiecības tiek izspēlētas tālu no Latvijas, bet nedrošību tās izraisa arī šeit. Pirmkārt, ASV ir tālu, bet tepat Latvijā ir ASV vēstniecība ar tās manierēm, kas bez aplinkiem var pateikt, kas Latvijai jādara, lai drīkstētu arī turpmāk saukt ASV par savu sabiedroto. Otrkārt, ja nu ASV manieres tirdzniecības attiecību veidošanā pārņem vēl citas valstis daudz tuvāk Latvijai? Ja kādam šajā brīdī ienāk prātā Lietuva, tad lai tā ir viņa paša darīšana, avīzēs par Latvijas kaimiņvalsti nekas slikts nav rakstīts. Treškārt, kā uz slidena ledus izskatās ASV un ES un tās lielāko dalībvalstu līderi tad, kad viņi ved sarunas klātienē vai caur plašsaziņas līdzekļiem. Šajā pašā sadaļā jāpiemin mežu ugunsgrēku un munīcijas noliktavu sprādzienu dūmos ietītā Krievija. Pa tās galvaspilsētas Maskavas ielām pamanāmi daudz cilvēku gājuši nevis ikdienas gaitās, bet lai prasītu kaut ko - pagaidām paši nezina, ko. Nekas Latvijai naidīgs tas nav, bet sašūpot preču apmaiņu starp Latviju un Krieviju varētu arī tas. Pavisam neparedzamas sekas izraisītu Krievijā valdošā režīma nespēja tagadējos nemierus apspiest.

Latvijas ārējās tirdzniecības kopējos rezultātus ārvalstis ietekmē vairāk nekā Latvijas valsts un Latvijas uzņēmēji. Tagadējais Latvijas eksporta burbulis tika uzpūsts nevis pašā Latvijā, bet Vācijas pilsētā Frankfurtē, kur mājvietu atradusi Eiropas Centrālā banka kā eiro emisijas pieraksta vieta. Šos eiro ECB spaidu kārtā sakrāmēja komercbankās, un komercbankas - savu klientu kontos. Tā uzņēmēji tika pie naudas, kuru mēģināja pārvērst tādās precēs, kuru cenu pieaugumu nodrošinātu ne tik daudz apstrāde, cik saglabāšana, lai pārdotu tās dārgāk atbilstoši tam, ka visām cenām jāceļas eiro drukāšanas dēļ. Par ideālu Latvijas eksportpreci šādā gadījumā kļuva koksne, bet nav Latvija tik milzīga, lai uz mežu rēķina noturētu savu eksportu un visus pārējos tautsaimniecības rādītājus neierobežoti ilgu laiku.