2010.gada otrajā pusē iekšzemes kopprodukts (IKP) turpināja pieaugt, eksporta apjomi jau pārsniedza pirmskrīzes līmeni, pieauga apstrādes rūpniecības apjomi, tekošā konta bilance bija pozitīva, stabilizējās situācija darba tirgū un iekšējais patēriņš pakāpeniski palielinājās.
Tas, kas visvairāk pietrūkst Latvijas uzņēmējiem, ir idejas par «labākiem peļu slazdiem», ko tad galu galā darīt, Nekrīze.lv rīkotajā konferencē par eksporta iespējām sacīja DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Baltijas valstīm paveicies, ka krīzes laikā finanšu sistēmā bijis tik daudz Zviedrijas kapitāla, tā kā tieši tas palīdzējis valstīm atgūties no recesijas, uzskata Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts (Carl Bildt).
Latvijas delegācija Ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā 19.un 20.janvārī apmeklēs Londonu, lai piedalītos samitā par modernās Ziemeļeiropas ekonomikas izaicinājumiem.
Vairumā gadījumu, kad veidojas konflikta situācija starp banku un uzņēmēju, runa ir par uzņēmēja negodprātību, atzīst investīciju baņķieris, IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis.
Otrdien, 11. janvārī norisinājās ikgadējā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministru tikšanās, kuras laikā Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, Igaunijas finanšu ministrs Jurgens Ligi (Jürgen Ligi) un Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) pārrunāja virkni finanšu jautājumu – budžeta izpildes gaitu, 2011. gada plānus, budžeta konsolidēšanas pasākumus, kā arī uzsvēra nepieciešamību turpināt iesāktās strukturālās reformas.
Latvija pagājušajā gadā pirmo reizi kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) ir izpildījusi Māstrihtas kritēriju attiecībā uz inflāciju, atzina finanšu ministrs Andris Vilks, komentējot pirmdien Centrālās statistikas pārvaldes publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām pērn.
Latvijas ekonomika vēl aizvien atrodas smagā nokautā, un teikt, ka krīze ir palikusi aiz muguras, nevarēs tikmēr, kamēr netiks atjaunota iedzīvotāju nodarbinātība, uzskata farmācijas kompānijas AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.
Lai arī procesi ekonomikā kopumā norāda, ka Latvijā pēckrīzes posms ir jau sācies, tas nebūt nenozīmē, ka viss jau ir kārtībā, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Latvijas un Krievijas sadarbība ekonomikā ir sekmīga - starpvalstu tirdzniecības kopējais apjoms šī gada desmit mēnešos sasniedzis 1,6 miljardus ASV dolāru, bet pēc tiešo uzkrāto investīciju apjoma Krievija ir sestais nozīmīgākais investors Latvijā, tā šodien Maskavā, atklājot Latvijas - Krievijas uzņēmēju biznesa forumu, norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.
Eiropas Savienības (ES) sezonāli izlīdzinātais iekšzemes kopprodukts šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, pieauga par 0,5%, tādējādi palēninoties pēc gada otrajā ceturksnī reģistrētās 1% izaugsmes, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" jaunākais ziņojums.
Ceturtā daļa - 25% - aptaujāto atzīst, ka 2010.gads viņu personīgajā dzīvē ir bijis daudz sliktāks nekā 2009.gads, bet vēl 25% atzīst, ka 2010.gads ir bijis nedaudz sliktāks.
SIA "HansaWorld Latvia" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi pirmo bezmaksas grāmatvedības programmu mikrouzņēmējiem, kas būtiski atvieglos grāmatvedības kārtošanu un ļaus pārskatāmi kontrolēt uzņēmuma finanšu plūsmu un darbības rādītājus.
Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") šodien, tiekoties ar Dānijas un Lielbritānijas vēstniekiem Latvijā, informējis par budžeta sagatavošanas gaitu, ekonomikas atlabšanu un plāniem turpināt strukturālās reformas, aģentūru LETA informēja ministra pārstāvis Aleksis Jarockis.
Eiropas ekonomisko problēmu risināšana aizņems daudzus gadus, un sliktākais vēl ir tikai priekšā, uzskata zviedru Handelsbanken izpilddirektors Pērs Bomans (Par Boman).
Starptautiskajiem aizdevējiem ir lielākā ietekme un spēks valdības sarunās par nākamā gada budžetu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle.
Eiropas Savienības finanšu ministru tikšanās laikā Briselē vēl nav notikušas konkrētas sarunas par iespējamo Īrijas ekonomikas glābšanu. Lai arī pēdējās dienās ir izskanējušas ziņas, ka Īrijai būs nepieciešama finanšu palīdzība, tomēr tās valdība šādu lūgumu vēl nav izteikusi.
Šā gada oktobrī pret septembri naudas rādītājs M3, kas raksturo skaidrās un bezskaidrās naudas apjomu ekonomikā, saruka par 1,9%, tomēr M3 gada pieaugums bija nozīmīgs, veidojot 11%, teikts Latvijas Bankas mājaslapā publicētajā paziņojumā.